FOTO: Freepik.
Veselības problēmas vairākumā gadījumu ir tabu tēma. Tomēr ir situācijas, kad par slimošanu ir jāpaziņo, piemēram, darba devējam. Kā apliecinājums saslimšanai vai saslimuša bērna kopšanai kalpo ārstniecības personas izsniegta darbnespējas lapa. Šis elektroniskais dokuments satur arī personas veselības datus, kas ir īpaši aizsargājami. Vai tie līdz ar izsniegšanu kļūst pieejami darba devējam? Skaidrojam, kāda ar darbinieka saslimšanu saistītā informācija ir redzama trešajai pusei.
Ar saslimšanu saistītā gadījumā ārsts vai ārstniecības persona nodarbinātai personai izsniedz darbnespējas lapu (DNL), kas no 2017. gada ir pieejama kā elektronisks dokuments. Darbnespējas lapa pamatā kalpo kā apliecinājums attaisnotai darbinieka prombūtnei, un darba devējam tā ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā.
Savukārt pati persona tai izsniegto darbnespējas lapu, tāpat kā citu informāciju par sevi kā pacientu, var apskatīt, autentificējoties veselības informācijas sistēmā – portālā E-veselība.
Apskatot darbnespējas lapu E-veselības portālā, ir redzams, ka tā satur personas datus, kā arī ar pacientu saistītu un identificējamu informāciju, savukārt Pacienta tiesību likuma 10. pantā ir noteikts, ka ar identificētu vai identificējamu pacientu saistītā informācija ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu.
Tādēļ var rasties pamatots jautājums: kādus datus par darbinieku kā pacientu darbnespējas lapā redz darba devējs? Vai tos pašus, kas pieejami personai, kurai darbnespējas lapa ir izsniegta?
To vēlējās noskaidrot arī kāda LV portāla lasītāja, kas iesniedza jautājumu e-konsultācijas saņemšanai. Sieviete negribēja, lai darba devējs uzzina par viņas darbnespējas cēloni, kas ir viena no darbnespējas lapas informācijas vienībām un ir redzama viņai, autentificējoties e-veselības portālā.
Darbnespējas lapas informācijas saturs ir noteikts Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” 4. pielikumā.
Saskaņā ar šiem noteikumiem Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”. Uzņēmuma komunikācijas vadītāja Paula Celma paskaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā darba devējs par darbinieku, kuram ir izsniegta DNL, var redzēt kopumā 12 informācijas vienības. Tās ir noteiktas MK noteikumu 33.2 punktā:
“Attiecībā uz darbnespējas cēloni ārsts veic atzīmi brīvas formas laukā “cits cēlonis”, taču darba devējam ārsta veiktā konkrētā atzīme neuzrādās. Darba devējs redz tikai atzīmi pie lauka “cits cēlonis”,” skaidro P. Celma.
Bez minētās informācijas darba devējam pie DNL reģistrācijas numura ir redzams arī tās ārstniecības iestādes kods, kas šo DNL izsniegusi. Nepieciešamības gadījumā darba devējs to var pārbaudīt Ārstniecības iestāžu reģistrā.
Savukārt personai, kurai DNL ir izsniegta, saskaņā ar 4. pielikumā norādīto informāciju par darbnespējas cēloni DNL e-veselības sistēmā ir redzama viena no ārsta izdarītajām atzīmēm:
Tas nozīmē, ka darba devējam nav redzama informācija par darbnespējas cēloni, kura dēļ darbnespējas lapa ir izsniegta. Darbiniekam arī nav pamata šādu informāciju darba devējam sniegt, pat ja viņš to pieprasa. Zvērināta advokāte Ilze Vilka norāda: “Tiesību akti nedod tiesības darba devējam prasīt informāciju ne par pacienta ārstēšanas režīmu, ne par diagnozi vai slimības cēloni, izņemot, ja noticis nelaimes gadījums darbā. Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. pants noteic, ka personas veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati, kuru apstrāde ir aizliegta, ja vien nav spēkā kāds no panta otrajā daļā minētajiem pamatojumiem. Atbilstoši normatīvajiem aktiem vienīgais šāds izņēmums attiecībā uz darba devēja tiesībām pieprasīt informāciju par pacientu ir nelaimes gadījums darbā.”
