Kādu sodu piemēro par nelikumīgu robežas šķērsošanu un nelikumīgas migrācijas organizēšanu

Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā un Baltkrievijas režīma hibrīdkarš pret savām Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīm, nelikumīga valsts robežas šķērsošana būtiski apdraud valsts drošību, jo nelegālie migranti var tikt izmantoti kā instruments hibrīdkarā (piemēram, lai īstenotu provokāciju, vāktu izlūkošanas datus vai mākslīgi noslogotu valsts aizsardzības iestādes, mazinot spēju operatīvi reaģēt uz citiem draudiem). Statistika1 liecina, ka šo noziedzīgo nodarījumu skaits pieaug, piemēram, par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai 2024. gadā uzsākti 39 kriminālprocesi, 2025. gadā – 50 kriminālprocesi, savukārt līdz 2026. gada 1. jūnijam uzsākto kriminālprocesu skaits jau sasniedzis trīs desmitus.

Latvijas valsts robežas nelikumīga šķērsošana un arī palīdzēšana personām nelikumīgi šķērsot valsti ir noziedzīgi nodarījumi, par ko paredzēta kriminālatbildība. Atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas statistikai laika posmā no 2020. gada līdz 2025. gadam par valsts ārējās robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu notiesātas 26 personas, savukārt par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai – 17 personas.

Kā pamatsods par minētajiem nodarījumiem visbiežāk tiek piemērota brīvības atņemšana.

Atbilstoši Krimināllikuma 43. pantam citas valsts pilsoņiem un personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī, tiek piemērots papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas.2 Šo sodu var piespriest kopā ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Kāda ir atbildība par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu

Valsts robežas šķērsošanas jautājumi noteikti Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. pantā, kura ceturtā daļa paredz, ka personas valsts robežu šķērso ar derīgiem ceļošanas dokumentiem un citiem dokumentiem, kuru nepieciešamība noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai ceļošanas tranzītā kārtību. Attiecīgi nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu raksturo aktīvas darbības, piemēram, robeža tiek šķērsota bez ceļošanas dokumentiem vai cita nepieciešamā dokumenta, kā arī ar nederīgiem ceļošanas dokumentiem, ārpus robežšķērsošanas vietas u. tml.3

Krimināllikuma 284. pants paredz, ka par valsts robežas4 nelikumīgu šķērsošanu personai var tikt piemērota brīvības atņemšana līdz diviem gadiem, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.

Piemēri no Latvijas tiesu prakses

Persona, apzinoties, ka viņai nav dokumentu ieceļošanai Latvijas teritorijā, ārpus noteiktajām Latvijas ārējās robežas šķērsošanas vietām aptuveni 120 m no robežzīmes ar līdzi paņemto akumulatora leņķa slīpmašīnu izgrieza caurumu robežas žogā, izlīda pa caurumu un ar kājām pārgāja Latvijas Republikas robežu.

Persona sodīta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 30 dienām, un viņai noteikts papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu valstī uz pieciem gadiem. Leņķa slīpmašīna, kas izmantota nodziedzīgā nodarījuma paveikšanai, tika konfiscēta.5

Persona, izmantojot viltotu dokumentu nolūkā slēpt savas personas identitāti un izceļot no Latvijas ar pasažieru autobusu uz Krieviju, robežpārbaudes laikā kā savu personas apliecinošo dokumentu robežsardzes amatpersonām uzrādīja prettiesiski izgatavotu viltotu dokumentu – Moldovas pilsoņa pasi, transportlīdzekļa vadītāja tiesības un identifikācijas karti uz citas personas vārda. Tādējādi ar savām darbībām persona izdarīja vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, kuru galīgais mērķis bija Latvijas Republikas valsts ārējās robežas šķērsošana.

Persona sodīta ar brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem un izraidīšanu no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz trim gadiem.6

Kāds ir sods par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai

Krimināllikuma 285. pants paredz kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Atbilstoši nodarījuma smagumam un tā radītajām sekām (piemēram, ņemot vērā, cik personu pārvietots, vai pārvietošanas laikā iestājusies cilvēka nāve) par noziegumu var tikt piespriesta brīvības atņemšana līdz pat 15 gadiem, ar mantas konfiskāciju vai bez tās, probācijas uzraudzība, naudas sods.

Ar terminu “pārvietošana” saprotams process, kurā tiek mainīta personas atrašanās vieta. Turklāt personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai nozīmē ne tikai personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts ārējai robežai, bet, piemēram, arī palīdzēšanu personai nelikumīgi šķērsot valsti tranzītā.7 8 Pārvietošana pāri valsts robežai var izpausties jebkādā veidā – izmantojot gaisa, ūdens, sauszemes transportlīdzekļus, šķērsojot to kājām, izmantojot dzīvniekus, dažādas tehniskas ierīces, peldus u. tml. (t. sk. tranzītā, transportējot personu uz kādu apmešanās vietu vai izmitinot, kad persona var atrasties (uzturēties9) noteiktā teritorijā pirms un pēc robežas šķērsošanas)10.

Piemēri no Latvijas tiesu prakses:

Persona pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, kas izsludināts valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ, organizētā grupā pāri valsts robežai nelikumīgi pārvietoja lielu personu skaitu (vairāk nekā piecas personas). Vairākas personas lietotnē “WhatsApp Business” izveidoja grupu, kuras mērķis bija gūt peļņu, nelikumīgi pārvietojot nelegālos imigrantus no Baltkrievijas uz ES dalībvalstīm. Starp organizētās grupas dalībniekiem bija sadalīti pienākumi, un personai, izpildot daļu no kopīgās nozieguma shēmas, nelegālie migranti bija jāsagaida Augšdaugavas novadā un jānogādā uz citām ES dalībvalstīm. Šim mērķim persona Francijā, Parīzes autonomas uzņēmumā, paņēma nomā transportlīdzekli. Persona uzņēma septiņus nelegālos migrantus (vienu Pakistānas Republikas pilsoni un sešus Afganistānas pilsoņus) bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, kuri nelikumīgi šķērsoja Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas valsts robežu cita ogranizētās grupas dalībnieka pavadībā. Persona ar savu mobilo telefonu nofilmēja, kā nelegālie imigranti iekāpj transportlīdzeklī, un vēlāk videoierakstu nosūtīja vienam no organizētās grupas dalībniekiem. Persona uzsāka nelegālo imigrantu pārvietošanu pa Latvijas teritoriju virzienā uz Daugavpils pusi, kur personas vadīto transportlīdzekli apturēja Valsts policija.

Persona sodīta ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, kā arī personai noteikts pienākums atlīdzināt Francijas nomā paņemtā transportlīdzekļa vērtību 27 740,84 eiro apmērā un procesuālos izdevumus 775 eiro apmērā, kas saistīti ar aizstāvja darba samaksu. Personai konfiscēts mobilais telefons “iPhone 12 Pro”, kas atzīts par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmetu.11

Kirgīzijas pilsonis, kuram Igaunijā bija izsniegta uzturēšanās atļauja līdz 2030. gadam, lietotnē “WhatsApp” piekrita citas personas izteiktajam piedāvājumam nelikumīgi pārvietot četrus nelegālos migrantus pāri Latvijas robežai, nogādājot viņus uz Lietuvu par samaksu 1000 eiro. Persona savā automašīnā uzņēma no Baltkrievijas teritorijas ienākušus trīs Bangladešas pilsoņus un vienu Marokas pilsoni bez derīgām vīzām un uzturēšanas atļaujām. Persona uzsāka nelegālo imigrantu pārvietošanu uz Lietuvu, bet to neizdevās paveikt līdz galam, jo personas vadīto automašīnu ar nelegālajiem imigrantiem apturēja Latvijas Valsts policija.

Persona sodīta ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas izraidot personu no Latvijas un aizliedzot viņai ieceļot Latvijā trīs gadus. Tāpat konfiscēts transoportlīdzeklis un mobilais telefons “iPhone 14 Pro”, ar kuru paveikts noziegums.12

Iecerēts palielināt sodu par pārkāpumiem robežšķērsošanā

Ņemot vērā mainīgo drošības situācijas pasaulē, atbildība par nelikumīgu valsts robežu pārkāpšanu periodiski tiek pārskatīta un pastiprināta. Piemēram, 2023. gadā ar grozījumiem Krimināllikumā ieviesta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ (skat. Krimināllikuma 285. panta 3.¹daļu).

Plašāk LV portālā →

Pastiprina sodus par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai

Tāpat šobrīd izskatīšanai Saeimā ir iesniegts likumprojekts, ar kuru iecerēts mainīt soda apmēru Krimināllikuma 285., 285.¹ (“Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā”) un 285.² pantā (“Ļaunprātīga nodrošināšana ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā ES dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā”). Likumprojektā plānots, ka brīvības atņemšanas sods par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai tiks palielināts no trim līdz sešiem gadiem. Par smagākiem nodarījumiem maksimālais sods pieaugs no sešiem līdz astoņiem un no astoņiem līdz desmit gadiem. Savukārt gadījumos, kad personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai notikusi pastiprinātas robežapsardzības režīma vai valsts robežas apdraudējuma dēļ izsludinātas ārkārtējās situācijas laikā, maksimālo brīvības atņemšanas laiku paredzēts palielināt no desmit līdz divpadsmit gadiem. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” 10. septembra Saeimas sēdē nodots izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā.

1 Tieslietu ministrijas dati saskaņā ar 2026. gada 9. septembra likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotāciju.

2 Tiesu prakses apkopojums lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (2020.–2025. gads).

3 Hamkova D. Komentārs Krimināllikuma 284. pantam. Grām.: Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII–XXV nodaļa). Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 575., 577. lpp.

4 Atbilstoši Latvijas valsts robežas likuma 10. pantam valsts robežu var šķērsot pa sauszemi, iekšējiem ūdeņiem, jūru vai gaisa telpu.

5 Latgales rajona tiesas 2024. gada 30. aprīļa spriedums lietā Nr. K88-0798-24/14.

6 Latgales rajona tiesas 2024. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 18230004224.

7 Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2025. gada 22. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK‑27/2025.

8 Krimināllikuma 284. pantā (“Valsts robežas nelikumīga šķērsošana”) un 285. pantā (“Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai”) ietvertais termins “valsts robeža” satur atšķirīgu saturu. Krimināllikuma 284. panta pirmajā un otrajā daļā, paredzot speciālu norādi uz valsts robežas veidu, atbildība noteikta vienīgi par valsts ārējās robežas šķērsošanu (arī panta 1.¹ daļā ar “valsts robežu” saprotama valsts ārējā un iekšējā robeža). Savukārt Krimināllikuma 285. pantā, nenosakot valsts robežas veidu, atbildība paredzēta par personas nelikumīgu pārvietošanu gan pāri valsts ārējai, gan iekšējai robežai (plašāk skat. Tiesu prakses apkopojumu lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (2020.–2025. gads).

9 Termins “uzturēties” skaidrojams kā – atrasties (noteiktā vietā, arī vidē), uz laiku atrasties, dzīvot, mist, piemist, piemājot, (kādu laiku) pabūt, sabūt, kavēties, palikt, neilgu, arī noteiktu laiku būt, mitināties, mājot u. tml.

10 Tiesu prakses apkopojums lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (2020.–2025. gads).

11 Latgales rajona tiesas 2026. gada 26. augusta spriedums lietā Nr. 18240002126.

12 Latgales rajona tiesas 2025. gada 1. decembra spriedums lietā Nr. 18240010425.