Ilustratīvs attēls: karavīri, zemessargi kopā ar sabiedrotajiem piedalās Lielajā Talkā.
FOTO no Latvijas Armijas Flickr konta.
Zemessardzes likuma grozījumi, kas stājas spēkā 29. maijā, ievieš jauninājumu – Zemessardzes atbalstītāja statusu. Par Zemessardzes atbalstītājiem varēs kļūt gan fiziskas personas, gan arī sabiedriskā organizācija vai to apvienība. Tāpat grozījumi paplašina Zemessardzes personālsastāvu, precizē uzņemšanas un dienesta kārtību, kā arī uzlabo zemessargu sociālās garantijas.
Zemessardzes likums papildināts ar XI1 nodaļu “Zemessardzes atbalstītāji”. Par atbalstītāju var kļūt Latvijas Republikas pilsonis vecumā no 18 gadiem, kurš, ievērojot brīvprātības principu, vēlas sniegt atbalstu Zemessardzei un ir noslēdzis līgumu ar to. Atbalstītājiem noteiktas drošības un reputācijas prasības, iesaistes kārtība vienību mācībās un uzdevumu nodrošināšanā, kā arī sociālie un materiālie atbalsta nosacījumi.
Zemessardzes štāba sabiedrisko attiecību pārstāvis Mareks Matisons skaidro, ka “šobrīd nepieciešamais atbalstītāju skaits nav ierobežots – tas būs atkarīgs gan no sabiedrības aktivitātes, gan no konkrēto Zemessardzes vienību vajadzībām un uzdevumiem katrā reģionā.
Arī iesaistes dienu skaits gadā būs elastīgs un pielāgots situācijai.
Potenciālās darbības jomas jau ir definētas, savukārt detalizētus uzdevumus noteiks pašas vienības, ņemot vērā vietējās prioritātes”.
Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka Zemessardzes atbalstītājus varētu iesaistīt transporta vadīšanā, uzturēšanā un nodrošināšanā ar degvielu, zemessargu ēdināšanas nodrošināšanā, ekipējuma izsniegšanā, uzglabāšanas un uzskaites nodrošināšanā, radiosakaru nodrošināšanā, civilmilitārās sadarbības nodrošināšanā, digitālo datu analīzes un apkopošanas nodrošināšanā, kā arī karavīru nepilngadīgo bērnu uzraudzības nodrošināšanā.
No biedrībām un sabiedriskajām organizācijām Zemessardze primāri sagaida spēju izveidot funkcionējošu tīklu resursu un iespēju apzināšanai.
Tāpat būs svarīgi regulāri uzturēt kontaktu ar reģionālās Zemessardzes vienības/bataljona atbalstītāju koordinatoru, lai krīzes vai mācību situācijā sniegtu tieši tādu atbalstu, kāds konkrētajai vienībai ir nepieciešams.
Līdz ar pieņemtajiem grozījumiem Zemessardzes likumā ir uzsākta Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrāde, kas precīzi regulēs Zemessardzes atbalstītāju iesaistes procedūru. MK noteikumi ir jāizstrādā līdz šī gada beigām.
Individuālie interesenti jau šobrīd var aizpildīt pieteikuma anketu, parakstīt to ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīt uz e-pastu atbalstizemessardzi@mil.lv. Savukārt līdz 31. maijam Zemessardzes tīmekļvietnē tiks publicēta pieteikšanās veidlapa biedrībām, kā arī plašāka informācija par turpmāko procesu.
Likuma 45.2 pantā arī noteikts, kāda persona nevar kļūt par Zemessardzes atbalstītāju.
Tā nevar būt persona:
Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk Zemessardzē varēs ieskaitīt rezerves karavīrus un uzņemt tos Latvijas pilsoņus, kuri pilda dienestu iekšlietu iestādēs.
“Jaunie grozījumi paplašina un strukturē pieeju, lai iekšlietu nozarē strādājošie pilsoņi varētu pildīt zemessarga pienākumus no aktīvā dienesta brīvajā laikā,” skaidro M. Matisons. “Tiek noņemti tiesiskie šķēršļi tiem profesionāļiem, kas līdz šim likumiski nevarēja pievienoties Zemessardzei. Zemessardze tādējādi iegūs augsti motivētus cilvēkus, kuri jau prot rīkoties ar ieročiem un kuru specifiskās iemaņas un disciplīna būs tūlītējs un vērtīgs pienesums valsts aizsardzībai.”
M. Matisons atzīst, ka šādas izmaiņas rada reālu potenciālu Zemessardzes rindu pieaugumam. Tomēr, tā kā iesaiste Zemessardzē balstās uz brīvprātības principu, konkrētas skaitliskas prognozes viņš neatklāj.
Likuma izmaiņas paredz, ka izglītības iestādes un darba devēji varēs atbrīvot zemessargus no mācībām un darba pienākumiem līdz pusotram gadam ne tikai dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos, bet arī dalībai apmācībās pirms un pēc šādiem uzdevumiem. Izmaiņas paredz zemessargam piešķirt 20 kalendāra dienas ilgu apmaksātu atpūtas laiku pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas.
“Šo izmaiņu galvenais mērķis ir sociālais taisnīgums un drošības sajūta mūsu cilvēkiem,” norāda M. Matisons. “Vēlamies panākt, lai zemessargi, kuri uzņemas šos augsta riska uzdevumus, saņemtu maksimāli pietuvinātas sociālās garantijas tām, kādas ir profesionālā dienesta karavīriem. Tas attiecas gan uz starptautisko operāciju, gan uz kritiski svarīgo sagatavošanās un pēcoperācijas rehabilitācijas posmu.”
M. Matisons informē, ka Zemessardzes pārstāvji (gan profesionālā dienesta karavīri, gan zemessargi) regulāri piedalās starptautiskajās operācijās. Dalība tajās ļauj uzkrāt reālu kaujas un taktisko praksi, kā arī ikdienā slīpēt savietojamību ar NATO sabiedroto spēkiem, kas pēc viņu atgriešanās mājās tiešā veidā stiprina Latvijas valsts aizsardzības spējas.
Likums paredz iespēju noteikt daļēju kompensāciju gadījumos, kad zemessarga bojāeja vai veselības bojājums noticis dienesta laikā, bet nav saistīts ar tiešo uzdevumu veikšanu vai ļaunprātību.
M. Matisons atklāj, ka šādi gadījumi, kad dienesta laikā militārpersona zaudē dzīvību apstākļos, kas nav saistīti ar tiešo pienākumu izpildi un ļaunprātību, ir ārkārtīgi reti, tomēr tie mēdz notikt.
Likuma grozījumi arī nosaka Zemessardzes veterāna atbildību, tostarp paredzot nosacījumus par prettiesisku veterāna rīcību.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzes miera laika struktūrā ir plānots sasniegt un uzturēt 12 000 zemessargu sastāvu, lai efektīvi stiprinātu Latvijas visaptverošo valsts aizsardzību.
|
|
