No jauna izsniegto nebanku kredītu apjoms pērn pirmoreiz pārsniedzis miljardu

PTAC direktore Zaiga Liepiņa preses konferencē 8. jūnijā uzsvēra, ka tirgus attīstījies stabili un mērķtiecīgi, arī patērētāju maksātspēja un kredītu atmaksa ir augstā līmenī.

PTAC dati rāda, ka tirgū strādā 38 licencēti nebanku patērētāju kreditētāji. No jauna izsniegto kredītu apjoms turpina augt jau kopš 2021. gada. Vienīgais kritums bijis 2020. gadā, kad no jauna tika izsniegti 500,95 miljoni eiro.

Atsevišķos mēnešos izsniegti 90 miljoni

2025. gadā patērētāju (nebanku) kreditētāji ar patērētājiem noslēguši 1,14 miljonus jaunu darījumu, izsniedzot kredītus 1,003 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gadu, darījumu skaits pieaudzis par aptuveni 78 500 jeb 7,41%, bet kopējā izsniegtā aizdevumu summa – par 191,61 miljoniem eiro jeb 23,6%.

2025. gads bijis zīmīgs ar jauno aizdevumu izsniegšanas (kā mēnešu griezumā, tā kopumā gadā) pieaugumu, atklāja PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

Mazākā mēnesī izsniegtā aizdevumu summa bijusi februārī, kad tika aizdoti 65,16 miljoni eiro. Savukārt laikā no jūlija līdz oktobrim ik mēnesi tika izsniegti 90 miljoni vai vairāk eiro, kas ir par aptuveni 19–27 miljoniem eiro vairāk nekā tajos pašos 2024. gada mēnešos.

Vislielākais kāpums līzingiem

Izsniegto kredītu apjoma (summas) ziņā vislielākais pieaugums bijis līzingiem (+ 31,91%), kam tuvu seko distances kredīti (+ 31,88 %). Trešais kredītu veids, kurā 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, bija vērojams apjoma pieaugums, ir kredīti pret kustamas lietas ķīlu (+ 4,36%).

Turpretim izsniegto patēriņa kredītu un hipotekāro kredītu apjoms samazinājies – attiecīgi par 15,86% un 12,76%.

Noslēgto jauno darījumu skaits 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, būtiski pieaudzis divos kredītu veidos: distances kredītiem (+ 22%) un līzingiem (+ 20,34%). Tikmēr pārējos kredīta veidos (līdzīgi kā gadu iepriekš) jauno darījumu skaits ir samazinājies: patēriņa kredītiem (– 22,29%), hipotekārajiem kredītiem (– 22,80%) un kredītiem pret kustāmas lietas ķīlu (– 10,40%).

Kopējais portfelis – 1,4 miljardi

Kopējais kredītportfeļa apjoms 2025. gada 31. decembrī sasniedzis 1,4 miljardus eiro, kas ir par 181,13 miljoniem eiro jeb 14,86% vairāk nekā 2024. gada 31. decembrī un par 339,99 miljoniem eiro jeb 32,07% vairāk nekā pirms diviem gadiem.

Portfeļa atlikuma pieaugumu laikā no 2024. gada 31. decembra līdz 2025. gada 31. decembrim nodrošinājuši distances kredīti (37,53%) un līzingi (4,75%), kā arī kredīti pret kustamas lietas ķīlu (15,65%). Savukārt patēriņa kredītiem un hipotekārajiem kredītiem portfeļa lielums pretēji 2024. gada tendencei 2025. gada laikā samazinājies – attiecīgi par 12,73% un 2,77%.

Distances kredītu portfeļa apjoms audzis nepārtraukti kopš 2014. gada, taču īpaši dinamiski kopš 2019. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.³ daļā. Saskaņā ar šīm izmaiņām kredīta kopējās izmaksas tika ierobežotas līdz 0,07% dienā un patērētāju (nebanku) kredītu devēji sāka patērētajiem intensīvāk piedāvāt ilgtermiņa un/vai neierobežota termiņa kredītproduktus (aizdevumus ar atmaksas grafiku un kredītlīnijas), atsakoties no līdz tam dominējošajiem īstermiņa (līdz 30 dienām) kredītiem.

Procentu likmes un portfeļa kvalitāte

Patērētāju (nebanku) kredītu devēju kredītportfeļa kvalitāte 2025. gada 31. decembrī saglabājusies stabila un liecina, ka kopumā nozarē bez kavējuma vai ar kavējumu līdz 30 dienām maksāti 95,89% kredītu (pēc apjoma), t. sk. 94,55% distances kredītu un 94,08% patēriņa kredītu.

Portfeļa kvalitāte gada laikā uzlabojusies līzinga un distances kredītu segmentos, savukārt patēriņa un hipotekāro kredītu segmentos tā nedaudz pasliktinājusies.

Procentu likmju dinamikā 2025. gadā vērojamas izmaiņas. Gada pirmajā pusē līzinga darījumos ar mainīgo procentu likmi likmes samazinājušās, savukārt gada otrajā pusē atkal pieaugušas – par 0,21 procentpunktu līdz decembrim, salīdzinot ar jūniju. Līdz ar līzinga līgumu mainīgo procentu likmju pieaugumu straujš likmju kāpums bija vērojams arī līgumos ar fiksētajām likmēm.

Pērn būtisks pieaugums vērojams arī privātpersonām saimnieciskajai darbībai un juridiskajām personām izsniegto kredītu skaitā un apjomā. Kopumā aizdoti 845 997 381 eiro (+9,21%), bet darījumu skaits bijis 18 148 (+10,34%).

Iemesli, kāpēc pieaug kredītu apjoms

PTAC vērtējumā iemesli izsniegto kredītu pieaugumam ir būtisks minimālās un vidējās algas kāpums valstī. Kopš 2018. gada, kad minimālā alga bija 430 eiro, tā palielinājusies līdz 740 eiro pērn. Tas ir pieaugums par 72,1%.

Ievērojami pieaugusi arī vidējā alga valstī: 2018. gadā tā bija 1004 eiro bruto mēnesī (742 eiro neto), bet 2025. gadā – 1815 eiro (1346 eiro neto). Tas astoņu gadu laikā ir kāpums par 81,4%.

Savukārt patērētāju kreditēšanas apjoms salīdzinošajā laika periodā no 2018. gada līdz 2025. gadam pieaudzis par 59,31%, kas atpaliek no minimālās un vidējās algas kāpuma tempa. Būtisks minimālās un vidējās darba algas palielinājums ļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus, uzsver PTAC.

Iebilst pret reformu

Lai gan valdība 26. maijā apstiprināja grozījumus 13 likumos, lai reformētu patērētāju kreditētāju uzraudzību, tie 4. jūnijā tika izslēgti no Saeimas darba kārtības.

Reforma paredz PTAC funkcijas kreditētāju un kredītu starpnieku licencēšanā, reģistrēšanā un uzraudzībā nodot Latvijas Bankai, kā arī stiprināt patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Vienlaikus Latvijas Bankai tiktu uzticēta arī negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība.

Reformas mērķis ir vienota, uz risku balstīta uzraudzība, mazāks administratīvais slogs un efektīvāka resursu izmantošana, ko uzsvērusi arī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja (“Moneyval”).

Pret reformu iebilst Ekonomikas ministrija, PTAC un asociācija “Fintech Latvija”.

Arī Z. Liepiņu satrauc nebanku kreditētāju uzraudzības reforma, kuru ir apstiprinājusi iepriekšējā valdība. “Ar domu veidot vienotu tirgus uzraudzības iestādi finanšu jautājumos, aizmirstam par patērētāju tiesībām,” viņa norādīja preses konferencē. “Veidojam divas patērētāju tiesību iestādes. Viena, kas skata visus ārējos jautājumus, un otra, kas mēģinās skatīt patērētāju jautājumus finanšu jomā. Ir kritiski svarīgi, lai patērētāju kreditēšanas jomas uzraudzība un aizsardzība arī turpmāk saglabātos PTAC kompetencē, nodrošinot vienotu, specializētu un uz patērētāju drošību vērstu pieeju.”