Atcelts patērētāju kreditēšanas reklāmu aizliegums un citas izmaiņas likumā

Pagarināts pulksteņlaiks, kurā aizliegts slēgt kreditēšanas darījumus

Līdz šim PTAL noteica, ka ir aizliegts noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja vien normatīvajos aktos par patērētāju kreditēšanu nav paredzēti stingrāki patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi. Turpretī ar grozījumiem PTAL (turpmāk – grozījumi) noteikts, ka aizliegums būs spēkā no plkst. 21.00 līdz 8.00.

Mudina kredītdevējus vēl rūpīgāk izvērtēt aizņēmēju maksātspēju

Atbilstoši PTAL regulējumam gadījumā, ja patērētājam kredītu piešķir, neizvērtējot viņa spēju to atmaksāt, kredītdevējs nav tiesīgs prasīt, lai patērētājs par kreditēšanas līgumā piešķirtās naudas lietošanas atvēlējumu maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem, un piemērot līgumsodus vai citas kompensācijas par maksājumu kavējumu.

Ar grozījumiem minētā norma precizēta, lai pasargātu kredītņēmējus vecumā no 18 līdz 20 gadiem un motivētu kredītdevējus rūpīgi un precīzi izvērtēt personas maksātspēju.

Grozījumi paredz: ja kredīta līgums, neatbilstoši izvērtējot maksātspēju, noslēgts laikā, kad patērētājs nav sasniedzis 20 gadu vecumu, kredītdevējs nav tiesīgs prasīt arī likumisko procentu atmaksu. 

Vienlaikus grozījumi noteic, ka kredītdevēji ar kredītinformācijas biroja starpniecību varēs saņemt informāciju no Fizisko personu reģistra par patērētāja vai galvinieka dzimšanas datumu un rīcībspējas ierobežojumiem, lai varētu labāk izvērtēt personas spēju atmaksāt kredītu.

Atceļ kreditēšanas reklāmas aizliegumu un nosaka prasības, kas jāievēro attiecībā uz kreditēšanas pakalpojumu reklāmu

Ar grozījumiem tiek atcelts līdzšinējais patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegums, paredzot prasības, kas jāievēro kreditēšanas pakalpojumu reklamēšanā.

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, 2018. gadā, reaģējot uz tobrīd pastāvošajiem riskiem, ko radīja patērētāju bezatbildīga aizņemšanās, tika ieviestas izmaiņas, kas paredzēja noteikt kreditēšanas reklāmas aizliegumu. Tomēr kopš 2018. gada patērētāju kreditēšanas nozare ir piedzīvojusi pārmaiņas, jo par vienu trešdaļu sarucis tirgus dalībnieku skaits. Tādējādi patērētāju kreditēšanas darba grupā secināts, ka līdzšinējais kreditēšanas reklāmas aizliegums nav samērīgs un ierobežo konkurenci finanšu sektorā, jo ir izdevīgs tiem kredītdevējiem, kas jau nostiprinājuši savas pozīcijas tirgū. Turklāt praksē konstatēts, ka reklāmas aizliegums tika apiets, pievienojot tai atrunu “reklāma paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem”, jo reklāmas aizliegums bija noteikts tikai patērētāju kreditēšanas reklāmām.

Grozījumi paredz (skat. PTAL 8.³ pantu), ka reklāmā, kurā tiek piedāvāta iespēja kreditēt patērētāju, sniegtajai informācijai jābūt godīgai un skaidrai, un tā nedrīkst būt maldinoša. Aizliegts izmantot formulējumu, kas patērētājam var dot nepamatotas cerības attiecībā uz kredīta pieejamību, izmaksām vai kopējo summu, kas patērētājam jāmaksā.

Aizliegts veicināt bezatbildīgu aizņemšanos

Tāpat grozījumi PTAL paredz, ka, nosakot, vai reklāma veicina patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos, ņem vērā tās kopējo saturu, pasniegšanas veidu, noformējumu un informāciju, kas reklāmā sniegta par kreditēšanas pakalpojumu un palīdz patērētājam pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu.

Par reklāmu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos, uzskatāma tāda reklāma, kura:

• aicina patērētāju ņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību;
• aicina patērētāju ņemt kredītu neatkarīgi no sava finansiālā stāvokļa;
• rada vai var radīt iespaidu, ka kredīta ņemšana nav saistīta ar risku;
• rada vai var radīt iespaidu, ka kredīts ir piemērotākais finansiālo problēmu atrisināšanas veids;
• ietekmē vai var ietekmēt patērētāja lēmumu par kredīta līguma noslēgšanu, papildus piedāvājot iegūt preces vai saņemt pakalpojumus vai citas priekšrocības, ja tām nav tiešas saistības ar kredīta izmantošanu;
• rada vai var radīt nepatiesu iespaidu, ka kredīts palielina finanšu resursus, aizstāj uzkrājumus vai var paaugstināt dzīves līmeni;
• uzsver, cik viegli vai ātri var saņemt kredītu.

Vienlaikus patērētāju kreditēšanas reklāmās aizliegts sniegt informāciju par iespēju:

• saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi;
• saņemt patēriņa kredītu, kura atmaksas termiņš ir līdz 30 dienām;
• pagarināt kredīta atmaksas termiņu.

Kreditēšanas reklāmās obligāti jābūt ietvertam brīdinājumam

Atbilstoši izmaiņām PTAL reklāmā, kurā tiek piedāvāta iespēja kreditēt patērētāju, jābūt iekļautam skaidram un uzskatāmam brīdinājumam, izmantojot formulējumu “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu”.

Brīdinājumam atvēlami vismaz 10% no konkrētās reklāmas apjoma, un vizuālajās un audiovizuālajās reklāmās to sniedz reklāmas apakšējā daļā ar melniem burtiem uz balta fona, turklāt, izraugoties tādu burtu izmēru, lai uzraksts aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma.

Noteiktas prasības reklāmām ar skaitlisku informāciju par kredīta izmaksām

Grozījumos paredzēts, ka reklāmā, kurā tiek piedāvāta iespēja kreditēt patērētāju un norādīta procentu likme vai cita skaitliska informācija par kredīta izmaksām, ar uzskatāma piemēra palīdzību skaidri salasāmā vai sadzirdamā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā norāda (ja konkrētiem kreditēšanas līgumiem nav noteikts citādi):

• aizņēmuma likmi (fiksētu, mainīgu vai abas) kopā ar informāciju par piemērojamajām maksām, kas iekļautas kredīta kopējās izmaksās;
• kredīta kopējo summu;
• gada procentu likmi (vizuālajā reklāmā šo informāciju izceļ un norāda vismaz tikpat viegli uztveramā un saredzamā veidā kā jebkuru procentu likmi vai citu līdzvērtīgu skaitlisko informāciju par kredīta izmaksām; audiovizuālajās reklāmās šo informāciju norāda visā reklāmas pārraides laikā);
• kreditēšanas līguma darbības termiņu (ja tāds ir);
• preces vai pakalpojuma cenu un jebkādas sākotnējās iemaksas lielumu, ja kredīts tiek piešķirts atlikta maksājuma veidā par konkrētām precēm vai pakalpojumiem;
• kopējo summu, kas jāmaksā patērētājam, un veicamo maksājumu apmēru (ja iespējams);
• obligātu pienākumu uzņemties ar kreditēšanas līgumu saistītu papildu pakalpojumu, piemēram, obligātu apdrošināšanu, ja līguma par papildu pakalpojumu noslēgšana ir nepieciešama, lai saņemtu kredītu vai saņemtu to ar piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem, un minēto pakalpojumu izmaksas nevar noteikt iepriekš.

Prasības reklāmām var atšķirties atbilstoši kreditēšanas veidam

PTAL paredz, ka atsevišķiem kreditēšanas līgumu veidiem paredzēts atšķirīgs reklāmā norādāmās informācijas apjoms. Tas attiecas, piemēram, uz:

• pārsnieguma kredītu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma vai triju mēnešu laikā;
• kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai ar nekustamā īpašuma hipotēku nodrošinātiem līgumiem (piemēram, jāsatur brīdinājums, ka valūtas kursa svārstības var ietekmēt summu, kas jāmaksā patērētājam u. c.);
• īstermiņa līgumiem ar nenozīmīgām papildu izmaksām;
• lombarda tipa kredītiem, kuros patērētāja atbildība ir ierobežota ar ieķīlāto lietu.

Savukārt tāda kreditēšanas līguma reklāmai, ar kuru kredītdevējs klusējot piekritis konta pārtēriņam, piemērojamas tikai prasības par aizliegumu veicināt bezatbildīgu aizņemšanos un pārējie likumā noteiktie aizliegumi.

Nosaka patērētāja tiesības nedrošas preces atsaukuma gadījumā

Iepriekš PTAL nebija noteikti specifiski noteikumi attiecībā uz patērētāja tiesībām, ja saimnieciskās darbības veicējs atsauc nedrošu preci vai tās atsaukšanu pieprasa kompetentā tirgus uzraudzības iestāde. Tāpēc grozījumi paredz, ka patērētājam, kuram pārdota vai nodota lietošanā nedrošā prece, ir tiesības izmantot kādu no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas noteikti Regulas par ražojumu vispārēju drošumu1 37. pantā (piemēram, atsauktā ražojuma remontēšanu; atsauktā ražojuma aizstāšanu ar drošu tāda paša veida ražojumu, kam ir vismaz tāda pati vērtība un kvalitāte; atbilstīgu atsauktā ražojuma vērtības atmaksāšanu ar noteikumu, ka atmaksas summa ir vismaz vienāda ar cenu, ko maksājis patērētājs u. c.). Strīdi šādos gadījumos tiks izskatīti PTAL noteiktajā kārtībā (skat. VI¹ un VI² nodaļu).

Par cenas nenorādīšanu varēs piemērot arī brīdinājumu

PTAL iepriekš paredzēja, ka situācijās, kad tiek konstatēts pārkāpums par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tika piemērots naudas sods. Taču, kā skaidrots grozījumu anotācijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atzinis, ka ne visos gadījumos piemērot naudas sodu ir samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, jo daudzus no tiem iespējams ātri novērst un tie nav uzskatāmi par būtiskiem. Tādēļ, grozot likumu, noteikts, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 15 līdz 210 eiro, bet juridiskajai personai – no 30 līdz 700 eiro.

Papildu pienākumi patērētāja informēšanas jomā no 2026. gada 27. septembra

Kopš 2024. gada 26. marta Eiropas Savienībā (ES) tiek piemērots Zaļās pārkārtošanās akts, kura mērķis ir veicināt ES iekšējā tirgus pienācīgu darbību ar augstu patērētāju un vides aizsardzības līmeni, lai paātrinātu zaļās pārkārtošanās procesus sabiedrībā. Lai nacionālajā regulējumā pārņemtu Zaļā pārkārtošanās akta prasības, PTAL ietvertas jaunas definīcijas un papildu pienākumi tirgotājiem patērētāju informēšanas jomā, kas stāsies spēkā 2026. gada 27. septembrī.

PTAL paredzēts, ka no 2026. gada 27. septembra:

• tajā tiek ieviestas jaunas definīcijas – “programmatūras atjauninājums”2 un “remontējamības indekss”3;

• pirms patērētājam kļūst saistošs līgums vai attiecīgs piedāvājums, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam skaidrā un labi saprotamā veidā jāsniedz patērētājam:
  • informatīvs atgādinājums, izmantojot ES noteikto saskaņoto paziņojumu,4 par patērētāja likumīgajām tiesībām, tai skaitā tiesībām divu gadu laikā no preces piegādes dienas pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu preci saskaņā ar PTAL 28. pantu;
  • informācija, izmantojot ES noteikto saskaņoto marķējumu, par bez papildu samaksas piedāvāto ražotāja komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, kura attiecas uz visu preci un kuras termiņš pārsniedz divus gadus, ja ražotājs šādu informāciju sniedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kā arī informatīvs atgādinājums par patērētāja likumīgajām tiesībām divu gadu laikā no preces piegādes dienas pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu preci;
  • informatīvs atgādinājums par patērētāja likumīgajām tiesībām divu gadu laikā no preču ar digitāliem elementiem, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes dienas pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu preci, kā arī informācija par minimālo laikposmu, kādā ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs nodrošina programmatūras atjauninājumus, ja ražotājs šādu informāciju sniedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam un ja tā ir attiecināma;
  • informācija par komercgarantijām, to nosacījumiem un pēcpārdošanas pakalpojumiem, ja tā ir attiecināma;
  • remontējamības indekss, ja tas ir attiecināms;
  • ja remontējamības indekss nav attiecināms, – informācija par preces rezerves daļām, kas nepieciešamas, lai uzturētu preces atbilstību līguma noteikumiem (rezerves daļu pieejamība, aptuvenās izmaksas, pasūtīšanas procedūra), un remonta ierobežojumiem, kā arī uzturēšanas un remontēšanas instrukciju pieejamību, ja ražotājs šādu informāciju sniedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

Ierobežojumi Patērētāju strīdu risināšanas komisijas locekļiem un citas izmaiņas

Tāpat grozījumi noteic, ka:

• par Patērētāju strīdu risināšanas komisijas locekli un tās priekšsēdētāju nevar būt Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis;
• Latvijas Banka monetārās politikas veidošanai un īstenošanai, kā arī makroekonomiskajai analīzei un pētniecībai varēs izmantot Centrālās statistikas pārvaldes no pārtikas preču mazumtirgotāja ievāktos datus.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK.

2 Drošības, funkcionalitātes vai jebkurš cits bezmaksas atjauninājums, kas nepieciešams, lai saglabātu preču ar digitāliem elementiem, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību noteiktajām prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK.

3 Indekss, kas atspoguļo preces piemērotību remontēšanai un ir balstīts uz Eiropas Savienībā saskaņotajām prasībām.

4 Eiropas Savienībā noteikto saskaņoto paziņojumu un marķējumu izmanto, lai nodrošinātu patērētāju labāku informētību par viņu tiesībām visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.