Likumdošanas jaunumi: top visaptverošs regulējums arhitektūras nozarei

Saeima 24. septembrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektu “Arhitektūras likums”, kura mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai.

Kā norādīts anotācijā, diskusijas par Arhitektūras likuma izstrādi ir aizsākušās kopš 2006. gada.

Likumprojekts paredz noteikt arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās personas, kā arī regulēt arhitekta un ainavu arhitekta profesijas, kā arī noteikt to pašpārvaldes kārtību, lai stiprinātu arhitekta un ainavu arhitekta profesijas lomu un vietu ilgtspējīgas un augstas kvalitātes dzīves vides veidošanā.

Tāpat likumprojekts nosaka vietējās pašvaldības kompetenci un iesaisti, pilsētas arhitekta vai ar to saistītas institucionālas struktūrvienības uzdevumus un atbildību par augstas kvalitātes būvkultūras veidošanu pilsētvidē, kā arī paredz arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu rīkošanas gadījumus un citus jautājumus.

Likumprojekts sastāv no sešām nodaļām un pārejas noteikumiem:

• I nodaļa: “Vispārīgie noteikumi” (termini, mērķis, joma, principi);
• II nodaļa: “Atbildīgās institūcijas un pilnvarotās nevalstiskās organizācijas” (Nacionālā arhitektūras padome, pašvaldības, pilsētas arhitekts, profesionālās radošās organizācijas);
• III nodaļa: “Profesionālā darbība” (arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība, tiesības veikt profesionālo darbību un izmantot arhitekta un ainavu arhitekta nosaukumu, autortiesības, profesionālās ētikas pamatprincipi);
• IV nodaļa: “Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi, māksla un dizains publiskajās būvēs vai to ārtelpā” (arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi, mākslas un dizaina integrēšana publiskajās būvēs vai to ārtelpā);
• V nodaļa: “Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija” (Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija, kolēģijas institūcijas, arhitektu un ainavu arhitektu dalība kolēģijā, kolēģijas finanšu līdzekļi, kolēģijas kopsapulce, kolēģijas valde, profesionālās prakses uzraudzības komisijas, revīzijas komisija, kolēģijas institūciju izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana);
• VI nodaļa: “Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts” (arhitekta patstāvīgās prakses tiesību iegūšana, sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta prakse un kompetences novērtēšana, terminu “arhitekta birojs”, “arhitektu birojs”, “ainavu arhitekta birojs” vai “ainavu arhitektu birojs” un to atvasinājumu lietojums komersanta firmā, arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta darbības apturēšana, arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta anulēšana, disciplinārpārkāpums, disciplinārsodu veidi un to piemērošanas kārtība, pienākums veikt kompetences pārbaudi);
• pārejas noteikumi.

Saskaņā ar anotācijā norādīto likumprojekta stratēģiskā virzība notiek saskaņā ar Davosas deklarāciju un augstas kvalitātes būvkultūras principiem, kā arī Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas vērtībām.

Tāpat anotācijā paskaidrots, ka līdz šim arhitektūra ir bijusi pārāk šauri interpretēta, galvenokārt saistībā tikai ar būvniecības jomu:

“Bez būvprojektēšanas arhitekta profesija ir saistīta vēl ar vairākām citām jomām, tajā skaitā pilsētplānošanu, teritorijas attīstības plānošanu, publicistiku, zinātni un pētniecību, pedagoģiju u. c., taču šobrīd neeksistē konsolidēts normatīvais regulējums, kas attiektos uz arhitektūras nozari kopumā, regulētu arhitekta profesiju un tās pašpārvaldes kārtību, noteiktu arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās institūcijas, kā arī noteiktu tiesisko regulējumu arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursiem.”

Vienlaikus anotācijā norādīts, ka būs nepieciešami arī grozījumi Būvniecības likumā.

Plānots, ka jaunais Arhitektūras likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Būvniecības likumā.

Saeima 24. septembrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka politiskā partija, kas kandidē domes vēlēšanās vairākās pašvaldībās, nedrīkst vienā pašvaldībā priekšvēlēšanu izdevumiem tērēt vairāk par šai pašvaldībai noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas limitu, vismaz attiecībā uz tiem priekšvēlēšanu izdevumu veidiem, kurus tieši, nepārprotami un viennozīmīgi var attiecināt uz aģitācijas kampaņu, kas veikta konkrētā pašvaldībā (piemēram, vides reklāma konkrētajā pašvaldībā, kas satur vēlēšanām pieteikto kandidātu).

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Jana Simanovska, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Liene Gātere, Leila Rasima.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrā daļa nosaka priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus pašvaldību vēlēšanās.

Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd minētā norma paredz, ka politiskā partija, kas kandidē vairākās pašvaldībās, drīkst novirzīt visu kopējo pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu summu aģitācijai vienā pašvaldībā:

“Tas faktiski ļauj lielām, valsts mērogā strādājošām politiskajām partijām tērēt vienā pašvaldībā aģitācijai ievērojami vairāk nekā drīkst vietējās politiskās partijas, kas darbojas un kandidē tikai šajā pašvaldībā un kurām pieļaujams tikai vietējais – vienā pašvaldībā noteiktais priekšvēlēšanu izdevumu limits.”

Likumprojekta ieniedzēji anotācijā norāda arī konkrētu piemēru:

“2025. gada pašvaldību vēlēšanās Latvijas Zaļā partija (LZP), kandidēdama 27 pašvaldībās ar kopējo priekšvēlēšanu izdevumu limitu aptuveni 380 000 EUR, gandrīz visu vides reklāmai paredzēto summu – vairāk nekā 123 000 EUR – plānoja iztērēt tikai vienā Jūrmalā, kur vietējām partijām izdevumu limits bija aptuveni 24 000 EUR.

Tādējādi LZP aģitācijai vienā pašvaldībā ieguldīja vismaz piecas reizes vairāk nekā vietējo politisko partiju maksimāli pieļaujamais limits. Šo faktu publiski apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) raidījumā “Nekā personīga””.1

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā šī prakse rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz vietējām politiskām partijām, kas darbojas tikai vienā pašvaldībā un tām nav valsts finansējuma, taču tāpat arī rada nevienlīdzīgu situāciju ar tām politiskām partijām, kas mēģina vienlīdzīgi un proporcionāli sadalīt priekšvēlēšanu izdevumus visās pašvaldībās, kurās iesniegušas kandidātu sarakstus:

“Pārmērīgs priekšvēlēšanu aģitācijas finansējuma izlietojums kādā pašvaldībā rada iespaidu par balsu uzpirkšanu ar pārmērīgi agresīvas reklāmas palīdzību un tas nesekmē demokrātisku procesu attīstību.”

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt likuma 8.⁴ panta ar jaunu 2.² daļu šādā redakcijā:

“Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju vēlēšanām, atsevišķā pašvaldībā veiktai priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņai, kas tieši mērķēta uz konkrētās pašvaldības vēlētājiem, priekšvēlēšanu izdevumiem nedrīkst pārsniegt summu, kas aprēķināta saskaņā ar šī panta otrās daļas pirmo teikumu.

Par uz atsevišķu pašvaldību attiecināmiem priekšvēlēšanu izdevumiem uzskatāmi izdevumi par:

1) reklāmas izvietošanu laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajos periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā, un kuri tiek izplatīti šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā un ja reklāma satur informāciju par šīs pašvaldības domes vēlēšanās iesniegtu kandidātu sarakstu vai tajā iekļautu domes deputāta kandidātu;

2) reklāmas izvietošanu telpās un publiskajās vietās (laukumos, skvēros, ielās, uz tiltiem un citās tamlīdzīgās vietās) neatkarīgi no īpašuma piederības šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā un ja reklāma satur informāciju par šīs pašvaldības domes vēlēšanās iesniegtu kandidātu sarakstu vai tajā iekļautu domes deputāta kandidātu;

3) labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarotdāvinājumus (ziedojumus) šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2027. gada 1. martā.

1 Raidījums “Nekā personīga”, 2025. gada 27 aprīļa sižets (S2025E18), 25.25–26.42.

Saeima 24. septembrī nodeva izskatīšanai visām komisijām (Juridiskā komisija – atbildīgā) likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz papildināt Satversmes ievada ceturto rindkopu:

“Valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete, un aizsargā sievietes – mātes un vīrieša – tēva statusu, neatbalstot mākslīgi veidotu dzimtu izplatību. Laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, kurai nevar pielīdzināt citas juridiski nodibinātas attiecību formas.”

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ilze Stobova, Edmunds Zivtiņš, Jekaterina Drelinga, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers.

Kā norādīts anotācijā, likumprojekta iesniedzēju mērķis ir Satversmē nostiprināt principu, ka ikvienam bērnam bioloģiski un ģenētiski ir tēvs (vīrietis) un māte (sieviete), noraidot jebkādas mākslīgas juridiskas konstrukcijas, kas rada greizu priekšstatu par divām mātēm vai diviem tēviem.