Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās.*
Šā gada 20. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”. Tā mērķis ir noteikt, ka ostu pārvaldes kļūst par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Kā skaidrots anotācijā, Eiropas Komisija (EK) jau 2011. gadā Latvijai ir norādījusi, ka ostu pārvaldes veic saimniecisko darbību un konkurences tiesību aktu izpratnē, ciktāl runa ir par saimniecisko darbību, tās uzskatāmas par uzņēmumiem (skat., piemēram, EK lēmumu lietā Nr. SA.30381 “Publiskais finansējums ostas infrastruktūrai Krievu salā”):
“Līdz ar to, ievērojot EK skaidroto, neatkarīgi no ostu pārvalžu juridiskā statusa tām jābūt UIN maksātājām.”
Tāpat anotācijā uzsvērts, ka plānotās izmaiņas nodrošinās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) saderību ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām.
Atbilstoši anotācijai UIN likuma normas šobrīd noteic, ka UIN maksātājas ir no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, ja to ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā.
Patlaban kā pastarpinātas pārvaldes iestādes darbojas septiņas mazās ostu pārvaldes (Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas).
Savukārt pienākumu UIN maksāt atvasinātām publisko tiesību juridiskajām personām UIN likuma normas neparedz.
Pašlaik Latvijā darbojas trīs ostu pārvaldes (Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde), kuras izveidotas kā atvasinātas publiskās personas un nav UIN maksātājas.
Proti, pašreiz spēkā esošā UIN likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka UIN maksātāji ir:
Vienlaikus minētā panta otrajā daļā noteikts, ka UIN nemaksā:
Likumprojekts paredz papildināt UIN likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktu ar vēl vienu apakšpunktu, nosakot, ka ostu pārvaldes neatkarīgi no šā panta otrajā daļā minētā ir UIN maksātājas.
Tāpat likumprojektā noteikts, ka pienākums ostu pārvaldēm maksāt UIN piemērojams, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2026. gadā.
Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai iespējams šeit.
Šā gada 20. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, lai apstiprinātu starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi ar Saūda Arābijas Karalisti. Nolīgums tika parakstīts 2025. gada 24. septembrī Monreālā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 42. Asamblejas ietvaros.
Kā vēstīts anotācijā, tiesisko pamatu regulārai gaisa satiksmei ar trešajām valstīm nodrošina starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi: “Jauni nolīgumi tiek slēgti, lai paplašinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu.”
Starp Latvijas Republiku un Saūda Arābijas Karalisti līdz šim nebija noslēgts divpusējs nolīgums par gaisa satiksmi. Tādējādi patlaban nepastāv tiesisks pamats regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latvijas Republiku un Saūda Arābijas Karalisti.
“Nolīgums noteiks Latvijas Republikas un Saūda Arābijas Karalistes aviokompāniju tiesības, regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi būs jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp abām valstīm. Nolīgums paredzēs arī nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus,” pausts anotācijā.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai iespējams šeit.
* Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
