Personai, kas sabojājusi vai iznīcinājusi svešu mantu, var iestāties gan civiltiesiskā, gan administratīvā vai kriminālatbildība. 

Proti, jūs kā sabojāto mantu īpašnieks no vainīgās personas varat pieprasīt nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Civillikuma 2354. pantu: “Prasījumiem par lietu prettiesīgu bojāšanu jāpiemēro 1776.–1792. panta noteikumi.” 

Tas nozīmē, ka jums ir tiesības vērsties tiesā ar civilprasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Civillikuma 1779. pants paredz: katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. 

Civillietas izskata rajona (pilsētas) tiesa kā pirmās instances tiesa. Papildus norādām, ka prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas. Savukārt prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas. 

Detalizēta informācija par prasības iesniegšanu tiesā pieejama LV portāla publikācijā “Par un ap tiesvedību – kā iesniegt prasību tiesā”. 

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka jebkurā gadījumā, kad uzskatāt, ka pret jums ir izdarīts pārkāpums vai noziegums, jums ir tiesības rakstīt iesniegumu Valsts policijai (VP). 

Rakstveida iesniegumu VP ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu var iesniegt: 

• klātienē jebkurā policijas iecirknī; 

• elektroniski portālā latvija.gov.lv, izmantojot e-adresi (tādējādi iesniegums tiks iesniegts, izmantojot kvalificētu paaugstinātas drošības autentifikācijas līdzekli); 

• elektroniski ar eParakstu, sūtot uz e-pasta adresi: pasts@vp.gov.lv; 

• Smart-ID un iesniegumu parakstīt ar Dokobit, Lahdes; 

• pa pastu uz kādu no policijas struktūrvienībām. 

Iesniegumā VP jānorāda: 

• detalizēta informācija par notikumu; 

• kādā veidā ir aizskartas jūsu tiesības; 

• cita informācija, kas varētu būt noderīga nozieguma vai pārkāpuma atklāšanai; 

• savi personas dati un adrese, ja ir iespējams, kontakttālrunis. 

Izdarīto pārkāpumu vai noziegumu vērtēs policija. Šobrīd, nezinot visus lietas apstākļus, nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi, vai konkrētais nodarījums tiks skatīts kā administratīvais pārkāpums vai kriminālpārkāpums. 

Saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmo daļu par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām (līdz 500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro). 

Turpretī atbilstoši Krimināllikuma (KL) 231. pantam: 

• par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu; 

• par huligānismu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. 

Vienlaikus KL 185. pants atsevišķi paredz sodu par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu: 

• par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu; 

• par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.