Ilustratīvs attēls: Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ielās izstādīts Irānā ražots “Shahed 136” (“Geranium-2”) drons.
FOTO: Sergei Supinsky (AFP/ScanPix).
10. jūlijā stājas spēkā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un attiecīgas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem ieviests kompensēšanas mehānisms zaudējumiem, kas radušies miera laikā ārvalstu militārās darbības izraisīta incidenta dēļ. Noteikta arī vienota šādu zaudējumu kompensācijas pieprasīšanas kārtība.
Līdz šim Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums (turpmāk – likums) neparedzēja ārvalstu militārās darbības izraisīta incidenta radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismu.
Kā norāda Tieslietu ministrija (TM), nepieciešamība ieviest šādu regulējumu aktualizējās pēc vairākiem incidentiem Latvijas teritorijā, tostarp militāro bezpilota lidaparātu ielidošanas un notriekšanas Latgalē: “Līdz šim normatīvie akti neparedzēja skaidru mehānismu, kā atlīdzināt zaudējumus situācijās, kad kaitējumu nodarījis ārvalsts militārs objekts vai cita militāra rakstura darbība.”
Tiesiskais regulējums iepriekš noteica, ka Aizsardzības ministrija (AM) koordinē tikai katastrofas jūrā un savā īpašumā vai valdījumā esošajās militārajās ēkās un inženierbūvēs uz sauszemes.
Stājoties spēkā grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (turpmāk – grozījumi), noteikts, ka cilvēku izraisītās jeb antropogēnās katastrofas ir ne tikai tehnogēnās katastrofas, kuras rodas ķīmisko, radioaktīvo un bioloģisko vielu noplūdes, ēkās un būvēs izcēlušos ugunsgrēku, sprādzienu, dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumu, elektrotīklu bojājumu, komunālo tīklu avāriju, ēku un būvju sabrukuma vai transporta avāriju dēļ, bet arī militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā.
Tādējādi turpmāk AM koordinēs arī katastrofas, kuras notikušas militāro darbību izraisītu incidentu dēļ.
Savukārt Zemkopības ministrija koordinēs ne tikai katastrofas, kuras saistītas ar mežu un kūdras purvu ugunsgrēkiem, sausumu, polderu, hidrotehnisko inženierbūvju, izņemot hidroelektrostacijas, ostu un jūras hidrotehnisko inženierbūvju avāriju, epizootijas un epifitotijas, kuras saistītas ar dzīvnieku masveida saslimšanu vai dzīvniekiem bīstamu infekcijas slimību uzliesmojumiem un augiem kaitīgu organismu savairošanos, bet arī katastrofas, kuru dēļ ir apdraudēta dzīvnieku dzīvība un veselība, kā arī pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums.
|
MILITĀRAS DARBĪBAS IZRAISĪTS INCIDENTS
Kā norādīts grozījumu anotācijā, ar militāro darbību izraisītu incidentu tiek saprasts ārvalsts militārās aviācijas gaisa kuģa, militārā bezpilota gaisa kuģa vai cita veida lidaparāta, karakuģa, militārās zemūdenes vai cita militārā zemūdens pārvietošanās līdzekļa, militārā transportlīdzekļa vai citas, t. sk. attālināti vadāmas, bezpilota militārās mehāniskās ierīces, kā arī militāru personu pretlikumīgas darbības rezultātā radīts incidents. |
Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets (MK) nosaka kārtību, termiņus un apmēru militāro darbību izraisītu incidentu dēļ radušos tiešo zaudējumu kompensēšanai par publisko tiesību juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, privāto tiesību juridisko personu vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošajām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem.
Tas nozīmē, ka jaunā kārtība attiecas uz valsts un pašvaldību īpašumiem, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu īpašumiem (tostarp sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem) nodarītajiem tiešajiem zaudējumiem.
Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, zaudējumi var rasties militāra bezpilota gaisa kuģa nokrišanas dēļ, militāra objekta notriekšanas vai citu militāro darbību radīto seku dēļ: “Šādos gadījumos zaudējumi rodas attiecīgā incidenta rezultātā, nevis valsts institūciju prettiesiskas rīcības dēļ. Līdzšinējie zaudējumu atlīdzināšanas mehānismi nenodrošināja efektīvu risinājumu šādiem gadījumiem.”
Militāro darbību izraisītu incidentu radīto tiešo zaudējumu kompensēšanas kārtība noteikta un integrēta MK noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 421). Veiktās izmaiņas minētajos MK noteikumos arī stājas spēkā šā gada 10. jūlijā.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 421 līdzekļi militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu kompensēšanai (tostarp militāro darbību izraisītu incidentu seku novēršanai) tiek piešķirti no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Noteikts, ka tad, ja militāri incidenti radījuši tiešus zaudējumus, juridiskajai vai fiziskajai personai trīs darbdienu laikā jāvēršas pašvaldībā un jāiesniedz informācija par nodarītajiem zaudējumiem. Ja bojājumi nodarīti sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm, dzīvniekiem vai lauksaimniecībā izmantotajai tehnikai, tad trīs darbdienu laikā jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.
Militārā incidenta faktu apliecinās Nacionālie bruņotie spēki: “Pēc tam pašvaldībai vai Lauku atbalsta dienestam viena mēneša laikā jāpieņem lēmums par kompensācijas apmēru. Pēc valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kompensācija tiks izmaksāta cietušajai personai.”
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 421, ja juridiskā vai fiziskā persona ir veikusi savā īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai lietu militāro risku apdrošināšanu miera laikā, tad militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā tā var pretendēt uz kompensāciju no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 90% apmērā no nodarīto tiešo zaudējumu apjoma (atskaitot izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību).
Ja tirgū nav pieejama militāro risku apdrošināšana miera laikā, tad personas var pretendēt arī uz kompensāciju no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 90% apmērā no nodarīto tiešo zaudējumu apjoma.
Ja tirgū ir pieejama militāro risku apdrošināšana miera laikā, bet juridiskā vai fiziskā persona nav apdrošinājusi savā īpašumā vai valdījumā esošāo nekustamo īpašumu vai lietu, tad tā var pretendēt uz kompensāciju no valsts pamatbudžeta līdzekļiem 75% apmērā no nodarīto tiešo zaudējumu apjoma.
