Stājas spēkā grozījumi likumā par privātpersonai kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu

Lai nodrošinātu privātpersonai taisnīgu un efektīvu kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu un saskaņotu tiesisko regulējumu ar citiem tiesību aktiem (Satversmes 92. pantu, Administratīvās atbildības likumu (AAL), Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvu (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā) un aktuālo judikatūru, pieņemti grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā (turpmāk – grozījumi).

Plašāk LV portālā >>

• Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”

Aizstājot novecojušu terminoloģiju, precizēts likuma nosaukums

Ar grozījumiem likumā tiek aktualizēta tajā iepriekš lietotā terminoloģija un iestāžu nosaukumi (piemēram, ar AAL stāšanos spēkā termins “administratīvā pārkāpuma lietvedība” normatīvajā regulējumā vairs netiek lietots, tādēļ aizstāts ar terminu “administratīvā pārkāpuma process”) un precizēts arī paša likuma nosaukums – “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums” turpmāk dēvējams par “Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu” (turpmāk – Atlīdzināšanas likums).

Lai nepamatoti neierobežotu tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ieviests visaptverošāks personu loks, kuru nodarītais kaitējums atlīdzināms

Iepriekšējā Atlīdzināšanas likuma redakcija neaptvēra visas iespējamās institūcijas un amatpersonas, kuras var nodarīt kaitējumu, aprobežojoties ar šaurāku uzskaitījumu, nekā tas izriet no LR Satversmes 92. panta. Tādēļ ar grozījumiem precizēts, ka Atlīdzināšanas likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai LR Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar publisko tiesību juridiskās personas prettiesisku vai nepamatotu kriminālprocesuālu rīcību vai administratīvā pārkāpuma procesā veiktu rīcību (attiecīgi Atlīdzināšanas likumā lietotais termins “iestādes, prokuratūras vai tiesas” aizstāts ar visaptverošāku terminu – “publisko tiesību juridiskās personas”).

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likumu atlīdzina kaitējumu, kuru nodarījusi:

• kriminālprocesā pilnvarota institūcija vai amatpersona;
• persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu;
• citas publisko tiesību juridiskās personas iestādes amatpersona vai privātpersona, kas saskaņā ar likumu vai tās personas uzaicinājumu, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu vai veic administratīvā pārkāpuma procesu, veic procesuālu darbību kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā vai ir iesaistīta tās veikšanā.

Konkretizēts, kas ir prettiesiska un nepamatota rīcība un kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskais pamats

Kā skaidrots likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” anotācijā (turpmāk – anotācija), lai Atlīdzināšanas likuma regulējums būtu iespējami precīzāks un atbilstu LR Satversmes regulējumam, kurš ir saturiski plašāks, ar grozījumiem precizēts kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskais pamats un tas, kas saprotams ar prettiesisku un nepamatotu rīcību.

Grozījumi noteic, ka Atlīdzināšanas likuma izpratnē rīcība ir:

• prettiesiska, ja tā neatbilst tiesību normām;
• nepamatota, ja tā lēmuma pieņemšanas brīdī ir atbildusi tiesību normām, taču vēlāk iestājies kāds no Atlīdzināšanas likumā noteiktajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem (minēti 4. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā un 5. panta otrajā daļā, piemēram, spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums).

Attiecīgi grozījumi paredz, ka kriminālprocesā:

• privātpersonai:
  • prettiesiskas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēta publisko tiesību juridiskās personas prettiesiska rīcība;
  • nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai;
• fiziskajai personai kriminālprocesā publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir viens no šādiem apstākļiem:
  • spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, ar kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to celtajās apsūdzībās;
  • spēkā stājies nolēmums, ar kuru kriminālprocess izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ;
  • spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru persona attaisnota apsūdzībā par kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā saukta pie kriminālatbildības, ja šai personai konkrētajā kriminālprocesā tika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis un par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu persona notiesāta, likums neparedz brīvības atņemšanas sodu;
  • kriminālprocess izbeigts tā daļā personu reabilitējošu apstākļu dēļ, ja šai personai attiecīgajā kriminālprocesā tika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis un kriminālprocess turpinās tā daļā par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu likums neparedz brīvības atņemšanas sodu;
  • attiecīgajā kriminālprocesā piemērotā ar brīvības atņemšanu saistītā procesuālā piespiedu līdzekļa ilgums pārsniedzis ar galīgo spriedumu piespriestā brīvības atņemšanas soda ilgumu;
• aizskartajam mantas īpašniekam tiesiskais pamats uz atlīdzinājumu par kriminālprocesā publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ radīto kaitējumu ir šādos gadījumos:
  • spēkā stājies galīgais nolēmums kriminālprocesā, kurā privātpersonas mantai bija piemērots arests un tas atcelts, un manta nav konfiscēta, uz mantu nav vērsta piedziņa un manta nav atzīta par noziedzīgi iegūtu;
  • spēkā stājies lēmums par mantas aresta atcelšanu, ja ir zudis mantas aresta uzlikšanas iemesls – nodrošināt iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

Attiecībā uz administratīvā pārkāpuma procesu grozījumi noteic, ka privātpersonai:

• prettiesiskas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā, ar kuru konstatēta publisko tiesību juridiskās personas prettiesiska rīcība;
• nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums, no kura izriet, ka privātpersonai nav piemērots administratīvais sods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis;
• nav tiesību uz publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, ja administratīvā pārkāpuma process izbeigts, jo par to pašu faktu uzsākts kriminālprocess, un nav iestājies kāds no likumā noteiktajiem kaitējuma atlīdzināšanas pamatiem (skat. 4. panta otro vai trešo daļu).

Paplašina personas līdzatbildības regulējumu, kas var būt iemesls kaitējuma atlīdzības izmaksas atteikumam vai samazinājumam

Grozījumi Atlīdzināšanas likuma 8. pantā noteic, ka kaitējuma atlīdzinājums var tikt atteikts vai daļēji samazināts, ja:

• privātpersona nepatiesi atzinusi, ka ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, vai apzināti uzņēmusies citas personas vainu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
• ar tās personas nolēmumu, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu vai kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, atzīts, ka privātpersona nav izpildījusi likumā noteikto procesuālo pienākumu, kas ir cēloņsakarībā ar nodarīto kaitējumu.

Anotācijā paskaidrots, ka līdzatbildība var tikt konstatēta gadījumā, ja personas apzināti neievēro normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, piemēram, apzināti izbraucot no valsts, netiek ievērots piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts; apzināti nepiedaloties procesuālajās darbībās, personai piemērota piespiedu atvešana. Tādēļ situācijās, kad apstākļi liecina, ka pašas personas rīcība bijusi, piemēram, par iemeslu brīvības atņemšanas piemērošanai vai arī ilgākai piemērošanai, nekā tas būtu objektīvi nepieciešams, ir nepamatoti personai piešķirt likumā paredzēto atlīdzinājumu pilnā apmērā.

Precizēts zaudējumu atlīdzinājuma regulējums

Lai regulējumu saskaņotu ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā nostiprināto, grozījumi paredz, ka:

• izņēmuma gadījumā iestāde vai tiesa var noteikt lietas apstākļiem atbilstošu atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas pārsniedz normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību noteikto apmēru, ja šie izdevumi bijuši objektīvi nepieciešami;
• zaudējumus, kas radušies prettiesiskas rīcības dēļ, atlīdzina to faktiskajā apmērā;
• zaudējumus, kas radušies nepamatotas rīcības dēļ, atlīdzina šādā apmērā:
  • ja zaudējuma summa nepārsniedz 145 000 eiro, – 100 procentu apmērā;
  • ja zaudējuma summa ir no 145 000 līdz 1 450 000 eiro, – 145 000 eiro plus 50 līdz 100 procentu apmērā no summas, kas pārsniedz 145 000 eiro;
  • ja zaudējuma summa pārsniedz 1 450 000 eiro, – iepriekš minētajā punktā aprēķinātā summa plus līdz 50 procentiem no summas, kas pārsniedz 1 450 000 eiro.

Publiska atvainošanās jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”

Atlīdzināšanas likuma izpratnē patstāvīgs atlīdzinājuma veids var būt arī iestādes atvainošanās, ja personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, taču Atlīdzināšanas likumā nebija noteikta kārtība, kādā jāīsteno publiska atvainošanās. Tāpēc grozījumi paredz, ka ar  privātpersonas piekrišanu rakstveida atvainošanās var būt publiska un tādā gadījumā publiska rakstveida atvainošanās publicējama oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kaitējuma atlīdzinājums sasaistīts ar lēmuma pieņemšanas brīdī noteikto minimālās mēnešalgas apmēru

Iepriekš regulējums paredzēja, ka par nepamatotu vai prettiesisku brīvības ierobežošanu nodarīta nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs ir sasaistīts ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskā pamata iestāšanās brīdī, piemēram, brīdī, kad spēkā stājies personu attaisnojošs spriedums. Anotācijā pausts, ka tādējādi personām salīdzināmos apstākļos var tikt noteikts atšķirīgs atlīdzinājuma apmērs atkarībā no tā, kad tiesiskais pamats radies, lai gan tiesību ierobežojums noticis vienā laikā. Tādēļ ar grozījumiem noteikts, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs sasaistāms ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu kaitējuma atlīdzināšanas lēmuma pieņemšanas brīdī.

Pēc privātpersonas pieprasījuma plašsaziņas līdzekļiem jāpublicē informācija par apstākļiem, kas radījuši tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu

Līdz grozījumu pieņemšanai Atlīdzināšanas likums paredzēja, ka gadījumā, ja ziņas par kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu lietvedību atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos un ir iestājies likumā  norādītais kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats, pēc privātpersonas pieprasījuma plašsaziņas līdzekļi publicē informāciju par kriminālprocesa vai administratīvo pārkāpumu lietvedības izbeigšanu.

Tomēr, kā skaidrots anotācijā, kriminālprocess var tikt izbeigts, jo noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums, izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, iestājies noilgums u. c. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas privātpersonas tiesiskās intereses un sabiedrība tiek informēta par to, ka, piemēram, persona atzīta par nevainīgu noziedzīgajā nodarījumā, par kuru tā tika turēta aizdomās un apsūdzēta, grozījumi paredz – pēc privātpersonas pieprasījuma plašsaziņas līdzekļi publicē informāciju par apstākļiem, kas radījuši tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu.

Precizēta iesnieguma par kaitējuma atlīdzināšanu iesniegšanas kārtība

Ar grozījumiem noteikta vienota iesniegumu iesniegšanas kārtība gan par kriminālprocesā, gan administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, proti, privātpersona rakstveida iesniegumu par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu iesniedz attiecīgajai Atlīdzināšanas likumā noteiktajai lēmējiestādei sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par Atlīdzināšanas likuma 4. vai 5. pantā minēto apstākļu iestāšanos.

Tāpat ar grozījumiem precizēts, ka lēmējiestāde:

• kriminālprocesā ir:
  • Ģenerālprokuratūra, ja lēmums, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, pieņemts pirmstiesas kriminālprocesā;
  • Tieslietu ministrija, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa;
• administratīvā pārkāpuma procesā ir publisko tiesību juridiskās personas iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, vai cita publisko tiesību juridiskās personas noteikta iestāde.

Kaitējuma atlīdzība jāizmaksā mēneša laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās

Grozījumi paredz, ka lēmums par kaitējuma atlīdzināšanu izpildāms mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās. Respektīvi, kaitējuma atlīdzība jāpārskaita uz privātpersonas kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu, pirms kaitējuma atlīdzības izmaksas ieturot nodokļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ievieš regulējumu nepamatoti izmaksātas kaitējuma atlīdzības atmaksai

Ar grozījumiem noteikts, ka  gadījumā, ja kriminālprocess tiek pabeigts ar nereabilitējošu nolēmumu un manta, par kuras arestu bija izmaksāta kaitējuma atlīdzība, tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātās kaitējuma atlīdzības piedziņu, uzliekot pienākumu personai viena mēneša laikā atmaksāt nepamatoti izmaksāto kaitējuma atlīdzību. Ja persona noteiktajā termiņā minēto lēmumu labprātīgi neizpilda, izmaksātās atlīdzības atgūšana tiek nodota zvērinātam tiesu izpildītājam.

Iesniegumus, kas iesniegti pirms grozījumiem, izskata iepriekšējā kārtībā

Grozījumu pārejas noteikumi paredz, ka:

• lēmumu, kas pieņemts pirms 2026. gada 1. jūnija, izpilda saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma regulējumu, kāds bija spēkā lēmuma pieņemšanas dienā;
• iesniegumu vai pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kas lēmējiestādē vai tiesā saņemts līdz 2026. gada 31. maijam, lēmējiestāde un tiesa izskata atbilstoši Atlīdzināšanas likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz minētajam datumam.