Saeima pieņem 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos 47 likumprojektus. Īsumā par galvenajām izmaiņām

2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2025. gadu, valsts budžeta ieņēmumiem 2026. gadā plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.

Vispārējās valdības budžeta plāns ir sagatavots, balstoties uz 2025. gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos vidējā termiņā.

Latvijas IKP salīdzinājamās cenās 2026. gadā tiek prognozēts 33,6 miljardu eiro apmērā ar pieauguma tempu 2,1%, bet turpmākajos gados – 2,2%.

Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad prognozēts 43,9 miljardu eiro apmērā.

Inflācijas prognoze 2025. gadam paaugstināta līdz 3,5%, ko galvenokārt ietekmē pārtikas cenu kāpums un siltumapgādes tarifu pieaugums. Nākamajos gados paredzēta pakāpeniska inflācijas samazināšanās – līdz 2,3% 2026. gadā un 2,2% turpmākajos gados, kas atbilst konverģējošas ekonomikas cenu pieauguma līmenim, informē Finanšu ministrija.

2026. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 3,3% no IKP un vidējā termiņā saglabāsies ap 3,6%.

Deficīta pieaugumu nosaka finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai.

Par budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem noteikta drošība, demogrāfija un izglītība. Šīm jomām nākamgad paredzēts lielāks finansējums – kopumā papildu 693,5 miljoni eiro.

Plašāk par tēmu >>

Vēsturiski lielākais aizsardzības budžets – 2,2 miljardi eiro

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas, valdības noteiktajai valsts budžeta prioritātei – drošībai – 2026. gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums 448,3 miljonu eiro apmērā. Tas bija iespējams, pateicoties valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanai ES līmenī. 2027. gadā aizsardzībai plānots novirzīt papildu 507,7 miljonus eiro, savukārt 2028. gadā – 720,5 miljonus eiro.

Kopējais 2026. gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,16 miljardus eiro jeb 4,9% no IKP.

Aizsardzības un iekšējās drošības pasākumu īstenošanai paredzētais finansējums ļaus aizsardzības izdevumiem 2027. gadā sasniegt 5% no IKP, bet 2028. gadā – 4,9% no IKP.

“Galvenais uzdevums ir stiprināt Latvijas drošību un Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, vienlaikus veicinot vietējās aizsardzības industrijas un inovāciju attīstību,” informē Aizsardzības ministrija.

Šis finansējums paredzēts ne tikai militāro spēju stiprināšanai, bet arī ieguldījumiem valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā, informē Saeimas Preses dienests. Līdzekļus plānots novirzīt ekipējuma un tehnikas iegādei, karavīru un zemessargu apmācībai un spēju paaugstināšanai atbilstoši mūsdienu drošības prasībām, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvei. Tāpat papildu ieguldījumi paredzēti Latvijas aizsardzības industrijas attīstībai, kā arī atbalsts pierobežas novadu pašvaldībām.

Plašāk par tēmu >>

Papildu finansējums demogrāfijas veicināšanai

Papildu 94,8 miljonus eiro 2026. gadā plānots novirzīt atbalstam ģimenēm ar bērniem, tai skaitā veselības aprūpes uzlabošanai. Demogrāfijas veicināšanai rastais papildu finansējums paredzēts:1

materiālā atbalsta (pabalstu) pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem (42 miljoni eiro);
materiālā atbalsta pilnveidošanai ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (24,2 miljoni eiro);
vecāku pabalsta saglabāšanai 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem (7,7 miljoni eiro);
mātes un bērna veselības uzlabošanai (10 miljoni eiro);
veselības pakalpojumu un zāļu pieejamības uzlabošanai (10,9 miljoni eiro).

PAPILDU MATERIĀLAIS ATBALSTS ĢIMENĒM AR BĒRNIEM 2026. GADĀ

Valsts budžeta projekta pavadošo likumprojektu paketē ir grozījumi, kas paredz pilnveidot atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemot valsts budžetu 2026. gadam, likumdevējs ir atbalstījis ieceri palielināt vairākus pabalstus un paplašināt to saņēmēju loku.

Bērna piedzimšanas pabalsts – 600 eiro

Kā iepriekš informēja Labklājības ministrija un apstiprina Saeimas Preses dienests, 2026. gadā tiks palielināts bērna piedzimšanas pabalsts no 421,17 eiro uz 600 eiro. Ministru kabinetam vēl jāpieņem attiecīgi grozījumi MK noteikumos.

Ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par koledžu un augstskolas studentiem līdz 20 gadu vecumam

Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērnu līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kas studē augstskolā pilna laika klātienē. Piemēram, tas nozīmē, ka pabalstu varēs saņemt arī par bērnu līdz 20 gadu vecumam, kurš mācās augstākās izglītības programmā koledžā.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību ģimenes valsts pabalstu piešķir par bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 16 gadiem. Pabalstu turpina izmaksāt no 16 gadiem līdz 20 gadu vecumam tikai tad, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā.

Bērna kopšanas pabalsts – 298 eiro, bet līdz bērna pusotra gada vecumam

Bērna kopšanas pabalsts pieaugs no 171 eiro līdz 298 eiro mēnesī, informē Saeima.

Patlaban spēkā esošā kārtība paredz, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērna kopšanu līdz pusotram gadam ir 171 eiro mēnesī, bet no pusotra gada līdz diviem gadiem – 42,69 eiro mēnesī.

Plānots, ka no 2026. gada bērna kopšanas pabalstu piešķirs par bērnu līdz pusotra gada vecumam, bet lielākā apmērā.

Likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” anotācijā norādīts, ka valdība atbalstījusi ieceri no 2026. gada 1. janvāra bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam sasaistīt ar 35% no ienākuma mediānas (no 2026. gada 1. janvāra ienākumu mediāna ir 850,02 eiro) un turpmāk tā apmēru pārskatīt ik pēc diviem gadiem.

Valsts sociālo pabalstu likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka par bērnu, kas piedzimis līdz 2026. gada 2. novembrim, bērna kopšanas pabalstu piešķirs un izmaksās līdz dienai, kad bērns sasniedz divu gadu vecumu. Ministru kabinetam vēl jāpieņem attiecīgi grozījumi MK noteikumos.

Bērna kopšanas laikā strādājošie vecāku pabalstu saņems 75% apmērā arī nākamgad

Vecāku pabalsta saņēmēji, kuri izvēlēsies nedoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt, arī 2026. gadā saņems šo pabalstu 75% apmērā. To paredz grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Pieaugs materiālais atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem

Pieņemot valsts budžetu, 2026. gadā plānots būtiski palielināt pabalstus ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.

Kā iepriekš informēja Labklājības ministrija un Saeimas Preses dienests, plānotas šādas izmaiņas:

Pabalsta veids	2025. gadā	No 2026. gada
Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu	par bērnu vecumā līdz 6 gadiem – 215 mēnesī; par bērnu vecumā no 7 līdz 17 gadiem – 258 eiro mēnesī;	par bērnu vecumā līdz 6 gadiem – 390 eiro mēnesī; par bērnu vecumā no 7 līdz 17 gadiem – 468 eiro mēnesī. Pabalsts tiek pārskatīts ik pēc diviem gadiem.
Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu	54,07 eiro mēnesī.	298 eiro mēnesī (atlīdzība tiek pārskatīta ik pēc diviem gadiem).
Adopcijas pabalsts	par bērnu vecumā līdz 6 gadiem – 107,5 mēnesī; par bērnu vecumā no 7 līdz 17 gadiem – 129 eiro mēnesī;	par bērnu vecumā līdz 6 gadiem – 195 mēnesī; par bērnu vecumā no 7 līdz 17 gadiem – 234 eiro mēnesī.
Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi	171 eiro mēnesī.	Neatkarīgi no bērna vecuma – 70% no valstī vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas (ja pabalstu piešķirs 2026. gadā, tie būs 1041 eiro mēnesī, savukārt, ja pabalsts 171 eiro apmērā jau ir piešķirts 2025. gadā un tā izmaksa turpinās pēc 2026. gada 1. janvāra, tad tā apmērs tiks pārrēķināts uz 956 eiro mēnesī).
Vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju	1422,87 eiro;	2433 eiro.
Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu –	171 eiro mēnesī par viena bērna aprūpi un papildu koeficienti par 2 vai 3 bērnu aprūpi.	298 eiro mēnesī par viena bērna aprūpi un papildu koeficienti arī par 4–6 vienas ģimenes bērnu aprūpi.
Atalgojums specializētām audžuģimenēm		1560 eiro (papildus 2026. gadā plānots pakāpeniski ieviest jaunus atbalsta pakalpojumus, tostarp atelpas brīži, civiltiesiskā un veselības apdrošināšana).

Ministru kabinetam jāveic attiecīgas izmaiņas MK noteikumos.

Valsts veiks obligātās iemaksas par nestrādājošiem aizbildņiem pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka noteikt, ka turpmāk par nestrādājošām personām, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, no valsts pamatbudžeta tiks veiktas obligātās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai no objekta 171 eiro apmērā.

Patlaban likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic, ka valsts veic obligātās sociālās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai par personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Līdz ar to valsts šobrīd neveic obligātās iemaksas par nestrādājošām personām, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

Tas nozīmē, ka nestrādājošas personas aizbildņa pienākumu pildīšanas periodā līdz šim netika sociāli apdrošinātas un viņām nebija tiesību saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, ja iestājies apdrošināšanas risks. Šiem cilvēkiem neuzkrājas apdrošināšanas stāžs un neveidojas pensijas kapitāls.

Likumprojekta izstrādātāji lēš, ka jaunā norma varētu skart ap 754 personu gadā.

1,97 miljardi eiro veselības aprūpei; virzība uz vienoto pacientu rindu

Veselības nozares budžetā 2026. gadā paredzēti papildu 42,7 miljoni eiro un tas kopumā būs 1,97 miljardi eiro, informē Veselības ministrija.

Lielākā daļa papildu finansējuma 2026. gadā tiks novirzīta mātes un bērna veselības aprūpei, kā arī atbalsta sniegšanai vecākiem, kuri saskaras ar neauglību.

No 2026. gada vidus valsts segs farmaceita pakalpojuma maksu visām recepšu zālēm ar cenu līdz 10 eiro, savukārt cilvēki ar 1. grupas invaliditāti tiks pilnībā atbrīvoti no farmaceita pakalpojuma maksas.

Papildu finansējums – 4 miljoni eiro – paredzēts paliatīvajai aprūpei. Šajā jomā tiks mainīts apmaksas modelis no dienas maksas uz gadījuma apmaksu.

2026. gadā plānota pāreja uz vienoto rindu, kuras mērķis ir izskaust “mākslīgi veidotās gaidīšanas rindas un nodrošinās caurskatāmu piekļuvi pakalpojumiem”.

Veselības ministrija informē, ka lielākā daļa finansējuma tiks novirzīts:

stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai – 684 miljoni eiro;
speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem ambulatori – 379,6 miljoni eiro;
kompensējamām zālēm – 352 miljoni eiro;
primārajai veselības aprūpei – 235,5 miljoni eiro;
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 122,3 miljoni eiro;
laboratoriskajiem izmeklējumiem – 62,5 miljoni eiro;
medicīnas izglītībai – 69,6 miljoni eiro.

Plašāk par tēmu >>

Papildu finansējums modeļa “Programma skolā” ieviešanai

2026. gadā ir rasts papildu finansējums – 45 miljoni eiro (no tiem 42 miljoni eiro paredzēti kā mērķdotācija pašvaldībām) – jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai.

Par 40 eiro lielāka minimālā alga un neapliekamais minimums

Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, nākamgad plānots par 40 eiro palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, sasniedzot 550 eiro mēnesī. Savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.

Plašāk par tēmu >>

Minimālā alga 2026. gadā būs 780 eiro

NODOKĻU IZMAIŅAS

2026. gadā netiks celti pamatnodokļi. Tomēr valsts budžetu pavadošajā likumprojekta paketē ir vairāki grozījumi, kas paredz izmaiņas arī nodokļu jomā.

Kā iepriekš uzsvērusi Finanšu ministrija, nodokļu jomā plānotas tikai tādas izmaiņas, kuras kalpo sabiedrības interesēm vai kuru mērķis ir mazināt veselībai vai videi kaitīgas darbības, piemēram, samazinot ikdienā nepieciešamo pārtikas produktu cenas, bet palielinot veselībai kaitīgo alkoholisko un cukuroto dzērienu, kā arī tabakas produktu cenas.

Samazinās PVN likmi daļai pārtikas produktu

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz uz vienu gadu – no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam – ieviest samazināto PVN likmi 12% apmērā maizes, piena, svaigas atdzesētas mājputnu (vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu) gaļas un mājputnu svaigu olu (čaumalās) piegādēm.

Mērķis: mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, īpaši sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Paaugstināta PVN likme grāmatām un preses izdevumiem trešo valstu valodās

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā precizē, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā grāmatām un presei piemērojama, ja tās ir izdotas latviešu, latgaliešu vai lībiešu valodā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, ES kandidātvalstu vai OECD oficiālajā valodā.

Tātad pazeminātā PVN likme netiks attiecināta uz izdevumiem, piemēram, krievu valodā.

Mērķis: stiprināt sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un veicināt nacionālās drošības risku mazināšanu pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā.

Jāpiebilst, ka PVN samazināšanai pārtikai kā prioritāram pasākumam 2026. gadā paredzēts papildu finansējums 14,95 miljonu eiro apmērā, bet 2027. gadā – 16,4 miljonu eiro apmērā. Piemērojot PVN standartlikmi (21%) grāmatām un presei trešo valstu valodās, plānots papildus ik gadu iekasēt miljonu eiro.

Straujāk pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, saldinātajiem un enerģijas dzērieniem, tabakas izstrādājumiem

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām.

No nākamā gada 15. marta akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum – par 0,03 eiro par pudeli, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamgad un no 2027. gada straujāka nodokļa likmju celšana būs visiem tabakas izstrādājumiem – par 5% vairāk, nekā bija plānots iepriekš.

Salīdzinājumā ar šī gada cenām, vienas cigarešu paciņas cena 2028. gadā pieaugs par 2,20 eiro, sasniedzot 7,50 eiro, savukārt karsējamai tabakai pieaugums plānots 0,35 eiro apmērā par paciņu, bet divu mililitru e-šķidruma iepakojuma cena pieaugs par 0,15 eiro.

No 2028. gada nodoklis pieaugs arī saldinātajiem dzērieniem, kā arī enerģijas dzērieniem tiks noteikta atsevišķa akcīzes nodokļa likme.

No 2028. gada ar akcīzes nodokli apliks bezalkoholiskos gāzētos dzērienus, ko pagatavo uz vietas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

No 2028. gada tiks atcelta samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošana naftas produktiem, kurus izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Šiem produktiem turpmāk piemēros vispārējo akcīzes nodokļa likmi.

Azartspēļu nodokļa likmes paaugstinās gadu agrāk

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” paredz azartspēļu nodokļa likmes paaugstināt jau no 2026. gada, nevis 2027. gada, kā to paredz līdzšinējā likuma redakcija.

Tādējādi jau no 2026. gada 1. janvāra tiks paaugstināta azartspēļu nodokļa likme:

azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) – no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā;

ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) – no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā;

veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām – no 15% uz 18% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;

bingo – no 10% uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;

interaktīvajām azartspēlēm – no 12% uz 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Līdzsvaros nodokļu slogu investoriem

No 2026. gada plānots ieviest izmaiņas uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) regulējumā.

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz papildināt UIN likumu ar alternatīvu regulējumu, kas paralēli tagadējai ienākuma nodokļu sistēmai UIN maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, sadalot peļņu dividendēs, nodrošina iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmi, vienlaikus dalībniekiem šādu dividenžu ienākumam piemērojot iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodokli 6% apmērā (15% UIN + 6% IIN).

Sākot ar 2028. gada 1. janvāri, UIN netiks piemērots līdzekļiem, kas novirzīti procentu maksājumiem par aizņēmumiem no nebanku kreditētājiem Latvijā, ES un EEZ (piemēram, emitētiem vērtspapīriem, kolektīvās finansēšanas un brokeru pakalpojumiem, aizņēmumi no alternatīviem ieguldījumu fondiem un privātās un publiskās partnerības mērķsabiedrībām).

Atbrīvojumu nepiemēros, ja aizdevējs un aizņēmējs ir saistītas personas.

Grozījumu mērķis ir atvieglot uzņēmēju piekļuvi finanšu tirgiem un veicināt ārvalstu uzņēmēju interesi strādāt Latvijā.

Lai plānotās izmaiņas ieviestu, pieņemti Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

NODOKĻI KLIMATA POLITIKAS ĪSTENOŠANAI

Dabas resursu nodokļa likumā jauns nodokļa objekts – nepārstrādāta koksne. Augstākas nodokļa likmes kūdrai, smiltij un grantij

Nepārstrādāta koksne

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz ieviest jaunu nodokļa objektu – nepārstrādāta un ārpus Eiropas Savienības teritorijas komerciālos nolūkos realizēta koksne. Jaunās nodokļa likmes būtu spēkā no 2027. gada 1. janvāra – 75 eiro par vienu m³ apmērā. Likumprojekts paredz, ka no 2028. gada 1. janvāra likme pieaugs līdz 115 eiro par m³.

Mērķis – mazināt vērtīgā kokmateriāla eksportu uz trešajām valstīm un motivēt Latvijas kokrūpniecības nozari pārorientēties uz augstāka pievienotās vērtības kokmateriālu ražošanu un eksportu, tā radot lielāku pievienoto vērtību valsts ekonomikai. Likumprojekta anotācijā apkopotā informācija vēsta, ka gada laikā Latvijā iegūst 13 miljonus m³koksnes. No šī apjoma aptuveni 300 tūkstoši m³tiek izvesti uz trešajām valstīm.

Kūdra

Grozījumi paredz no 2027. gada būtiski celt nodokļa likmi kūdrai (mitrums 40%). Patlaban likumā noteiktā dabas resursu nodokļa likme kūdrai ir 0,55 eiro par tonnu. Likumā jau šobrīd noteikts, ka likme pakāpeniski pieaugs un 2026. gadā būs 0,71 eiro par tonnu. Izmaiņas likumā paredz, ka no 2027. gada 1. janvāra nodokļa likme kūdrai būs 3,50 eiro par tonnu.

Smilts un grants

Ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā tiks paaugstinātas nodokļa likmes smiltij un smilts grantij, kas 2027. gada 1. janvārī būs 0,55 eiro par m³(patlaban – 0,44 eiro). Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, pašreizējās likmes neatbilst ekonomiskajai situācijai un arī pēc izmaiņām būs aptuveni trīs reizes zemākas nekā Igaunijā.

Paaugstinās autoceļu lietošanas nodevu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Bezemisijas transportlīdzekļiem nodevu atcels

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu (ALN) un ieviest citas izmaiņas, kuru mērķis citstarp ir veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu un pāreju uz citiem pārvadājumu veidiem, piemēram, dzelzceļu.

ANL tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. ALN ieņēmumi tiek novirzīti valsts autoceļu uzturēšanai un attīstībai.

Izmaiņas likumā paredz atbrīvot no ALN maksājuma bezemisiju transportlīdzekļus.

Likumprojekts paredz papildināt sarakstu, kurā uzskaitīti valsts galveno un reģionālo autoceļu posmi, par kā lietošanu maksājama nodeva, lai novērstu iespēju izvairīties no ALN maksājuma, apzināti izvēloties maršrutus, kas šobrīd atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas.

Papildu finansējums modeļa “Programma skolā” ieviešanai

IZMAIŅAS IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Valsts budžeta projekta pavadošo likumprojektu paketē ir grozījumi, kas paredz izmaiņas izglītības jomā.

Valsts finansējums pedagogu atalgojumam būs atkarīgs no kvantitatīvo rādītāju klašu grupās izpildes

Virzoties uz jauno skolu finansēšanas un pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā”, Grozījumi Izglītības likumā paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt:

kritērijus izglītības pieejamībai;
izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, klašu grupu sadalījumu un skolēnu skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Ministru kabinetam būs arī jānosaka kārtība, kādā valsts piedalīsies pedagogu darba samaksas finansēšanā, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu

un privātajās izglītības iestādēs, ja izglītības iestāde neatbilst kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupās.

Grozījumi paredz, ka uz pamata un vidējās izglītības iestādēm, kuras nenodrošina Ministru kabineta noteiktos kvantitatīvos rādītājus klašu grupās, neattieksies Izglītības likuma normas (59. panta otrā daļa un 60. panta trešā daļa) par pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Tādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā nodrošinās no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem, bet valsts piedalīsies pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot Ministru kabineta noteiktus kritērijus un kārtību, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Transformēs Augstākās izglītības padomes darbību

Grozījumi Augstskolu likumā paredz līdz 2026. gada 1. septembrim transformēt Augstākās izglītības padomi (AIP).

Savukārt Grozījums Profesionālās izglītības likumā paredz, ka no nākamā gada septembra, dibinot, reorganizējot vai likvidējot valsts koledžu, vairs nebūs vajadzīgs AIP atzinums.

Priekšlikums paredz no 2026. gada 1. septembra pārtraukt AIP darbību pašreizējā formātā, tās padomdevēja funkcijas integrējot Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) darbā, bet atlikušās administratīvās funkcijas deleģējot citām institūcijām atbilstoši to kompetencei – Akadēmiskās informācijas centram un pašām augstskolām.

Garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldībām

Pašvaldībām nākamajos gados prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026. gadā kopā ar kompensāciju to pieaugums veidos 151,4 miljonus eiro jeb 6,1%, informē Finanšu ministrija.

Parakstot Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu par 2026. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam, puses vienojušās, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze tiks nodrošināta pilnā apmērā un ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju un atbalstot sabalansētu reģionālo attīstību.

Plašāk par tēmu >>

Miljards eiro investīciju izaugsmei

Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda (AF) finansējums arī 2026. gadā būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem.

2026. gadā ES fondu un AF investīcijas Latvijā būs vēsturiski augstākajā apmērā, pārsniedzot vienu miljardu eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos periodos. Ar šo līdzekļu palīdzību turpināsies ieguldījumi drošības stiprināšanā, reģionu attīstībā, infrastruktūrā, produktivitātē, eksporta veicināšanā un cilvēkkapitāla konkurētspējas veicināšanā, informē Finanšu ministrija.

CITAS AR VALSTS BUDŽETU SAISTĪTAS LIKUMU IZMAIŅAS

Izdienas pensiju reforma

Izstrādājot valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem, ir pieņemts lēmums reformēt izdienas pensiju sistēmu.

Ar izdienas pensiju reformu saistītie likumprojekti:

Plašāk par tēmu >>

Veidos Valsts aizsardzības un drošības fondu

Viens no valsts budžetu pavadošajiem likumprojektiem – Valsts aizsardzības un drošības fonda likums – paredz izveidot finansēšanas mehānismu, kura mērķis būtu nodrošināt papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai.

Ar jaunu likumu tiks noteikta Valsts aizsardzības un drošības fonda izveides, finansēšanas, pārvaldības un līdzekļu izmantošanas kārtība.

Valsts aizsardzības un drošības fonda līdzekļus veidos valsts budžeta līdzekļi, fizisko un juridisko personu ziedojumi, ārvalstu finanšu palīdzība u. c. ieņēmumu avoti.

Jaunizveidotā fonda līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, aizsardzības industrijas projektiem, visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšanai, militārās mobilitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras projektiem, militārajam atbalstam Ukrainai, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldībai, Ārlietu ministrijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību fiziskās informācijas un drošības sistēmu darbības uzturēšanai.

Plašāk par tēmu >>

Valdība apstiprina Valsts aizsardzības un drošības fonda likumprojektu

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienos Valsts ieņēmumu dienestam

Grozot vairākus likumus, plānots no 2026. gada 1. aprīļa Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienot Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Patlaban azartspēļu nozari Latvijā uzrauga divas Finanšu ministrijas pārvaldītas iestādes:

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija nodrošina, lai tiktu ievēroti normatīvie akti azartspēļu jomā, kā arī licencē un uzrauga azartspēļu organizētājus;

Valsts ieņēmumu dienests administrē nodokļu nomaksu un uzraudzību azartspēļu, loteriju un izložu jomā.

Iecerēts, ka pēc iestāžu apvienošanas samazināsies institucionālā sadrumstalotība, uzraudzības sistēma kļūs vienkāršāka, caurskatāmāka un līdz ar to – kvalitatīvāka.

Iestāžu apvienošanu paredz likumprojekti:

Nodokļu un muitas policiju turpmāk pārraudzīs iekšlietu ministrs

Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policiju nodos iekšlietu ministra pārraudzībā.

“Institucionālās padotības maiņa stiprinās iestādes sadarbību ar citām iekšlietu resora tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp Valsts policiju, Iekšējās drošības biroju un Valsts drošības dienestu, kā arī nodrošinās vienotu pieeju finanšu noziegumu izmeklēšanā un novēršanā.

Līdz ar grozījumiem tiek nodrošināta skaidrāka atbildības sadale starp Finanšu ministriju, kas turpina veidot nodokļu un muitas politiku, un Iekšlietu ministriju, kas atbild par noziedzības novēršanas un apkarošanas politiku. Tas samazinās institucionālo sadrumstalotību un stiprinās starpresoru sadarbību valsts drošības jomā,” informē Iekšlietu ministrija.

Ārējās sauszemes robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana

Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā paredz, ka valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras (tehnoloģiskās infrastruktūras) – darbību nodrošinās Valsts robežsardze, kas būs tiesīga noslēgt deleģēšanas līgumu par tehnoloģiskās infrastruktūras uzturēšanu ar LVRTC.

Šobrīd Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums paredz, ka valsts ārējās sauszemes robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), taču nav noteikts, kam jānodrošina sistēmas darbība.

VID pakāpeniski pārtrauks nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu

Grozot vairākus likumus, precizēts Valsts ieņēmuma dienesta (VID) kompetences apjoms rīcībā ar valsts piekritīgo mantu.

Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka VID uzdevums ir uzskaitīt valstij piekritīgo mantu, nodrošināt kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā, kas ir nodokļu un muitas administrācijai neraksturīga funkcija.

Ar grozījumiem vairākos likumos tiek precizēta VID kompetence darbā ar valstij piekritīgo mantu līdz 2027. gada 1. janvārim, kad nodokļu administrācija pilnībā pārstās nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.

VID atteikšanās no rīcības ar valstij piekritīgo mantu plānota pakāpeniski: no 2026. gada 1. janvāra VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 5.3. sadaļas 35.1.– 35.3. apakšpunktā minēto mantu (tajā skaitā alkoholu, cigaretēm, nevērtīgu, izplatīšanai aizliegtu mantu un mantu, kurai beidzies derīguma termiņš).

2026. gadā VID turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.

Izmaiņas paredz:

Būtiski samazinās finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir pārskatīti līdz šim paredzētie atbalsta veidi un apjoms Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Izmaiņas likumā izstrādātas, lai 2026. gadā nodrošinātu atbalsta pasākumu sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā saskaņā ar aktuālo situāciju un valsts budžeta iespējām.

Atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 2026. gada valsts budžetā ir paredzēts finansējums 39,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz 25 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar 2025. gadu, kad šim mērķim tika paredzēti 65 miljoni eiro.

Turpmāk valsts budžeta ietvaru sagatavos četriem gadiem

Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā paredz noteikt, ka turpmāk likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavos četru gadu periodam, nevis trim gadiem.

Valsts budžeta likumus četriem gadiem sāks sagatavot ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadiem”.

Precizē regulējumu par koksnes ieguvi Aizsardzības ministrijas pārvaldītajos mežos

Grozījumi Meža likumā precizē spēkā esošo regulējumu par koksnes ieguvi Aizsardzības ministrijas pārvaldītajos mežos. Pašreizējais regulējums paredz, ka Aizsardzības ministrija var nodot AS “Latvijas valsts meži” koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem militārajos objektos. Turklāt, piemērojot šībrīža regulējumu, ieņēmumi no militārajos objektos iegūtu kokmateriālu pārdošanas valsts budžetā nonāk ar gada nobīdi.

Ar grozījumiem precizēts, ka Aizsardzības ministrija nodod AS “Latvijas valsts meži” koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem Aizsardzības ministrijas pārvaldītajos mežos, noslēdzot apsaimniekošanas līgumu, kurā prioritāri ņem vērā militārās vajadzības. No šajā pantā minētās produkcijas atsavināšanas iegūtos līdzekļus pēc tam, kad no tiem atskaitīti faktiskie meža apsaimniekošanas un koksnes atsavināšanas izdevumi, ieskaita kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumos, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību, kādā ieskaitāma no atsavināšanas gūtā peļņa.

1 Atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2026. gadam” sniegtajai informācijai (pieņemts Ministru kabinetā 2025. gada 14. oktobrī).