Abas valstis vieno izpratne par Krievijas radītajiem ilgtermiņa draudiem Eiropas drošībai un nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību. Augstu vērtējam Kanādas ieguldījumu Latvijas un reģiona drošībā, tostarp lēmumu pagarināt militāro klātbūtni Latvijā līdz 2031. gadam, teica E. Smiltēns.
Kanādas vēstnieks atgādināja, ka šogad aprit desmit gadi kopš NATO lēmuma izvietot Latvijā daudznacionālo kaujas grupu Kanādas vadībā. Šajā laikā Kanāda kļuvusi par vienu no Latvijas nozīmīgākajiem partneriem aizsardzībā, uzņemoties ilgtermiņa saistības mūsu valsts un visa reģiona drošības stiprināšanā.
Pārrunājot Krievijas agresiju pret Ukrainu, Saeimas priekšsēdētājs un vēstnieks uzsvēra nepieciešamību turpināt nelokāmu un ilgtermiņa atbalstu Ukrainai. Tuvojoties ziemai, īpaši būtisks ir atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem un Krievijas uzbrukumos cietušajai kritiskajai infrastruktūrai. Vēstnieks apliecināja Kanādas apņemšanos turpināt stingru atbalstu Ukrainai.
Sarunā E. Smiltēns un vēstnieks pievērsās arī ekonomisko attiecību stiprināšanai, izceļot sadarbības potenciālu informācijas tehnoloģiju un izglītības jomā. Drošība nav nodalāma no ekonomiskās noturības, un ilgtermiņa militārā partnerība jāstiprina arī ar ciešākām ekonomiskajām attiecībām, akcentēja Saeimas priekšsēdētājs.
Praktisku pamatu sadarbībai aizsardzības industrijā veido šogad parakstītais Latvijas Aizsardzības ministrijas un Kanādas Komerckorporācijas memorands. Tas paredz sadarbību militārā ekipējuma, infrastruktūras un pakalpojumu jomā, paverot iespējas kopīgu projektu attīstībai. Kanādas ilgtermiņa iesaisti apliecina arī ieguldījumi militārās infrastruktūras attīstībā Latvijā.
Saeimas priekšsēdētājs un vēstnieks pārrunāja arī sadarbības stiprināšanu starp abu valstu parlamentiem.
Foto galerija no amatpersonu tikšanās parlamentā 12.11.2026. pieejama šeit (foto autore: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima).
