SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 16 minūtes

Pārskatīta bāriņtiesu kompetence bērnu interešu un tiesību nodrošināšanā. Ko paredz grozījumi Bāriņtiesu likumā

Stājas spēkā 18.11.2026.

Attēlā: tiesneša āmuriņš, kas simbolizē tiesiska lēmuma pieņemšanu, fonā sieviete ar bērnu.

FOTO: Magnific.com.

18. novembrī stājas spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā, ar kuriem pārskatīta bāriņtiesas kompetence bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu un tiesību nodrošināšanā, precizētas bāriņtiesas darbinieku pieņemšanas darbā prasības un ar amata ieņemšanu saistītie ierobežojumi, kā arī ieviesta vienota bāriņtiesas amatpersonu darba izpildes novērtēšanas sistēma.

Atceļ bāriņtiesas locekļu vecuma ierobežojumu un pilnveido citas prasības

Iepriekš regulējums paredzēja, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu varēja ieņemt persona, kas sasniegusi 30 gadu vecumu. Taču, kā skaidrots likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” anotācijā (turpmāk – likumprojekta anotācija), bāriņtiesas saskaras ar cilvēkresursu trūkumu, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus, tādēļ ar grozījumiem Bāriņtiesu likumā (turpmāk – grozījumi) atcelts vecuma ierobežojums bāriņtiesas locekļiem (saglabājot bāriņtiesas priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam), vienlaikus precizējot izglītības un darba pieredzes prasības un paplašinot profesionālās pieredzes tvērumu (skat. 10. panta pirmo un otro daļu). 

Precizē ierobežojumus, kas liedz ieņemt amatu bāriņtiesas sastāvā

Lai novērstu likumā iepriekš konstatētās nepilnības,1 precizēts to personu loks, kuras nevar būt bāriņtiesas sastāvā (skat. 11. pantu). Grozījumi paredz, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku, bāriņtiesas locekli, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu un bāriņtiesas locekļa palīgu nevar būt persona:

  • kurai pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības;
  • kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas to izpildes dēļ;
  • kurai atņemts audžuģimenes, specializētās audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo pienākumi nav pildīti atbilstoši bērna interesēm;
  • kura ir sodīta vai atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas vai kura ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju, par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību vai dzimumneaizskaramību vai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai cilvēktirdzniecību, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimeni, nepilngadīgajiem vai pret īpašumu. Izņemot, ja Bērnu aizsardzības centrs konstatē, ka šādas personas nodarbinātība bāriņtiesā nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu būtisko interešu aizsardzībai, tai skaitā dzīvībai, veselībai, drošībai, tikumībai un dzimumneaizskaramībai;2
  • kura ir apsūdzētais vai aizdomās turētais kriminālprocesā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību vai par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai cilvēktirdzniecību, vai par noziedzīgu nodarījumu pret ģimeni, nepilngadīgo vai īpašumu, kā arī persona, kura ir bijusi apsūdzētais vai aizdomās turamais par šajā punktā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, bet kriminālprocess izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;
  • kurai piemērots administratīvais sods par bērna pamešanu novārtā, fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu (skat. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantu), ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentās institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi;
  • kurai piemērots administratīvais sods par kādu no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta sestajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, izņemot gadījumu, kad pašvaldība vai likumā noteiktajā gadījumā bāriņtiesas priekšsēdētājs ir izvērtējis, vai tas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, un atļāvis šai personai pildīt attiecīgo amatu;
  • kura atrodas aizgādnībā;
  • kurai ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

Grozījumos paredzēts, ka, pieņemot darbā bāriņtiesas amatpersonas, nepieciešams pārliecināties, ka nepastāv likumā noteiktie ierobežojumi amata ieņemšanai, piemēram, pieprasot ziņas no reģistriem (Sodu reģistra, Fizisko personu reģistra u. c.) un aicinot pretendentu iesniegt nepieciešamos apliecinājumus, piemēram, narkologa atzinumu par to, ka personai nav alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, ja pašvaldības rīcībā ir informācija, kas var liecināt par pretendenta iespējamu atkarību. Turklāt pašvaldībai vai attiecīgi bāriņtiesas priekšsēdētājam ir pienākums ne retāk kā reizi gadā atkārtoti pieprasīt un pārbaudīt, vai šī informācija nav mainījusies.

Ierobežo nepilsoņu tiesības pretendēt uz amatiem bāriņtiesā

Ar grozījumiem noteikts, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļa, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīga un bāriņtiesas locekļa palīga amatu nevarēs ieņemt Latvijas Republikas nepilsoņi.

Likumprojekta anotācijā skaidrots: Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pilsonības prasība noteiktiem amatiem var būt attaisnojama, ja šie amati ir saistīti ar valsts varas īstenošanu un valsts nacionālo interešu aizsardzību.3 Tā kā bāriņtiesas realizē valsts varu attiecībā uz bērnu un personu ar ierobežotu rīcībspēju interešu aizsardzību un to lēmumi būtiski ietekmē šo personu pamattiesības, tad, lai minimizētu riskus bāriņtiesām piešķirto pilnvaru un tiesību prettiesiskai izmantošanai, bāriņtiesās nodarbinātajiem izvirzāma prasība pēc Latvijas Republikas pilsonības.

Vienlaikus bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs un bāriņtiesas locekļa palīgs, kurš ir Latvijas Republikas nepilsonis, var turpināt darba tiesiskās attiecības bāriņtiesā, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 1. janvārim, ja viņš līdz 2027. gada 1. janvārim ir sācis Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas procesu.

Ieviestas izmaiņas bāriņtiesas darbinieku novērtēšanā

Lai ieviestu vienotu standartu bāriņtiesu darba kvalitātes uzraudzībai, grozījumi paredz vienotas bāriņtiesas darbinieku novērtēšanas sistēmas ieviešanu ar 2027. gada 1. janvāri. Jaunās novērtēšanas kārtību un kritērijus, kā arī sasniedzamos rezultātus un to vērtēšanas sistēmu noteiks Ministru kabinets, bet līdz tam pašvaldība bāriņtiesas darbiniekus novērtē atbilstoši tās iekšējās kontroles sistēmai.

Paredzēts, ka:

  • bāriņtiesas priekšsēdētāja darba izpildi ne retāk kā reizi divos gados novērtē pašvaldības izpilddirektors;
  • bāriņtiesas locekļa un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka darba izpildi ne vēlāk kā septiņas dienas pirms pārbaudes laika beigām un turpmāk ne retāk kā reizi gadā vienotā bāriņtiesu novērtēšanas sistēmā novērtē bāriņtiesas priekšsēdētājs;
  • ja bāriņtiesā ir izveidotas struktūrvienības, bāriņtiesas locekļa darba izpildes novērtēšanu veic attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

Līdz ar jaunās novērtēšanas sistēmas ieviešanu no likuma svītrota iepriekš plānotā bāriņtiesu amatpersonu sertifikācija, kas bija jāuzsāk 2027. gada 1. janvārī. Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, bāriņtiesu amatpersonām ikdienas darbā nepieciešamas specifiskas, mainīgas vai pielāgojamas profesionālās prasmes, kuru novērtēšana jānodrošina tādas sistēmas ietvarā, kas paredz kompetenču regulāru izvērtēšanu un turpmāko attīstības vajadzību noteikšanu.

Tādēļ grozījumos noteikts, ka no 2028. gada 1. janvāra bāriņtiesas amatpersonām pēc noteiktas mācību programmas apguves (skat. 10. panta ceturto daļu) būs jākārto eksāmens, lai novērtētu viņu zināšanas, prasmes un kompetences bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībā. Eksaminācijas komisijas darbību organizēs Bērnu aizsardzības centrs. Tās sastāvā būs Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un citu profesionālo organizāciju pārstāvji (skat. 10.1 pantu).

Ja bāriņtiesas amatpersona darba tiesiskās attiecības būs nodibinājusi līdz 2027. gada 31. decembrim un sekmīgi apguvusi mācību programmu, tā varēs turpināt pildīt amata pienākumus un eksāmenu kārtot ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Savukārt attiecībā uz bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu un bāriņtiesas locekļa palīgiem, kuriem likumā ir izvirzīta prasība apgūt Bērnu tiesību aizsardzības likuma speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, grozījumi noteic minēto zināšanu apguves pienākumu sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas.

Precizēta bāriņtiesas kompetence

Lai nodrošinātu bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību, ar grozījumiem precizēts, ka likumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa:

  • var pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām personas datus un īpašu kategoriju personas datus, kā arī personas datus par aktuālajām, dzēstajām un noņemtajām sodāmībām, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi konkrētā gadījuma izvērtēšanai vai lēmuma pieņemšanai par personu, attiecībā uz kuru bāriņtiesa īsteno tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus vai pieņem lēmumus;
  • var veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošo personu bez likumiskā pārstāvja piekrišanas un citu personu klātbūtnes (informējot likumisko pārstāvi par veiktajām pārrunām ar bērnu);
  • var pārbaudīt bērna vai aizgādnībā esošās personas, kā arī personas, pie kuras atrodas vai varētu atrasties bērns vai aizgādnībā esošā persona, attiecībā uz kuru bāriņtiesa veic tās kompetencē esošos pienākumus, dzīves apstākļus;
  • pārstāv bez likumiskās pārstāvības esošo bērnu līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par ārpusģimenes aprūpes nodibināšanu, vai līdz brīdim, kad bērna likumiskajam pārstāvim zūd faktiskie šķēršļi, lai īstenotu bērna pārstāvību;
  • līdz aizgādņa iecelšanai veic darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu tūlītēju vai būtisku aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizskārumu;
  • lemj par sociālo rehabilitāciju bērnam, kurš cietis no vardarbības, ja bērna likumiskais pārstāvis tai nepiekrīt;
  • dod piekrišanu bērna ārstniecībai Pacientu tiesību likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;
  • izšķir vecāku domstarpības attiecībā uz atvieglojumu saņemšanu par apgādībā esošā bērna uzturēšanu un bērna aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu;
  • sagatavojot lietu par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vai prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par vecāka sadarbību ar sociālo dienestu un izmaiņām sociālajā situācijā, kas skar bērna aprūpi un pamatvajadzību nodrošināšanu;
  • ja bērna, kurš cietis no vardarbības, likumiskais pārstāvis nepamatoti vēlas, lai tiktu pārtraukta bērna sociālā rehabilitācija, vienpersoniski pieņem lēmumu par sociālās rehabilitācijas turpināšanu, ja tas nepieciešams bērna interešu aizsardzībai;
  • var atteikties paziņot bērna vecākiem vai citai personai, kuras aprūpē likumā noteiktajā kārtībā bērns ir nodots (piemēram, aizbildnim, audžuģimenei), bērna atrašanās vietu vai pieņemt lēmumu par aizliegumu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu, ja tas var kaitēt viņa veselībai, attīstībai un drošībai;
  • ar 2029. gada 1. janvāri veiks audžuģimeņu un tajās ievietoto bērnu uzskaiti, lai nodrošinātu informācijas apriti un pieejamību, kā arī audžuģimenēs ievietoto bērnu personisko un mantisko interešu aizsardzību.

Papildināts aizbildņa izvērtēšanas regulējums

Ar izmaiņām likumā detalizētas bāriņtiesas tiesības un pienākumi attiecībā uz aizbildņiem, paredzot, ka:

  • bāriņtiesa ieceļ aizbildni uz laiku, ja persona, kura ir izteikusi vēlmi uzņemties bērna aizbildnību, dzīvo ārvalstīs un bāriņtiesā nav saņemta attiecīgās valsts kompetentās iestādes sniegtā informācija vai piekrišana aizbildnības nodibināšanai vai ja bāriņtiesas rīcībā nav likumā paredzētā atzinuma par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai;
  • izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus. Bāriņtiesa var pieprasīt, lai persona iesniedz psihiatra un narkologa atzinumu;
  • izvērtējot personas atbilstību iecelšanai par aizbildni uz laiku, bāriņtiesa ņem vērā atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī pieprasa ziņas no Sodu reģistra par personas aktuālajām, dzēstajām un noņemtajām sodāmībām un tai piemērotajiem sodiem, tāpat var pieprasīt, lai persona iesniedz psihiatra un narkologa atzinumu;
  • bāriņtiesa var uzlikt aizbildnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par bērna mantas pārvaldību;
  • ja aizbildņa rīcība ir kaitējusi aizbilstamā interesēm un bāriņtiesai rodas pamatotas aizdomas par administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.

Izvērsti aizgādņa iecelšanas kritēriji

Ieviestās izmaiņas paredz, ka, izvēloties aizgādņus, bāriņtiesai jāizvērtē, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības, tai skaitā:

  • jānoskaidro personas motivācija kļūt par aizgādni;
  • jāņem vērā personas spējas pildīt aizgādņa pienākumus, ievērot aizgādnībā esošās personas tiesības un pārstāvēt tās intereses;
  • jāpieprasa ziņas no Sodu reģistra par personas aktuālajām, dzēstajām un noņemtajām sodāmībām un tai piemērotajiem sodiem;
  • var pieprasīt atzinumu par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī var pieprasīt, lai persona iesniedz psihiatra un narkologa atzinumu;
  • jānoskaidro aizgādnībā esošās personas viedoklis par ieceļamo aizgādni.

Ievieš principus bāriņtiesu sadarbībai

Grozījumi paredz – gadījumos, kad bāriņtiesai nav iespējams nodrošināt pietiekamu skaitu personu, kuras savukārt var nodrošināt lemtspējīgu bāriņtiesas sastāvu, vai epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai uz laiku ir ierobežota atsevišķu bāriņtiesas funkciju īstenošana, bāriņtiesa Bāriņtiesu likumā noteikto uzdevumu izpildē sadarbojas ar citu bāriņtiesu. Pašvaldības savstarpēji vienojas par bāriņtiesas uzdevumu izpildi un radušos izdevumu segšanu. Tāpat likumā nostiprināta kārtība lietas materiālu pārsūtīšanai, lēmumu pieņemšanai u. c. darbībām.

1 Piemēram, Administratīvā rajona tiesa 2022. gada 30. septembra spriedumā lietā Nr. A420198122 vērsa uzmanību likuma nepilnībām Bāriņtiesu likuma 11. panta 3. punktā.

2 Bāriņtiesu likuma 11. panta pirmās daļas 4. punktā minēto personu piemērotību darbam bāriņtiesā var izvērtēt Bērnu aizsardzības centrs. Izvērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets. Ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Bērnu aizsardzības centrs personu var izvērtēt pēc tam, kad tai ir dzēsta vai noņemta sodāmība.

3 Skat. Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-50-01.

***
Vēršam uzmanību, ka šis saturs ir informatīvs un nav saistošs tiesību piemērotājiem.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI