Iepazīstoties ar jautājumā aprakstīto situāciju, Finanšu ministrija norādīja: “Finanšu ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus pārvalda VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, un tā neizraksta rēķinus par periodu, kamēr attiecīgais nekustamais īpašums ar Ministru kabineta rīkojumu nav noteikts par valstij piekritīgu. Ja nekustamais īpašums ir rezerves zemes fondā ieskaitīts zemes gabals, tad tā valdītājs ir vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par šo zemes gabalu ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda vai tie tiek ierakstīti zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda, līdz ar to, iespējams, rēķinu ir izrakstījusi pašvaldība. Ja ir neskaidrības par kādu konkrētu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izrakstītu rēķinu, tad aicinām sazināties ar Finanšu ministriju un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.” 

Savukārt par jautājumā minēto noilguma aspektu Tieslietu ministrija sniedza šādu skaidrojumu: “No piespiedu nomas regulējuma un zemes likumiskās lietošanas tiesību regulējuma izriet dažādi noilguma termiņi. Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta astoto daļu prasījumi par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgst triju gadu laikā. Taču šis noilguma termiņš attiecināms tikai uz zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām attiecībām, bet ne uz piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Piespiedu nomas attiecībās zemes īpašnieks vēl var risināt jautājumu par saistību izpildi par pagājušu periodu Civillikumā noteiktajā vispārīgajā noilguma termiņā – 10 gadi (skat. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” anotāciju. Pieejama šeit.). 

Īsāki noilguma termiņi cita starpā ir noteikti komercdarbību regulējošajā Komerclikumā attiecībā uz komersantu veiktajiem komercdarījumiem, taču šī regulējuma piemērošana apspriežama tikai gadījumos, kad, pirmkārt, piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās viena no darījuma pusēm ir komersants un, otrkārt, kad minēto attiecību rašanās pamats ir tiesisks darījums vai arī šīm attiecībām ir piemērojami tiesiska darījuma noteikumi (skat. Piespiedu nomas reforma. Atbildes uz dažādiem jautājumiem. Tieslietu ministrijas sagatavotais materiāls pieejams šeit)”. 

Plašāk par tematu LV portālā: 

• Zemes likumiskās lietošanas 4% maksājuma saņemšanai nav jāslēdz līgums 
• Par zemes lietošanas maksājumiem piespiedu dalītajos īpašumos