Kredītvēsture un ceļš uz privātpersonu kredītreitingiem (I)

Vēl nav zināms, cik maksās licence, jo šobrīd vēl tapšanas stadijā atrodas Ministru kabineta noteikumi par kredītinformācijas biroju licencēšanas kārtību: tieši no tiem lielā mērā būs atkarīgs, cik daudzi no jau pašreiz tirgū esošajiem kredītinformācijas pakalpojumu uzņēmumiem spēs kļūt par jaunajiem kredītinformācijas birojiem ar plašām piekļuves iespējām dažādiem, tostarp valsts, reģistriem.

Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu, lai kreditēšana un aizņemšanās kļūtu atbildīga un godprātīga, personu kredītvēstures veidotos sekmīgas, kā arī tiktu aizsargātas fizisko personu tiesības, bet, vērtējot kredītspēju, būtu pieejama un izmantojama patiesa un pilnīga informācija.

Līdz šim valstī nebija noteiktas vienotas kārtības, kādā komersanti varēja apmainīties ar informāciju par klientiem – fiziskām personām. Tādējādi dabā pieejamā informācija bija sadrumstalota (dažādi reģistri, kas atbilst dažādiem likumiem un dod atšķirīgas piekļuves iespējas), turklāt tā ne vienmēr bija uzticama, piemēram, legālās un "melnās" parādu piedziņas firmu datu bāzes u.tml.

"Kredītinformācijas biroji vienuviet apkopos informāciju no dažādiem datu sniedzējiem, uz ko balstoties veiks kredītspējas vērtējumu."

Tādējādi jaunais Kredītinformācijas biroju likums ir būtisks solis ceļā uz efektīvu kredītinformācijas pieejamību, kas cieši saistīta ar komersantu kredītrisku pārvaldību. Citiem vārdiem sakot, līdzšinējais biznesa princips "pazīsti savu klientu" tagad tiek diezgan būtiski paplašināts ar iespējām "iepazīsti potenciālo klientu". Vismaz teorētiski. Turklāt, ja topošajiem kredītinformācijas birojiem savu darbību praksē izdosies organizēt veiksmīgi (piemēram, samērīga konkurence, kas veicina pakalpojumu kvalitāti; laba reputācija, kas sekmē lietotāju iesaisti), var prognozēt, ka par iedzīvotāju – fizisko personu – individuālās kredītinformācijas lietotājiem (uzņēmumi, kas gan dod, gan ņem datus) kļūs aizvien vairāk uzņēmumu. Tas savukārt nozīmē aizvien plašāku informāciju par cilvēka disciplīnu savu esošo finanšu saistību izpildē. Un galarezultātā nākotnē tas nozīmē, ka godprātīgie maksātāji kļūs par pieprasītiem klientiem visos uzņēmumos, kamēr negodprātīgie maksātāji no pagātnē pieļautajām kļūdām izvairīties nevarēs. Jāsaka, ka uzņēmumi, kuru bizness prasa interesēties par fiziskas personas kredītvēsturi, ir ne tikai bankas vai citi aizdevēji, bet pilnīgi visi tie preču un pakalpojumu uzņēmumi, kas privātpersonām ļauj norēķināties ar pēcapmaksu un savus biznesa riskus (samaksās vai nesamaksās) iekļauj vai nu aizdevuma procentu likmē, vai pakalpojuma tarifā u.tml.

Jaunais likums regulēs kredītinformācijas biroju darbību un kredītinformācijas apstrādes kārtību. "Tiem, kas varbūt nav iedziļinājušies šajā jautājumā, svarīgi zināt, ka kredītinformācijas biroji nenosaka kredītu izsniedzēju vai parādu piedzinēju darbību. Tieši pretēji - šīs jomas likumā apzināti nodalītas no kredītspējas izvērtēšanas un kredītinformācijas pakalpojumu sniegšanas. Vēl būtiski piebilst, ka likums regulē tikai fizisko personu kredītspējas izvērtēšanu, jo juridisko personu datu analīzei un kredītreitingu veidošanai juridiski šķēršļi nepastāv, un tirgū darbojas vairāki uzņēmumi, kas šo pakalpojumu arī sekmīgi nodrošina," stāsta SIA "Lursoft IT" valdes locekle Daiga Kiopa.

"Kredītinformācijas biroja funkcijas būs personu datu apkopošana un apstrāde, kredītspējas analīze un kredītrisku novērtēšana, kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana, kredītinformācijas apmaiņas kontroles mehānisma nodrošināšana. Kredītinformācijas biroji vienuviet apkopos informāciju no dažādiem datu sniedzējiem, uz ko balstoties veiks kredītspējas vērtējumu," skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.

Likums nosaka, ka kredītinformācija ir ziņas, kas iegūtas no likumā noteiktajiem kredītinformācijas avotiem un raksturo klienta vai iespējamā klienta kredītspēju.

Kredītinformācijas birojs ir kā centrs starp dažādām iesaistītajām pusēm: 1) tās ir fiziskās personas, par kurām tiek noteiktā kārtībā apkopota informācija, 2) tie ir dažādi likumā noteikti reģistri un datu bāzes, no kurām šī informācija tiek iegūta, 3) tie ir informācijas lietotāji – visbiežāk uzņēmumi, kas sniedz ziņas par saviem klientiem un pretī iegūs ziņas – jau apkopotu un apstrādātu informāciju par potenciālajiem klientiem.

Likuma 5.pants nosaka, ka par kredītinformācijas lietotāju varēs kļūt uzņēmumi un pašvaldības, un pašvaldību iestādes gadījumā, kad tās slēdz līgumu, kas saistīts ar kredītrisku, vai sniedz sabiedrisko pakalpojumu, vai nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Savukārt saskaņā ar 4.pantu šie lietotāji (uzņēmumi un iestādes) iegūto informāciju drīkstēs izmantot klienta vai potenciālā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

Citiem vārdiem sakot, klienta kredītvēsture būs būtiska gadījumos, kad uzņēmumam vai iestādei būs jāpieņem lēmums, kas saistīts ar preces vai pakalpojuma pārdošanu ar pēcmaksu, naudas aizdošanu u.tml. Ņemot vērā kredītvēsturi, uzņēmumi vai iestādes varēs izvērtēt klienta kredītspēju un no tā izrietoši arī savus kredītriskus.

Par kredītinformācijas avotiem, saskaņā ar likuma 6.pantu, kļūs kredītinformācijas lietotāju sniegtās ziņas, informācija no valsts informācijas sistēmām, kā arī ziņas no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu reģistriem.

Būtiskākais pavērsiens – piekļuve valsts reģistriem

Aptaujātie nozares dalībnieki, kuriem ir potenciāls kļūt arī par kredītinformācijas birojiem, ar jauno likumu kopumā ir apmierināti. "Kopumā jaunā likuma pieņemšanu vērtējam pozitīvi, lai gan vairāk priecātos par vispārējo principu nostiprināšanu tiesiskajā regulējumā, nevis pārlieku sīku procesa reglamentāciju," stāsta SIA "Creditreform Latvijā" valdes loceklis Māris Baidekalns.  Viņš uzsver, ka likums cenšas risināt būtisku problēmu - tirgus dalībnieku piekļuvi kredītriska vadīšanai nepieciešamajiem valsts informācijas sistēmu datiem. "Tieši piekļuve šiem datiem uzskatāma par būtisku pavērsienu kredītrisku vadībai Latvijā kopumā. Šādi informācijas pakalpojumi sniegs dažādas papildu iespējas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, uzlabojot to savstarpējās attiecības kreditēšanas procesā," uzskata M.Baidekalns.

"Informācijas sniegšana par personu kavētajiem maksājumiem nav uzņēmumu - pakalpojumu sniedzēju - pienākums, bet iespēja."

Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācijas valdes loceklis Armīns Kalniņš uzskata, ka likums tagad skaidri nosaka "spēles noteikumus" kredītinformācijas pakalpojumu jomā strādājošajiem uzņēmumiem: tiem jākļūst par akciju sabiedrību, jāiegūst Datu valsts inspekcijas  licence, jāizpilda virkne tehnisko nosacījumu, lai nodrošinātu datu drošību utt. "Raugoties no privātpersonu viedokļa, likums gan paplašinās iespējas kontrolēt savu datu izmantojumu, gan arī uzliks tām lielāku atbildību, uzņemoties kredītsaistības: neapdomīga saistību uzņemšanās, kārtošana atstās negatīvu ietekmi uz darījumiem nākotnē, savukārt atbildīga un pārdomāta attieksme sniegs vairāk iespējas un zemākas cenas," skaidro A.Kalniņš. 

Viņš norāda: ņemot vērā to, ka Latvijā kredītinformācijas biroji strādā jau vairākus gadus, līdz šim viena no būtiskākajām problēmām ir bijis tieši izpratnes trūkums par datu apstrādes jautājumiem gan no iedzīvotāju, gan no valsts iestāžu, gan uzņēmēju puses. "Jaunais likums, vismaz daļēji, sniedz atbildes uz neskaidrībām. Tādēļ varētu prognozēt, ka turpmāk gan uzņēmēji, gan paši iedzīvotāji aktīvāk iesaistīties datu apmaiņā un tādējādi ne tikai uzlabos datu kvalitāti, risku vērtēšanu, bet arī uzticību pašam datu apmaiņas procesam kā tādam," prognozē A.Kalniņš.

Banku pārstāve B.Melnace atzīst, ka bankas kopumā ir gandarītas par jauno likumu. "Bankas atbalsta tādas juridiskās vides veidošanu, kas sakārtotu kredītinformācijas apriti Latvijā un novērstu situācijas, kad personas kredītspēja tiek vērtēta, izmantojot nepilnīgas vai novecojušas ziņas. Kredītinformācijas biroju likums, no vienas puses, definē nosacījumus, kuriem izpildoties ziņas par personas līgumsaistību izpildi nonāk tās kredītvēsturē, no otras puses - tas ievieš procedūru, saskaņā ar kuru persona realizē savas tiesības iepazīties ar savu kredītvēsturi, kontrolēt kurš un kādiem mērķiem ziņas ir saņēmis, kā arī tiesības apstrīdēt un labot kļūdainu informāciju. Tas, ka iedzīvotāji varēs izsekot, kā tiek izmantoti viņu dati, radīs iespēju mazināt krāpšanas gadījumus, kad darījumos tiek izmantoti citu personu dati," norāda B.Melnace.

Lielais izaicinājums - brīvprātīgā dalība

Kredītinformācijas biroja jēga, ja to mēģina attīstīt tiešām kā privātpersonu kredītreitingu aģentūru, balstās uz ideju: personu dati apstrādei tiek iegūti no pēc iespējas daudzskaitlīgāka uzticamu avotu skaita, tas ir, ne tikai no bankām vai uzņēmumiem, kas izsniedz aizdevumus, bet arī, piemēram, no komunālo pakalpojumu sniedzējiem (tos vairums iedzīvotāju  apmaksā ar pēcmaksu), telefonsakaru operatoriem utt. Taču uzņēmumiem dalība kredītinformācijas birojā ir brīvprātīga.

"Tā kā  kredītinformācijas biroji ir neatkarīgi tirgus dalībnieki, kuru galvenais pienākums ir nodrošināt informācijas plūsmu (tostarp datu apstrādi un izvērtēšanu) starp patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri vienlaikus ir arī informācijas sniedzēji par personu kavētajiem maksājumiem, būtisks faktors veiksmīgai kredītinformācijas biroja darbībai būs uzņēmumu gatavība sniegt šāda veida informāciju," stāsta SIA "Lursoft IT" valdes locekle D.Kiopa.   "Jāņem vērā, ka informācijas sniegšana par personu kavētajiem maksājumiem nav uzņēmumu - pakalpojumu sniedzēju – pienākums, bet gan iespēja. Tādēļ tas, cik liela būs uzņēmumu (kredītinformācijas lietotāju) atsaucība, galvenokārt ir atkarīgs no kredītinformācijas biroja un  tā veidotāju reputācijas, līdzšinējās pieredzes un viennozīmīgi arī no piedāvātajiem servisiem, papildus iespējām utt.," skaidro D.Kiopa. Vienlaikus viņa atzīst, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka kāda kredītinfomācijas biroja pozīcijas jau sākotnēji būtu ievērojami pārākas pār citiem, jo, piemēram, nosacījumi piekļuvei valsts informācijas sistēmās uzkrātajiem datiem visiem birojiem būs vienādi.

Kā zināms, jau šobrīd kredītinformācijas pakalpojumu jomā strādā vairāki uzņēmumi, piemēram, SIA "Lursoft IT", "Creditreform Latvijā", "Creditinfo Latvia", "Balt Risk" un citi.

B.Melnace skaidro, ka uzņēmējiem, kuri iesaistīsies kredītinformācijas birojā kā lietotāji, samazināsies darījumu risks, paplašinot potenciālo klientu loku, uzlabosies pasūtījumu apstrādes ātrums un samazināsies izmaksas par darījumu risku kontroli.

Savukārt atsevišķu uzņēmumu pārstāvji neoficiālās sarunās atzīst, ka skeptiski raugās uz iespēju abpusēji dalīties ar bankām ar informāciju par klientiem, jo līdz šim banku nozare savā īpašumā esošo informāciju par klientiem esot centusies nosargāt visiem spēkiem. Tādējādi var secināt, ka jaunajiem kredītinformācijas birojiem par tiešām būtisku izaicinājumu kļūs lietotāju jeb uzņēmumu,  kuriem dalība kredītinformācijas birojā ir brīvprātīga, piesaiste.

Līdz šim lielā mērā tieši plašas un uzticamas informācijas par cilvēka kredītvēsturi (kredītspēju, disciplīnu) trūkuma dēļ godprātīgie maksātāji jeb uzņemto saistību pildītāji ir bijuši spiesti uzņēmumam apmaksāt tos zaudējumus, kurus uzņēmumam ir nodarījuši negodprātīgie, kas aizdevumu gadījumā izpaužas procentlikmēs, bet citu pēcapmaksas pakalpojumu gadījumā – uzcenojumā vai tarifos. Respektīvi, ja līdz šim tirgū valdīja princips "godīgie samaksā par negodīgajiem", tad kredītinformācijas biroja potenciāls ir šo situāciju mainīt, ieviešot jaunu pieeju -  "katram pēc nopelniem".

Turpmāk vēl.