Saskarsmes tiesības – biežāk uzdotie jautājumi un būtiskas izmaiņas regulējumā no 1. marta

Vai vecāks drīkst liegt bērnam kontaktēties ar otru vecāku?

Tiesības uz saskarsmi – gan vecāku pienākums, gan bērna tiesības

Saskarsmes tiesības pamatā regulē Civillikuma 181. pants, kurā norādīts: bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības ar abiem vecākiem. Savukārt katram vecākam – mātei un tēvam – ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu.

Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par bērna attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Ja vecāki nevar vienoties, kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesības, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Turklāt, kā to paredz Civillikuma 182. pants, tiesa, nosakot saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.

Pat ja vecāku starpā valda neuzticēšanās vai nepatika, LV portālam iesūtītie jautājumi liecina, ka vecāki nereti piemirst, ka saskarsme un attiecības ar abiem vecākiem pamatā ir bērna tiesības, nevis vecāka iegriba. Lūk, dažas Augstākās tiesas Senāta atziņas, kas būtu jāzina un jāņem vērā visiem vecākiem, kuri vairs nedzīvo kopā:

• Bērna harmoniskai attīstībai ir nepieciešamas ciešas un noturīgas personiskās attiecības ar abiem vecākiem.
• Neizrādot interesi par bērnu un neuzturot ar viņu saikni, vecāks nenodrošina bērna attīstību, audzināšanu un aprūpi.
• Saskarsme ar vecāku, ar kuru ikdienā bērns nedzīvo kopā, ir abu vecāku rūpes, jo pozitīvas attiecības ar abiem vecākiem ir priekšnoteikums bērna pilnvērtīgai attīstībai.
• Tas nozīmē, ka pastāvīgi ar bērnu dzīvojošā vecāka pienākums ir sekmēt un nodrošināt bērna attiecības ar otru vecāku, tai skaitā atvēlēt tam finanšu līdzekļus.
• Tēva un mātes pienākums uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu nevar būt atkarīgs no otra vecāka vēlēšanās vai nevēlēšanās to atļaut vai no jebkuru trešo personu gribas.
• Saskarsme ir vecāka pienākums arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes un vecāks aizgādību pār bērnu neīsteno.
• Saskarsme ir bērna tiesības, nevis pienākums. Bērnu nevar piespiest uz saskarsmi, taču viņa labāko interešu nodrošināšana panākama, bērna audzināšanā iesaistoties gan mātei, gan tēvam.
• Saskarsmes tiesības nav absolūtas. Saskarsmes tiesību ierobežojuma pamatmērķis ir bērna interešu aizsardzība. Tomēr saskarsmi var liegt tikai uz laiku.

Izmaiņas laulības šķiršanas vešanā no 2026. gada 1. marta

• Vienošanās par bērna aizgādību laulības šķiršanas lietās jāslēdz notariālā akta formā, kas izpildāms kā tiesas spriedums

2026. gada 1. martā stāsies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi Notariāta likumā,* kas noteic, ka turpmāk, šķirot laulību pie notāra, vienošanās par kopīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam būs obligāti jānoformē kā notariālais akts, kas izpildāms tāpat kā tiesas spriedums (Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktajā kārtībā).

• Noteikumiem par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību jābūt detalizētiem

Notariāta likumā ietvertie laulības šķiršanas lietu vešanas vispārīgie noteikumi (325. un 326. pants) papildināti ar nosacījumu, ka vienošanās saturā iekļaujami tās pārskatīšanas nosacījumi, bet attiecībā uz saskarsmes tiesībām – arī noteikumi par saskarsmes izmantošanas kārtību, laiku un vietu, kā arī pienākumu un izdevumu sadali starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai.

* Raidieraksta saruna notika, pirms Saeima pieņēma grozījumus galīgajā lasījumā.