Atklātā vēstule Valsts prezidentam un Saeimai par grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevā
2026. gada 21. janvārī
Nr. 1-01/2026
Godātais Valsts prezidenta kungs,
godātie Saeimas deputāti!
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) jau iepriekš ir vairākkārt paudusi iebildumus par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, norādot uz būtiskiem trūkumiem gan tā sagatavošanas procesā, gan vērtējumā par paredzēto ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā. Ar izpratni uztvērām Valsts prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī Prezidenta vēstulē paustos argumentus – par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu. Tomēr ar nožēlu jāsecina, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi neatrisina Prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.
Komisijas diskusijās radies iespaids, ka būtiski paaugstinātās autoceļu lietošanas nodevas ietekme ir tikai uz lauksaimniekiem, daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Šāds skatījums ir maldinošs un nepilnīgs. Faktiski autoceļu lietošanas nodevas palielināšana tieši un netieši skars būtiski plašāku sabiedrības daļu, tostarp mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.
Arī komisijā izskanējušais arguments, ka 40% šīs nodevas maksā ārzemnieki ir apzināti maldinošs. Uz kurieni gan šie ārzemju kravas transportlīdzekļi dodas? No Lietuvas uz Igauniju un atpakaļ? Jā, kāda daļa ir tranzīts, bet lielākais vairums piegādā preces un pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Par preces piegādi maksā tās pasūtītājs, līdz ar to arī nodevas pieaugumu “ārzemniekiem” lielā mērā segsim paši. Un, ja tranzīta kravas ir “sliktās” – varam pajautāt mūsu ostām, kur, kā zināms, jau ir dažas problēmas ar maksātspēju.
Prezidenta vēstulē pamatoti bija norādīts, ka likumprojekta anotācijā nav veikts visaptverošs ietekmes izvērtējums, tostarp nozares griezumā un attiecībā uz netiešo ietekmi uz sabiedrību. Šis trūkums pēc otrreizējās caurlūkošanas ir novērsts tikai “uz papīra”. Skaidrs, ka jebkura viena atsevišķa nodokļa vai nodevas ietekmi mērot pret jebkura biznesa pašizmaksu, lielākoties izdosies parādīt, ka to ietekme ir nebūtiska. Šis ir tas gadījums. Bet aizvien nav atbildes – uz kā rēķina uzņēmējiem šo pieaugumu kompensēt – samazinot darba algu fondu vai plānotās investīcijas? Izcili būtu, ja ideja par nodevas pieaugumu nāktu kopā ar ideju par produktivitātes kāpināšanu pārvadājumos, bet kā ir, tā ir.
Nav mainījušies arī izaicinājumi ar ieviešanu – kokmateriālu pārvadājumos liela daļa no līgumiem tiek slēgta periodam no 1 līdz 3 gadiem. Tie ir noslēgti tai skaitā, rēķinoties ar līdzšinējo likmi, jo kurš gan gaidīja, ka vienu un to pašu nodevu var būtiski kāpināt katru gadu? Izcila politikas plānošana ņemtu vērā arī šādus aspektus, bet, kā ir, tā ir.
Otrreizējās caurlūkošanas pirmajā sēdē virkne runātāju izteica priekšlikumus un argumentāciju, tostarp arī mums bija šī iespēja, īpaši lūdzot deputātus skatīt problēmu plašāk, kā vien lauksaimnieku kontekstā. Autoceļu nolietojums taču nemainās no tā vai pa to ved graudus, koksni vai ledusskapjus. Uzskatām, ka šī nodeva var kalpot ne tikai kā finanšu avots valsts budžetam, bet arī virzīt kravu pārvadājumu nozari jaunāka, tehnoloģiski modernāka, drošāka un videi draudzīgāka autoparka virzienā. Mūsu gadījumā tas nozīmētu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 001 kg, kas aprīkoti ar 4 un vairāk asīm un EURO VI dzinēju.
Ar cieņu
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors
Artūrs Bukonts
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
