Likums aprakstītajā situācijā automātiski nav autovadītāja pusē, taču pastāv iespēja, ka, vērtējot pierādījumus, gala rezultātā autovadītājs par dzīvnieka notriekšanu var nebūt saucams pie atbildības. Tādā gadījumā automašīnas īpašniekam var rasties tiesības no dzīvnieka īpašnieka pieprasīt atmaksāt radušos izdevumus par automašīnas remontu, bet tās viņš varētu īstenot civiltiesiskajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu prasības pieteikumu tiesā. Taču arī tas nenozīmē, ka tiesa automātiski apmierinātu vai noraidītu prasību. 

Turklāt konkrētā situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu un transportlīdzekļa vadītājam vajadzēja zvanīt policijai, ja automašīnai pēc sadursmes ar kaķi radās bojājumi un auto īpašnieks vēlētos saņemt atlīdzību no apdrošinātāja. 

Proti, jebkurā gadījumā ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana, kā arī mājdzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī vērtējama kā administratīvais pārkāpums, bet ne visos gadījumos dzīvnieka notriekšana ir autovadītāja vaina. 

Izskatot konkrēto lietu, izšķiroša nozīme tiesībām uz atlīdzību par izdevumiem kaķa atveseļošanās laikā būtu tam, vai autovadītājs brīdī, kad kaķis tika notriekts, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus (piemēram, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu). 

Ja vadītājs brauca atbilstoši noteikumiem un nevarēja izvairīties no pēkšņi uz ceļa izskrējušā kaķa, atbildība par dzīvnieka notriekšanu neiestātos, līdz ar to nebūtu tiesību uz atlīdzinājumu par kaķa ārstēšanu. Savukārt ziņošanas pienākuma pārkāpšana, notikuma vietas un kaķa atstāšana uz ceļa gan ir atsevišķi vērtējami administratīvie pārkāpumi. 

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka aprakstītajā situācijā ieteicams vērsties pie juridiskās palīdzības sniedzēja. 

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma (CSL) 63. panta piektajai daļai par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 14 līdz 140 naudas soda vienībām (no 70 līdz 700 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma. 

Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. panta pirmās daļas ceturtajā punktā noteikts, ka aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, kas cita starpā ir arī dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī. 

Attiecīgi minētā likuma 59. pantā norādīts, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 20 līdz 400 naudas soda vienībām (no 100 līdz 2000 eiro), nosakot dzīvnieku turēšanas tiesību aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem. 

Vienlaikus jāuzsver, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pantā paredzēts, ka viens no dzīvnieka īpašnieka pienākumiem ir nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā. 

Minētā likuma 8. pants paredz, ka par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā, un jebkurai personai gan par klaiņojošu, gan bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties jāpaziņo vietējās pašvaldības institūcijai. 

Ja attiecīgā transportlīdzekļa vadītājs tomēr tiktu saukts pie administratīvās atbildības arī par kaķa notriekšanu, jo, piemēram, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu, agresīvi brauca u. tml., tad jums saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 34. panta otro daļu būtu tiesības uz atlīdzību. Proti, personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts kaitējums, ir tiesības no pārkāpuma izdarītāja prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Pieprasot atlīdzinājumu civiltiesiskajā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.