Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uz darījumiem ar mežu, zemi, kokmateriāliem attiecas arī nodokļu maksāšanas pienākums.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta (Gada apliekamā ienākuma avoti) trešajā daļā ir uzskaitīta virkne pārējo fiziskās personas definētu ienākumu, par kuriem ir jāmaksā nodoklis. Tajā skaitā ietilpst arī ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas (atbilstoši šā likuma 11.9 pantam, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi); ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids.
Tātad ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek gan zemi, gan mežu. Der ielāgot, ka tos var pārdot kopā vai atsevišķi, jo nodokļa likmes katram objektam ir citas.
Likuma 11. panta 1.4 daļā sacīts, ka fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla un ienākuma gūšana no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas nav kvalificējama par saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.
Tas nozīmē to, ja mežu pārdod atsevišķi un atzīst saimnieciskās darbības izdevumus, tad var uzskatīt, ka mežs pārdots kā saimnieciskās darbības objekts un šajā gadījumā nodokļa likme ir 25 procenti.
Nodokļa likmes
Nodokļa likme, ko maksā no reģistrētas saimnieciskās darbības ienākuma (pārdotiem kokmateriāliem), ir 25 procenti. Nodokļa likme kapitāla pieaugumam (zemei) ir 15 procenti. Savukārt ienākumiem no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiek piemērota 10 procentu likme.
Izdevumi
Pārdodot mežu (kokmateriālus) izdevumos ieskaita:
"Pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus."
Ja šo summu izmaksā reģistrēts nodokļu maksātājs, tad pirms naudas izmaksas piemēro izdevumu normas un atlikušai apliekamā ienākuma daļai piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% vai 25% - atkarībā no tā, vai meža īpašnieks ir reģistrējis saimniecisko darbību.
Piemēram: ir pārdoti kokmateriāli par 500 latiem. Izmaksās iekļauj 500 x 50% = 250 lati.
Atlikušai daļai (250 latiem) rēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% (ja mežu pārdod saimnieciskās darbības ietvaros): 250 x 25% = 62,50 lati. Izmaksai paliek 500 – 62,50 = 437,50 lati.
Ja mežs pārdots kā savs īpašums, tad minētās izmaksas arī piemēro un ietur nodokli no visas summas 10% apmērā.
Nodokļa ieturēšana
Pamatojoties uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta desmito daļu, no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5. datumā.
Tādējādi izmaksātājam (izņemot fiziskai personai) ir pienākums ieturēt nodokli no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas.
Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma - ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas. Izmaksas piemēro gan saimnieciskai darbībai, gan īpašumam.
Lai pierādītu meža īpašumtiesības, fiziskā persona ienākuma izmaksātājam izsniedz ciršanas apliecinājuma kopiju (ja ir) vai izziņu - „Izziņa – personiskā īpašuma (mantas) pārdošanas apliecinājums” (tā ir MK 21.09.2010. noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 109. punkts; 3. pielikums), kurā tiek apliecināts, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību.
Izmaksātāja pienākums ir izsniegt personām - nodokļa maksātājām - paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli un nosūtīt paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam par personām izmaksātajiem ienākumiem un no tiem ieturēto nodokli - ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.
Ja mežu vai kokmateriālus pārdod fiziskajām personām, tad nodokli neietur. Nodokli maksā pats īpašnieks rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju.
Zeme
Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta pirmo daļu, kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir nekustamais īpašums.
Tātad zemei aprēķina nodokli kā kapitāla pieaugumam. Ja mežs tiek pārdots kopā ar zemi vienā summā un atsevišķi līgumā mežs no zemes nav nodalīts, tad 15% nodokli rēķina kopā par zemi un mežu kā no kapitāla pieauguma.
"Ja mežs vai kokmateriāli pārdoti reģistrētam nodokļu maksātājam, tad nodoklis tiks ieturēts izmaksas brīdī."
Zemei nodokli rēķina pēc 15% likmes no zemes iegādes vērtības. Ja zeme ir mantota, tad iegādes vērtību nosaka kā attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību. Ja mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad:
Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi.
Deklarēšana un nodokļa samaksa
Ja mežs vai kokmateriāli pārdoti reģistrētam nodokļu maksātājam, tad nodoklis tiks ieturēts izmaksas brīdī. Ja pārdots fiziskai personai, tad nodoklis ir jāmaksā pašam zemes īpašniekam un to dara, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs maksās 25%, bet nereģistrēts meža īpašnieks – 10 procentus. Šajā gadījumā izdevumus nodokļa maksātājs piemēro pats, uzrādot tos gada ienākumu deklarācijā. Izdevumus uzrāda pēc likumā noteiktajām normām vai pēc saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentiem. Nodokli ietur vai maksā no apliekamā ienākuma. Deklarācija jāiesniedz nākamgad no 1. marta līdz 1. jūnijam.
Nodoklis jāsamaksā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no noteiktajā termiņā iesniegtās deklarācijas dienas. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latu, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs - līdz 16. jūnijam, 16. jūlijam un 16. augustam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.
Kas attiecas uz zemi, maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latu.
Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 100,01 līdz 500 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.
Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 100 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārī.
