FOTO: Freepik AI.
No 1. aprīļa Ceļu satiksmes likumā koplietošanas braucamrīku iznomātājiem noteikts pienākums mobilajā aplikācijā vai tīmekļvietnē pārbaudīt pakalpojuma saņēmēja vecumu, pārliecināties par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī veikt reaģēšanas spēju testu, proti, pārbaudīt, vai klients neatrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Saņemtās atbildes no LV portāla uzrunātajiem tirgus dalībniekiem liecina – uzņēmumi ir gatavi ievērot likumu, tomēr izskan arī viedoklis, ka jaunā norma ir formāla, jo attālināta reaģēšanas spēju pārbaude esot viegli apejama.
Turpmāk pirms koplietošanas braucamrīku, tai skaitā automašīnu, lietošanas pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina reakcijas testi un attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamības pārbaude.
Par koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību pārkāpšanu, paredzēts administratīvais sods.
SIA “CityBee Latvija” ieviesusi reaģēšanas testu mobilajā lietotnē. Katram lietotājam tiks piešķirti divi mēģinājumi testa izpildei.
“Bolt”: “Kopumā to neuzskatām par efektīvu veidu, kā uzlabot drošību, drīzāk par papildu apgrūtinājumu godprātīgiem lietotājiem.”
“Carguru”: “Tā ir nepamatota un pēc būtības formāla prasība bez pierādāmas ietekmes uz satiksmes drošību.”
Tas, ka visu koplietošanas braucamrīku pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina pakalpojuma izmantotāja transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamības, vecuma un reaģēšanas spēju pārbaude, bija zināms jau 2025. gada 22. novembrī, kad stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā (turpmāk – grozījumi CSL).
Vienlaikus grozījumi CSL papildināja likuma pārejas noteikumus ar 75. punktu, nosakot, ka attiecīgās izmaiņas sāk piemērot 2026. gada 1. aprīlī.
Šāds pārejas periods tika noteikts, lai attiecīgo pārbaužu ieviešanai koplietošanas braucamrīku pakalpojumu sniedzējiem būtu laiks pārveidot nomas pakalpojumu sniedzēju lietotnes.
Kā iepriekš norādīja Satiksmes ministrija, pirms visu koplietošanas braucamrīku, tai skaitā automašīnu, lietošanas pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina reakcijas testi un attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamības pārbaude:
“Koplietošanas braucamrīku pakalpojumu sniedzējam turpmāk ir pienākums pirms pakalpojuma saņemšanas aplikācijā veikt pakalpojuma saņēmēja (braucēja) reaģēšanas spēju pārbaudi – alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontroli. Tādējādi tiek ieviesta sistēma, kas ļaus pārliecināties, ka braucēji neizmanto nomas braucamrīkus, ja atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kas traucē tiem veikt attiecīgo testu aplikācijā.
Risinājumam jābūt integrētam nomas pakalpojumu sniedzēja aplikācijā, piemēram, pirms pakalpojuma saņemšanas (brauciena uzsākšanas) jāaizpilda loģikas un reakcijas tests, ko persona, kas ir apreibinošu vielu iespaidā, varētu nespēt izpildīt.”
Ņemot vērā jaunās prasības koplietošanas braucamrīku pakalpojumu sniedzējiem, no 2026. gada 1. aprīļa Ceļu satiksmes likuma (CSL) 68.2 pantā noteikta arī administratīvā atbildība, ja koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējs nepilda savus pienākumus.
Proti, par koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību, kas attiecas uz pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaudi mobilajā aplikācijā vai tīmekļvietnē, attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamības pārbaudi un reaģēšanas spēju pārbaudi alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei, pārkāpšanu paredzēts naudas sods juridiskajai personai no 70 līdz 350 eiro.
Saskaņā ar CSL 83. pantu administratīvā pārkāpuma procesu par CSL 68.2 pantā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir tiesības veikt ne tikai Valsts policijai, bet arī pašvaldības policijai un pašvaldības transporta kontroles dienestam.
Lai noskaidrotu, kā attālināti tiks veiktas satiksmes dalībnieku, kuri vēlēsies izmantot koplietošanas braucamrīkus, pārbaudes, LV portāls sazinājās ar vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.
“Reģistrācijas procesā lietotājam jāiziet identitātes verificēšana, izmantojot vienu no diviem veidiem, – uzrādot derīgu vadītāja apliecību un izejot “Ondato” verificēšanas procesu vai arī apstiprinot savu identitāti ar “Smart-ID”. Pārbaude vienlaikus nodrošina arī pakalpojuma saņēmēja vecuma verificēšanu, jo vadītāja apliecība tiek izsniegta tikai tām personām, kas sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu,” stāsta SIA “CityBee Latvija” pārstāve Pārsla Andžāne.
Pēc veiksmīgas verificēšanas lietotājs var piekļūt lietotnei, tikai ievadot PIN kodu vai izmantojot biometrisko autentifikāciju (sejas skenēšanu vai pirkstu nospiedumu). Ja lietotājs mēģina piekļūt lietotnei no jaunas ierīces, viņam atkārtoti jāiziet verificēšanas process caur “Ondato” vai “Smart-ID”.
“Pirms katra brauciena uzsākšanas, ja ierīce nav mainīta vai atkārtota validācija ir veiksmīgi pabeigta, mūsu sistēma automātiski nosūta pieprasījumu CSDD (Ceļu satiksmes drošības direkcijas) datubāzei, lai pārliecinātos, ka lietotājam ir derīga attiecīgās kategorijas vadītāja apliecība. Ja CSDD datubāze apstiprina, ka lietotājam ir derīga vadītāja apliecība, brauciens tiek atļauts. Savukārt, ja vadītāja apliecība nav derīga vai nav atrasta, brauciens tiek liegts.
Turklāt lietotājs nevar uzsākt rezervāciju un atvērt transportlīdzekli, ja viņa ierīce neatrodas transportlīdzekļa tuvumā,” norāda uzņēmuma pārstāve.
Turpretī, lai nodrošinātu pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaudi – alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontroli –, SIA “CityBee Latvija” ieviesusi reaģēšanas testu mobilajā lietotnē. Pirms brauciena uzsākšanas lietotājam jāiziet reaģēšanas tests, kas novērtē viņa/-as spēju laikus reaģēt.
“Katram lietotājam piešķirti divi mēģinājumi testa izpildei. Ja pirmais mēģinājums ir neveiksmīgs, lietotājs var mēģināt atkārtoti. Ja tests tiek veiksmīgi izpildīts, lietotājs iegūst tiesības veikt rezervāciju. Ja abi mēģinājumi ir neveiksmīgi, lietotājam tiek noteikts 24 stundu ilgs ierobežojums (“atdzišanas periods”), kura laikā pakalpojuma izmantošana nav iespējama,” skaidro P. Andžāne.
“Drošība ir “Bolt” prioritāte, un mēs arvien strādājam pie jauniem risinājumiem, lai to uzlabotu. Reakcijas testa ieviešana bija gana sarežģīts, laika un resursu ietilpīgs process, jo lēmumu pieņēmēji nav noteikuši vienotu standartu, kuram nozares uzņēmumi varētu sekot. “Bolt” gadījumā reakcijas tests bija jāizstrādā gan koplietošanas skrejriteņu, gan koplietošanas automašīnu nomai, un šie risinājumi ir atšķirīgi,” norāda “Bolt” mikromobilitātes biznesa vadītājs Latvijā Ronalds Ābols.
“Bolt” pārstāvis piebilst: “Kopumā to neuzskatām par efektīvu veidu, kā uzlabot drošību, drīzāk par papildu apgrūtinājumu godprātīgiem lietotājiem, jo 99,9% gadījumu braucieni tiek pabeigti bez incidentiem. Taču tests būs jāveic visiem pirms katra brauciena, un tā izpildi ietekmēs gan lietotās ierīces vecums un tehniskais stāvoklis, gan laikapstākļi – lietotājam, iekļaujoties noteiktā laikā, būs jāpieskaras attēliem, kas parādīsies uz viņa telefona ekrāna.”
“Mūsu ierosinājums bija šādu testu mērķtiecīgi ieviest tikai nakts un agrās rīta stundās nedēļas nogalēs, kad ir lielāka iespēja, ka kāds varētu braukt ar skrejriteni reibumā. Diemžēl netikām uzklausīti, un arī otrdienas rītā, braucot uz darbu, šāds tests būs jāpilda. Savukārt privāto skrejriteņu lietotājus tas neietekmēs – viss būs atkarīgs no viņu godaprāta un policijas spējām viņus kontrolēt. Arī sods par braukšanu ar skrejriteni dzērumā netiek palielināts,” uz regulējuma nepilnībām norāda R. Ābols.
Dokumentu pārbaude uzņēmumam problēmas nesagādās, jo lietotnē tā tika veikta arī līdz šim. “Šādu pārbaudi veicām, lai pārliecinātos, ka skrejriteņa lietotājs ir sasniedzis 18 gadu vecumu, un šo risinājumu par atbilstošu atzina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs,” paskaidroja “Bolt” mikromobilitātes biznesa vadītājs Latvijā.
“Carguru”, kas ir Latvijā pirmais automašīnu koplietošanas pakalpojuma (car sharing) sniedzējs, akcentē, ka jau no paša sākuma nodrošina lietotāju stingru pārbaudi:
“Mēs verificējam lietotāju vecumu un vadītāja apliecības esamību, kā arī esam ieviesuši vienas no stingrākajām reģistrācijas prasībām tirgū – minimālais vecums ir 21 gads, un vajadzīgs vismaz divu gadu braukšanas stāžs. Papildus mēs neapstiprinām reģistrācijas naktīs, izmantojam telemātikas datus un mākslīgo intelektu, lai identificētu riskantu braukšanas uzvedību un veiktu preventīvus pasākumus.”
Tāpat “Carguru” uzsver, ka, ņemot vērā vairāk nekā deviņu gadu pieredzi Latvijā, ļoti labi saprot satiksmes drošības riskus un aktīvi tos pārvalda.
Tomēr jaunā reaģēšanas spēju pārbaudes prasība “Carguru” ieskatā ir formāla: “Tā ir nepamatota un pēc būtības formāla prasība bez pierādāmas ietekmes uz satiksmes drošību. Kā redzams arī Satiksmes ministrijas skaidrojumā, pārbaudei nav definēta ne metodoloģija, ne kvalitātes kritēriji, nav sniegts pamatojums tās efektivitātei.
Tas nozīmē, ka atbildība par prasības interpretāciju un ieviešanu pilnībā gulstas uz uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot riskus un potenciālas sankcijas.”
“Carguru” pauž viedokli, ka praksē reaģēšanas spēju prasība ir viegli apejama un rada tikai ilūziju par kontroli:
“Šāda pieeja nav izmantota citās valstīs, un tās efektivitāte nav pierādīta. Ja mērķis patiešām ir uzlabot satiksmes drošību, tad loģiski būtu pārbaudi attiecināt uz visiem autovadītājiem, nevis selektīvi uz koplietošanas pakalpojuma izmantotājiem,” apgalvo “Carguru”.
Uzņēmuma ieskatā jaunā norma rada nesamērīgu administratīvo slogu un īpaši negatīvi ietekmē vietējos uzņēmumus, kuri darbojas tikai Latvijas tirgū un kuriem nav iespēju riskus diversificēt starptautiski: “Mēs turpināsim ievērot normatīvo aktu prasības, taču uzskatām, ka šādam regulējumam nepieciešama pārskatīšana, balstoties uz datiem, pierādījumiem un reālo ietekmi uz satiksmes drošību.”
