Kā rīkoties, saņemot paziņojumu par citā valstī izdarītu satiksmes noteikumu pārkāpumu

UZZIŅAI – KO PAREDZ EIROPAS SAVIENĪBAS REGULĒJUMS

2015. gada Direktīva, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un nodrošinātu vienādu attieksmi pret pārkāpumu izdarījušajiem autovadītājiem – proti, neņemot vērā, vai viņi ir vai nav attiecīgās valsts iedzīvotāji, – 2015. gadā ES tika pieņemta Direktīva (ES) 2015/413, kas nodrošina iespēju dalībvalstīm apmainīties ar informāciju, kura nepieciešama, lai identificētu pārkāpuma veicēju un piemērotu sodu.

Tas nozīmē: ja ārvalstī tiek fiksēts ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpums (piemēram, ar fotoradaru, policijas kontroles laikā u. tml.), kas izdarīts ar citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, tad dalībvalsts var pieprasīt no otras dalībvalsts datus par transportlīdzekli un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, lai nosūtītu paziņojumu par pārkāpumu.

Šīs Direktīvas kārtība attiecas uz šādiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem:

atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana;
drošības jostas nelietošana;
luksofora aizliedzošās gaismas signāla neievērošana;
transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē;
aizsargķiveres nelietošana;
ceļa braucamās joslas neatļauta izmantošana;
mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta lietošana braukšanas laikā.

Direktīvas grozījumi paplašina pārkāpumu uzskaitījumu

Izvērtējot ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu izmeklēšanā iesaistīto tiesību aizsardzības iestāžu pieredzi, secināts, ka līdzšinējais Direktīvas (ES) 2015/413 regulējums nav tik efektīvs, lai panāktu finansiālo sankciju izpildi, kā arī konstatēti citi trūkumi (piemēram, procesuālas nepilnības attiecībā uz datu ieguvi, nevienlīdzīga attieksme, jo trūkst pārredzamības naudas sodu apmēra noteikšanā un pārsūdzības procedūrās, sarežģījumi gadījumos, ja ārvalstnieks izdara pārkāpumu ar nomas auto un dalībvalstīs ir atšķirīgs regulējums u. tml.). Tāpēc 2025. gadā spēkā stājās Direktīva (ES) 2024/3237, kas pilnveido regulējumu par pārrobežu datu apmaiņas kārtību, kā arī:

papildina ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu uzskaitījumu, par kuriem dalībvalstis var apmainīties ar informāciju, nosakot, ka Direktīva (ES) 2024/3237 attiecas arī uz:
- drošas distances neievērošanu;
- bīstamu apdzīšanu;
- bīstamu novietošanu stāvēšanai vai apturēšanu;
- vienas vai vairāku nepārtrauktu līniju šķērsošanu;
- braukšanu nepareizā virzienā;
- noteikumu neievērošanu par ārkārtas koridoru izveidi un lietošanu vai par ceļa došanu operatīvo dienestu transportlīdzekļiem;
- pārslogotu transportlīdzekļa izmantošanu;
- noteikumu par transportlīdzekļu piekļuves ierobežojumiem neievērošanu1;
- negadījuma izraisīšanu un aizbēgšanu no notikuma vietas;
- noteikumu neievērošanu pie dzelzceļa pārbrauktuves;
tieši noteic, ka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma paziņojums var kalpot mērķiem, kas ir nepieciešami izpildes panākšanai, piemēram, pieprasījumam atklāt par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu atbildīgās personas identitāti un adresi, izmeklēšanai par to, vai attiecīgā persona atzīst vai noliedz ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpuma izdarīšanu, vai maksājuma pieprasījumam;
ņemot vērā, ka pārkāpumu izdarījusī persona var nepārzināt pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību sistēmu un nerunāt tās oficiālajā valodā, Direktīva (ES) 2024/3237 nosaka obligātās minimālās prasības attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma paziņojuma saturu (paredzot, ka informācijai būtu jābūt saprotamai arī cilvēkiem bez juridiskās izglītības, kā arī noteic risinājumus, lai informācija būtu pieejama personai saprotamā valodā (CBE tiešsaistes portāla izmantošana, tulkojumu pieejamība).

Dalībvalstīm jaunās prasības savos nacionālajos normatīvajos aktos jāievieš līdz 2027. gada 20. jūlijam.

Kā rīkoties, saņemot sodu par ceļu satiksmes pārkāpumu ārvalstī

Kā skaidrojusi Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), pastkastē vai e-pastā saņemot paziņojumu par ceļu satiksmes pārkāpumu ārvalstī, uz to vienmēr ir jāreaģē, jo savlaicīga reakcija var pasargāt no ilgstošas sarakstes, papildu izmaksām un juridiskiem sarežģījumiem.

Saņemot paziņojumu par sodu ārvalstī:

uzmanīgi jāpārbauda transportlīdzekļa numurs, fotoattēls, pārkāpuma vieta, datums un laiks;
jāievēro dokumentos norādītais apstrīdēšanas vai paskaidrojumu iesniegšanas termiņš (arī tad, ja šķiet, ka paziņojums ir kļūdaini nosūtīts, jo, piemēram, automašīnas reģistrācijas numurs ir pareizs, bet fotoattēlā redzams cits transportlīdzeklis vai arī fotoattēls nemaz nav pieejams, vai paziņojumā norādīts kravas auto, lai gan jums ir vieglais auto, vai pārkāpums noticis valstī, kurā neesat bijis);
ja nepiekrītat pārkāpumam vai paziņojumā ir kļūda, tad jāsazinās ar dokumentos norādīto iestādi atbilstoši tajos norādītajai kārtībai un jāpievieno pierādījumi;
ja transportlīdzekli vadījusi cita persona, tad jānoskaidro, vai konkrētās valsts kārtība ļauj norādīt faktisko vadītāju;
saglabājiet visu saraksti un maksājuma vai nosūtīšanas apliecinājumus;
ja rodas šaubas par paziņojuma īstumu, tad neatveriet aizdomīgas saites un nepārskaitiet naudu uz nezināmu kontu. Pārbaudiet iestādes kontaktinformāciju un maksājuma saņēmēju oficiālos avotos.

CSDD īpaši uzsver – ja paziņojumu ignorē un tiek nokavēts apstrīdēšanas vai paskaidrojumu iesniegšanas termiņš, tad kļūdainu sodu vēlāk atcelt var būt daudz sarežģītāk.

Dažās valstīs lēmums pēc apstrīdēšanas termiņa beigām kļūst galīgs un izpildāms, bet tā pārskatīšana prasa īpašu procedūru vai vēršanos tiesā.

Atsevišķos gadījumos lieta var nonākt arī līdz parādu piedziņai vai tiesu izpildītājiem – pat par neizdarītu pārkāpumu, ja nav izmantotas apstrīdēšanas tiesības.

UZZIŅAI

Starptautisko sadarbību administratīvā pārkāpuma procesā regulē Administratīvās atbildības likums. Tā 276. pants noteic:

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par naudas sodu un procesuālo izdevumu atlīdzību (turpmāk – nolēmums par mantiska rakstura piedziņu) izpilde Latvijā ir šā nolēmuma pamatotības un tiesiskuma bezstrīda atzīšana un izpilde tādā pašā kārtībā kā tad, ja nolēmums būtu pieņemts Latvijā notikušā administratīvā pārkāpuma procesā.

(2) Eiropas Savienības dalībvalstī piemērotā soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas normatīvajos aktos paredzēto sankciju par tādu pašu pārkāpumu.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī ir pieņemts nolēmums par mantiska rakstura piedziņu sakarā ar nodarījumu, kurš Latvijā kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, to izpilda Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

1 ^{Direktīvu nepiemēro rīcībai, kura ir transportlīdzekļu piekļuves ierobežojumu neievērošana, šādos gadījumos: 1) informācija par ierobežojumu robežām, aizliegumiem vai pienākumiem noteiktās zonās, pašreizējās piekļuves statusu un nosacījumiem kustībai transportlīdzekļu piekļuves ierobežojumu zonās un dati par pastāvīgiem transportlīdzekļu piekļuves ierobežojumiem nav izstrādāti un darīti pieejami ar valsts piekļuves punkta starpniecību saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/670; 2) transportlīdzekļa vadītājs neievēro noteikumus, kas saistīti ar samaksu un citām maksām, kas jāmaksā pirms iebraukšanas teritorijā, uz kuru attiecas transportlīdzekļu piekļuves ierobežojumi.}