Izdarot pārkāpumu, nav būtiski, vai tas noticis digitālajā vidē vai fiziskajā realitātē. Ja uzskatāt, ka noticis pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā. 

Vienlaikus jānorāda, ka šobrīd administratīvā atbildība par sociālā naida un nesaticības vai nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu nevienā nozares likumā nav noteikta (tiek paredzēta tikai kriminālatbildība). 

Tomēr Administratīvās atbildības likuma (AAL) 21. pants noteic, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu var pastiprināt apstāklis, ja pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām personas atšķirīgām iezīmēm kā rase, reliģiskā pārliecība, nacionālā piederība vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes. Tas nozīmē, ka, izdarot jebkuru administratīvo pārkāpumu, kura motīvs ir iepriekš uzskaitītās naida izpausmes, atbildība tiks pastiprināta. 

Iespējams, naida/nesaticības veicināšanu administratīvās atbildības kontekstā varētu interpretēt kā pret personu vērstu agresīvu uzvedību. 

Saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11.¹ pantu par agresīvu pret citu personu vērstu uzvedību, kas traucē tās mieru un izpaužas kā:

• draudi radīt kaitējumu personas vai tās tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti,
• mantisko interešu apdraudējums, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti,
• personas uzmācīga vajāšana, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu, 

paredzēts naudas sods no 14 līdz 100 naudas soda vienībām (no 70 līdz 500 eiro). 

Par attiecīgo normu Valsts policija kādā no Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm informēja, ka tā nesaskata nepieciešamību normatīvajos aktos atsevišķi izdalīt digitālo vidi, ņemot vērā, ka iepriekš minētā norma jau paredz atbildību par pret personu vērstu uzvedību neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas vietas, tostarp digitālajā vidē: 2025. gadā Valsts policija ir uzsākusi 1215 administratīvā pārkāpuma procesus tieši par konkrēto normu, kas Valsts policijas ieskatā apliecina tās efektīvu piemērošanu praksē. Vienlaikus policija akcentēja problemātisko aspektu, kam jau iepriekš ir vērsta uzmanība, proti, nepieciešamību nodrošināt iespēju administratīvā pārkāpuma procesā pieprasīt datus, lai identificētu personas, kuras digitālajā vidē ir vērsušās ar kāda veida vardarbīgu uzvedību (pret citām personām). 

Tāpat policija uzsvēra, ka minētā norma attiecas tieši uz pret personu vērstu agresīvu uzvedību, līdz ar to ikvienai personai (katras grupas pārstāvim), kura uzskata, ka pret viņu ir vērsta vardarbība vai izteikti draudi digitālajā vidē – neatkarīgi no profesijas vai sociālā statusa, tostarp ārstiem vai žurnālistiem, – jau ir tiesības vērsties Valsts policijā ar iesniegumu, ja persona jūt apdraudējumu vai ir saņēmusi kāda veida draudus. 

Kā iepriekš norādījis tiesībsargs, starptautiskajos dokumentos uzsvērts, ka naida runas apkarošanā jāizmanto piemēroti un proporcionāli līdzekļi atkarībā no izteikumu smaguma: kriminālatbildība paredzama tikai par smagākajiem gadījumiem, savukārt vieglākajos gadījumos nosakāma administratīvā atbildība. Tāpat liels uzsvars liekams nejuridiskiem līdzekļiem, tādiem kā sabiedrības izglītošana un informēšana. 

Tiesībsarga redzeslokā jau ilgu laiku ir jautājums par administratīvās atbildības noteikšanu attiecībā uz naida runu. Minētais jautājums fragmentāri debatēts dažādos formātos, un tiesībsarga pozīcija pēdējos gadus nemainīgi ir, ka valstī būtu jāparedz arī administratīvā atbildība par naida runu. Par to tiesībsargs informēja arī savā pēdējā gada ziņojumā par 2022. gadu. 

Plašāka informācija pieejama tiesībsarga vēstulē, kas adresēta Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijai 2023. gadā. 

Vēršam uzmanību, ka arī Krimināllikuma (KL) 48. panta pirmās daļas 14. punkts noteic rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu vai sociālo naidu par atbildību pastiprinošu apstākli. 

Atbilstoši KL 78. pantam: 

• par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu; 

• par tādu pašu darbību, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu; 

• par šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem vai ja to izdarījusi organizēta grupa, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. 

Turpretī saskaņā ar KL 150. pantu: 

• par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu; 

• par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai personu grupa vai ja tas izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu; 

• par šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem vai ja tā saistīta ar spīdzināšanu, vai par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību. 

Plašāka informācija par to, kā ziņot policijai, pieejama Valsts policijas tīmekļvietnē.