Grozījumi AAL (III): vienota lietu sadale apgabaltiesās un citas izmaiņas no 2025. gada

Izmaiņas regulējumā par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu

Ar grozījumiem AAL iekļauta 32.¹ nodaļa “Administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšana”, kurā tiek regulēta:

• pieteikuma iesniegšana;
• pieteikuma izskatīšana;
• tiesas lēmums.

Līdz šim regulējumā nepastāvēja tiesību aizsardzības mehānisms, ar kuru jau administratīvā pārkāpuma procesa laikā persona varēja panākt amatpersonas (iestādes) pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu. Proti, tiesiskais pamats administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai bija kompetentās iestādes vai tiesas nolēmums, ar kuru konkrētā rīcība ir atzīta par prettiesisku.

Lai persona varētu īstenot tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par kaitējumu, ko tai administratīvā pārkāpuma procesā nodarījusi publisko tiesību juridiskā persona (valsts, pašvaldība), prettiesiskajai rīcībai jābūt konstatētai ar amatpersonas, tiesas vai iestādes lēmumu.1

Kā norādījis Senāts, lai varētu atzīt, ka likumdevējs ir izveidojis efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu, nepieciešams tiesību aizsardzības līdzeklis, ar kuru jau pamatprocesā – administratīvā pārkāpuma procesā – persona varētu panākt prettiesiskas rīcības konstatēšanu.2

Ar grozījumiem AAL šāds mehānisms ir izveidots.

Kā skaidro Tieslietu ministrija (TM), turpmāk AAL 32.¹ nodaļā iekļautais regulējums attiecas uz jebkuru privātpersonu neatkarīgi no tās statusa administratīvā pārkāpuma procesā: “Persona var iesniegt pieteikumu par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu, ja tas nepieciešams, lai viņa varētu īstenot tiesības uz atlīdzinājumu par kaitējumu, kas tai nodarīts ar administratīvā pārkāpuma procesā veicamu publisko tiesību juridiskās personas rīcību.”

Turpinot TM norāda, ka persona pieteikumu var iesniegt, ja prettiesiskas rīcības konstatēšanu nav iespējams panākt, iesniedzot sūdzību administratīvā pārkāpuma procesā, vai nolēmumā par iesniegto sūdzību jautājums par prettiesiskas rīcības konstatēšanu nav izlemts: “Tādējādi, ja personai par attiecīgo lēmumu vai citu rīcību ir tiesības iesniegt sūdzību (atsevišķi vai kopā ar sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā) un viņa šīs tiesības nav izmantojusi, tad personai vairs nav tiesību vēlāk iesniegt pieteikumu par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu.

Izņēmums paredzēts tad, ja persona sūdzībā ir norādījusi uz attiecīgo prettiesisko rīcību, taču amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa (tiesnesis) šo jautājumu nolēmumā kaut kādu iemeslu dēļ nav izlēmusi.”

Paredzēts, ka pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Ja persona nav procesa dalībnieks, tad pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad veikta prettiesiska rīcība.

Pieteikumu izskata rajona (pilsētas) tiesa vai, ja tas attiecas uz iespējamu tiesas prettiesisku rīcību, apgabaltiesa. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Par augstākas amatpersonas tiesībām atcelt prettiesisku lēmumu

Kā norāda TM, AAL 174. pantā arī iepriekš bija noteiktas augstākas amatpersonas tiesības pēc savas iniciatīvas atcelt prettiesisku lēmumu: “Vienlaikus līdz šim pastāvēja ierobežojums, ka lēmumu nevar atcelt, ja tas jau ir izpildīts. Praksē šāds ierobežojums radīja netaisnīgas situācijas, tostarp negatīvas sekas tām personām, kuras apzinīgi pildīja nolēmumu par sodu.”

Turklāt, ja personai tika piemērots brīdinājums, tad tas automātiski izslēdza iespēju izmantot iepriekšminēto mehānismu, ņemot vērā, ka brīdinājums tiek izpildīts uzreiz pēc paziņošanas.

Lai novērstu iepriekšminētās situācijas, no AAL 174. panta ir izslēgts ierobežojums, ka augstāka amatpersona lēmumu nevar atcelt, ja tas jau ir izpildīts. “Proti, augstāka amatpersona pēc savas iniciatīvas turpmāk varēs atcelt prettiesisku lēmumu arī tad, ja tas jau būs izpildīts,” skaidro TM.

Nepilngadīgajiem vairs nepiemēros piespiedu naudu vai pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus

Grozījumi AAL paredz, ka nepilngadīgajam vairs nav:

• piemērojama piespiedu nauda;
• pienākums atlīdzināt procesuālos izdevumus;
• pienākums atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu.

Kā norāda TM, Valsts kontrole pēc lietderības revīzijas “Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?” aicināja izvērtēt iespēju procesuālos izdevumus, kas saistīti ar alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas konstatēšanu, segt no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem: “Šajā revīzijas ziņojumā minētie naudas soda izpildei raksturīgie trūkumi pamatā attiecināmi arī uz cita veida mantiska rakstura pienākumiem nepilngadīgajiem. Turklāt iespēja nepilngadīgajam noteikt pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus dažkārt varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkrētajā gadījumā praksē joprojām tiek ignorēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāte.”

Papildus TM vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar AAL iekļauto pārejas regulējumu, no 2025. gada 1. janvāra nekavējoties ir izbeidzama nolēmuma izpilde daļā, kas paredz nepilngadīgajam piemērot piespiedu naudu, pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus vai dabas resursiem nodarītos zaudējumus.

Par aizstāvja institūtu administratīvajā procesā

Saskaņā ar TM sniegto informāciju, lai arī AAL jau sākumā bija ietverts aizstāvja institūts, tā tiesības un pienākumi tika regulēti vien fragmentāri: “Praksē tas radīja dažādus sarežģījumus, piemēram, neskaidrības par aizstāvja tiesībām patstāvīgi iepazīties ar lietas materiāliem, savukārt jautājums par aizstāvja tiesībām parakstīt sūdzību noslēdzās ar Satversmes tiesas spriedumu.”

Ar grozījumiem AAL ir pievienots 53.¹ pants, nosakot, ka aizstāvim:

• ir pie atbildības saucamās personas vai sodītās personas tiesības un pienākumi, ciktāl tas nav saistīts ar nepieciešamību paust šīs personas viedokli (piemēram, izteikt attieksmi pret administratīvo pārkāpumu vai sniegt paskaidrojumu);
• ir tiesības atsaukt iesniegto sūdzību vai pieteikumu vai izteikto lūgumu tikai tad, kad pie atbildības saucamā persona vai sodītā persona tam rakstveidā piekritusi.

Kā skaidro TM, tas nozīmē, ka aizstāvim ir tiesības iesniegt sūdzības vai pieteikumus, kā arī izteikt dažādus lūgumus: “Vienlaikus, lai nodrošinātu aizstāvamās personas tiesību aizsardzību, AAL ir noteikts, ka aizstāvis iesniegto sūdzību vai pieteikumu vai izteikto lūgumu var atsaukt tikai tad, kad pie atbildības saucamā persona vai sodītā persona tam rakstveidā piekritusi, turpretī aizstāvamā persona var atsaukt aizstāvja iesniegtu sūdzību, pieteikumu vai izteiktu lūgumu bez ierobežojumiem.”

Par vienotu lietu sadali apgabaltiesās

Grozījumi AAL paredz, ka no 2025. gada 1. marta apgabaltiesās izmantos vienotu lietu sadali.

“Tas nozīmē, ka apgabaltiesā izskatāmu sūdzību, blakus sūdzību, protestu vai pieteikumu varēs izskatīt jebkura apgabaltiesa. Citiem vārdiem sakot, ikvienu apgabaltiesai piekritīgu jautājumu varēs izskatīt jebkura apgabaltiesa. Izmaiņu mērķis ir paātrināt lietu izskatīšanu apgabaltiesās,” skaidro TM.

Papildus TM norāda, ka sūdzību iesniegšanas regulējums AAL nav mainīts: “Lai arī AAL joprojām ir noteikts, ka sūdzību adresē apgabaltiesai, tas nekādā veidā neietekmēs sūdzības izskatīšanu. Pat ja persona sūdzībā būs norādījusi konkrētu apgabaltiesu, iekļāvusi vispārīgu norādi “apgabaltiesai” vai apgabaltiesa nebūs norādīta, tas nebūs pamats, lai nepieņemtu sūdzību.”

Par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas noilgumu politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas jomā

Grozījumi AAL palielina procesa uzsākšanas noilguma termiņu no diviem gadiem līdz trim gadiem, ja pārkāpums izdarīts politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas jomā.

Kā norāda TM, praksē šādus pārkāpumus atklāj tikai tad, kad par to ziņo bijušie politiskās partijas (apvienības) biedri vai citādi ar politiskajām partijām cieši saistītas personas, rodoties konfliktsituācijām partijas iekšienē, un ierasti, ka šāda veida ziņojumi ir par notikumiem, kas bijuši ilgstoši un notikuši pirms vairākiem gadiem: “Tas liedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) piemērot administratīvo atbildību.

Lai nodrošinātu, ka politiskās partijas tiek atbilstoši kontrolētas un rīkojas tiesiski, tika nolemts pagarināt noilguma termiņu administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai, ja pārkāpums izdarīts politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas jomā, lai kopumā tas būtu efektīvs un realizējams praksē. Būtiski ir nodrošināt sabiedrības uzticību politiskajām partijām, tomēr to “vide ir samērā noslēgta” un bieži vien pārkāpumi tika atklāti novēloti.”

Procesuālā piespiedu līdzekļa – tiesību izmantošanas apturēšanas – piemērošana

AAL 70. pants paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesā var piemērot četrus procesuālos piespiedu līdzekļus:

• administratīvo aizturēšanu;
• atstādināšanu no transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas un gaisa kuģu pilotēšanas;
• tiesību izmantošanas apturēšanu (pirms grozījumu AAL stāšanās spēkā – personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšanu);
• piespiedu atvešanu uz tiesu.

Saskaņā ar TM sniegto informāciju grozījumi AAL ievērojami paplašina procesuālā piespiedu līdzekļa – personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšanas – saturu:

“Personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšanu iepriekš varēja piemērot personai, kura bija izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas saistīts ar personai piešķirtajām tiesībām un kuru nepieciešams piemērot, lai novērstu iespējamu administratīvā pārkāpuma turpināšanu.”

Līdz 2025. gada 1. janvārim AAL 73. panta izpratnē ar “tiesībām” saprata tās tiesības, kuras saskaņā ar attiecīgo nozares regulējumu administratīvajā procesā bija piešķirtas personai (piemēram, pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un transportlīdzekļa vadītāja apliecības piešķiršanu), skaidro TM.

Tas nozīmē, ka piespiedu līdzekli – personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšanu – nevarēja piemērot to tiesību ierobežošanai, kuras personai ir radušās “pašas par sevi” jeb kuras netika iegūtas tiesību piešķirošā administratīvā akta rezultātā.3 “Līdz ar to šāda procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana ne vienmēr bija iespējama, lai novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu,” teic TM.

Atbilstoši grozījumiem AAL turpmāk piespiedu līdzeklis – tiesību izmantošanas apturēšana – vairs nav ierobežots ar noteikta veida tiesībām, bet attiecas uz tiesībām veikt noteikta veida darbību, ieņemt noteiktu amatu, kā arī uz citām tiesībām.

Par citām izmaiņām AAL

Saskaņā ar TM sniegto informāciju, stājoties spēkā grozījumiem AAL, tiesību aktā ir veiktas arī šādas izmaiņas:

• lai nodrošinātu precīzu administratīvās atbildības sistēmas regulējumu un privātpersonas varētu viegli saprast, kuri normatīvie akti var regulēt administratīvo atbildību, grozījumi AAL ir konkretizējuši, kādus jautājumus var regulēt ārpus AAL, piemēram, to, ka nozares likumā var noteikt arī papildsoda izpildes īpatnības attiecīgajā nozarē, kā arī starptautisko sadarbību nozarē (skat. AAL 2. pantu);
• grozījumi AAL ir papildinājuši pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesību klāstu ar norādi, ka tai ir tiesības īstenot aizstāvību ar pašas izvēlēta aizstāvja līdzdalību (skat. AAL 41. pantu). Lai gan šādas tiesības izriet no AAL 33. panta, precizējums atvieglos iespēju personai uzzināt tai piemītošās tiesības administratīvā pārkāpuma procesā;
• AAL ir iekļautas Nodokļu un muitas policijas tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī administratīvi aizturēt personu (izmaiņas stāsies spēkā vienlaikus ar Nodokļu un muitas policijas likumu, t. i., 2026. gada 1. janvārī);
• administratīvā pārkāpuma lietai numuru piešķir ne tikai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, bet arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (skat. AAL 121. pantu);
• AAL noteiktas tiesības līdz vienam gadam apturēt administratīvā pārkāpuma procesu, ja tas nepieciešams, lai īstenotu Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normā noteiktu sadarbību vai citu rīcību. Praksē šobrīd tas var būt nepieciešams, lai īstenotu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības (skat. AAL 124.¹ pantu);
• AAL tiešā tekstā ir noteikts, ka arī administratīvā pārkāpuma procesā iestādē ir pieļaujams slēgts process, proti, administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā procesā, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī ja administratīvā pārkāpuma lietā pie atbildības saucamā persona vai cietušais ir nepilngadīgais (skat. AAL 137. pantu);
• ar grozījumiem AAL paplašināta iespēja izmantot videokonferences administratīvā pārkāpuma procesā, respektīvi, vairs nav nepieciešams priekšnoteikums, ka procesa dalībnieks vai citas personas atrodas citā vietā un nevar ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietā (skat. AAL 139. pantu);
• ievērojot izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē, AAL 155. pantā norāde uz VID aizstāta ar vispārīgu apzīmējumu – “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”;
• lai nodrošinātu valsts noslēpuma aizsardzību, grozījumi AAL paredz, ka Rīgas pilsētas tiesa kā pirmās instances tiesa izskata administratīvā pārkāpuma lietu, kurā iekļauts objekts, kas satur valsts noslēpumu (skat. AAL 176. pantu);
• līdz šim AAL noteica, ka jautājumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu tiesa izlemj rakstveida procesā piecu darbdienu laikā no kļūdu konstatēšanas vai lūguma saņemšanas dienas, pirms tam paziņojot par to procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Praksē minēto termiņu nebija iespējams īstenot, jo nevar vienlaikus izvērtēt jautājumu piecu darbdienu laikā, pirms tam neatkarīgi no paziņošanas veida paziņojot procesa dalībniekiem un dodot termiņu iebildumu sniegšanai. Ar grozījumiem AAL ir izslēgts piecu darbdienu termiņš (skat. AAL 229. pantu);
• administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšanas gadījumā nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi, un to paraksts par paziņošanu vairs nav nepieciešams (skat. AAL 220. pantu);
• apelācijas sūdzībai vairs nav jāpievieno noraksti atbilstoši procesa dalībnieku skaitam, jo tāda prasība neatbilst administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē mērķim;
• AAL iepriekš paredzēja, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā nav pilna nolēmuma vai tiesas sēdes protokola, vai tiesas sēdes audioieraksta vai ja ir būtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai tiesas sēdes audioierakstā. Turpmāk tiesai jāvērtē, vai trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā ir tik nozīmīgi, ka neļauj lietu izvērtēt pēc būtības. Proti, nav pamata atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, ja tiesas sēdes audioierakstā ir tikai īslaicīgi tehniski traucējumi vai protokolā nav atspoguļota kāda neliela lietas izskatīšanas daļa, kas pati par sevi neliedz lietu izskatīt pēc būtības (skat. AAL 246. pantu).

1Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 6. panta pirmā daļa.

2

2 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 8. novembra blakus lēmuma lietā Nr. SKA-619/2021 7. punkts.

3Liukiša, L. 8. nodaļa. Procesuālās sankcijas. 9. nodaļa. Procesuālie piespiedu līdzekļi. Skaidrojumi. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 258. lpp.