Publicitātes foto.
Patlaban Zemessardzē dien ap 10 000 karavīru un zemessargu. Skaitu plānots palielināt, ieviešot divas jaunas programmas – Zemessardzes atbalstītāju sistēmu un īpašo specialitāšu zemessargu modeli. Tas ļaus pievienoties Zemessardzei ar atvieglotiem nosacījumiem, iesaistoties apgādes, nodrošinājuma un transporta jomā, mobilizācijas punktos, datu analīzes un citās sfērās, par turpmākajām iecerēm stāsta Zemessardzes štāba priekšnieks MAREKS OZOLIŅŠ.
Valsts aizsardzības sistēmā būtiska loma ir Zemessardzei. Tā ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats un dod iespēju pilsoņiem izmantot savas tiesības aizsargāt Latviju, savienojot dienestu ar civilo darbu vai studijām. No 1. jūlija ieņemat Zemessardzes štāba priekšnieka amatu. Vai varat īsumā raksturot, ar ko štābs nodarbojas?
Zemessardzes štābs ir institūcija, kas palīdz Zemessardzes komandierim analizēt situāciju, informāciju, kas notiek Zemessardzē, lai pieņemtu lēmumus un to vadītu kopumā. Zemessardzē dien ap 10 000 karavīru un zemessargu. Štābs ikdienā skatās līdzi, lai nākamajam vadības līmenim – brigādēm, kuras Latvijā ir četras, – ikdienā būtu pietiekami daudz resursu, gatavojoties kara laika uzdevumiem, un miera laikā tās atbilstoši deleģējumam atbalstītu valsts institūcijas.
Ja runājam par resursiem, tad tie ir personāla, finanšu un materiāltehniskie resursi. Sekojam līdzi, lai infrastruktūras attīstības projekti notiek vienmērīgi un termiņos. Štābs formulē Zemessardzes kopējās vajadzības, lai Zemessardzes komandieris varētu pieņemt lēmumu vai runāt ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri par to, ka ir vajadzīgs atbalsts.
Tā ir lielas informācijas plūsmas pārvaldība, lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu konkrētos jautājumus.
Kas ir svarīgākais, ko tuvākajos gados vajadzētu izdarīt? Kādi ir būtiskākie uzdevumi?
Skatos trīs gadu perspektīvā. Zemessardzē ir milzīga informācijas plūsma. Svarīgi saprast, kā tā ceļo, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai tiktu pieņemti vajadzīgie lēmumi un sekotu rīcība. Gribu saprast, kā šo procesu vienkāršot, lai situācijās, kur nav nepieciešama augstāko militārpersonu iesaiste, lēmumus varētu pieņemt zemāka ranga komandieri. Tuvākajā mēnesī plānoju sakārtot informācijas apriti.
Otrs lielais bloks ir digitalizācija. Viena no jomām, kas ir aktuāla jau daudzus gadus, ir zemessargu dienesta uzdevumu uzskaite, kura patlaban notiek manuāli.
Vienā brigādē veicam pilotprojektu, lai saprastu, vai IT rīki, kas tiek izmantoti, palīdz uzskaiti veikt ātrāk un kvalitatīvāk. Ja eksperiments noritēs veiksmīgi, iegūto produktu attiecināsim un ieviesīsim Zemessardzē. Gada laikā esam iecerējuši minēto procesu pabeigt.
Tāpat plānojam pilnībā digitalizēt materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti, atsakoties no papīra formāta izmantošanas.
Straujāk uz priekšu jāvirzās arī personu lietu digitalizācijā, kur ir iestrādes.
Trešā lieta ir jaunās tehnoloģijas un inovācijas. Jādefinē, kurās sfērās varam tās ieviest ikdienā, iegūstot iespēju ātrāk pieņemt lēmumus. Esam samērā konservatīvi un domājam par drošību, lai jaunās IT tehnoloģijas neapdraudētu iekšējās sistēmas. Tādēļ jāveic pakāpeniski soļi to ieviešanai, iesaistot visas atbildīgās institūcijas.
Runājot par inovācijām, būtiski ir uzturēt saikni starp industriju un pētniekiem. Ir zemessargi–pētnieki, kas strādā noteiktās jomās.
Svarīgi ir konkrēto nozari sakārtot, lai izaicinājumiem, ko esam identificējuši, pētnieki meklētu risinājumus. Tad, piesaistot industriju, risinājumi jāmaterializē un būtu produkts, ko var lietot Zemessardzē. Viegli pateikt, bet joprojām mēģinām saprast, kā to efektīvāk izdarīt.
Sākoties karam Ukrainā, pieauga interese par dalību Zemessardzē. Kāda tā ir tagad, trīs gadus pēc Krievijas iebrukuma?
Aktivitāte nav kritusies. Protams, 2022. gadā tā bija ļoti augsta – 2546 jauni zemessargi. Pašlaik esam atgriezušies pirmskara skaitļos, proti, gadā Zemessardzei pievienojas aptuveni 1000 cilvēku. Protams, personas arī pamet Zemessardzes rindas, taču viņi ir militāri sagatavoti un iekļaujas rezerves karavīru pulkā, kur iemaņas uztur un trenē katru ceturto gadu, iesaistoties kolektīvajās mācībās.
Rezervē šobrīd ir sasniedzami līdz 30 000 cilvēku dažādās vecuma kategorijās, kuri ir atvaļinājušies no dienesta.
Nereti gan NBS, gan policija norāda, ka potenciālo pretendentu fiziskā sagatavotība ir vāja. Kā tas ir Zemessardzē?
Jā, tā ir problēma. Tas ir jautājums, sākot ar ģimeni un skolu, cik daudz uzmanības pievērš fiziskajai sagatavotībai. Esot profesionālajā dienestā, tā ir katra paša atbildība. Mums ir visas iespējas uzturēt sportisko formu, izmantojot gan NBS un civilo sporta infrastruktūru, gan sporta instruktoru atbalstu, kuri var palīdzēt izstrādāt individuālos fiziskās sagatavotības plānus.
Arī zemessargiem viss balstās uz pašu disciplīnu un vēlmi uzturēt fizisko formu. Bez tās ir grūti būt aktīvam un veikt kaujas uzdevumus vai piedalīties apmācībās, kur fiziskā sagatavotība ir ļoti būtiska.
Cik daudz procentuāli fiziskās sagatavotības dēļ nākas atsijāt tos, kuri vēlas iestāties Zemessardzē?
Zemessardzes specifika un profesiju loks ir samērā plašs. Tikai fiziskās sagatavotības dēļ parasti neizbrāķējam, drīzāk atrodam piemērotu amatu, kur katrs var būt noderīgs. Tomēr veselības kapacitātei jābūt atbilstošai un pilsonim – derīgam dienestam.
Ne vienmēr zemessargi ir vajadzīgi pirmajās rindās vai kājnieku vienībās.
Ir arī citas jomas un vienības, kur nav tik lielu prasību fiziskajai sagatavotībai. Piemēram, nodrošinājuma vienības, militārā transporta vadītāji un operatori, sakaru speciālisti, cilvēki, kas birojos strādā ar dažāda veida datiem, – analītiķi.
Svarīgas ir konkrēto speciālistu zināšanas un iemaņas.
Zemessardzē ir dažādas vienības – kiberaizsardzības, dronu –, jo aizsardzība jāveido daudzdimensionāla.
Zemessardzē ir arī bezpilotu lidaparātu vienības. Strādājam, lai šīs spējas attīstītu. Minētajā jomā ir izstrādāta koncepcija, apmācības programma, kuru pašreiz organizējam centralizēti. Mērķis ir nostiprināt katras Zemessardzes brigādes spēju decentralizēti veikt attiecīgās apmācības.
Bezpilotu lidaparātu joma attīstās ļoti raiti. Joprojām mācāmies, arī no ukraiņu draugiem, uzaicinām viņus uz Latviju.
Klausāmies, praktizējam lietas, ko viņi ir sapratuši kaujas laikā, lai mēs neilgā laika periodā pilnveidotu savas programmas un integrētu tajās jaunākās tendences.
Dzirdēts, ka datorspēļu entuziasti Ukrainā ir ļoti labi bezpilotu lidaparātu vadītāji.
Jā, tā ir taisnība. Zemessardzē arī darbojas cilvēki ar šādām iemaņām.
Kādas vēl vienības ir Zemessardzē?
Specializētās vienības ir Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība, Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) rota, artilērijas, kaujas inženieru, militārās medicīnas, mīnmetēju, prettanku un pretgaisa aizsardzības apakšvienības.
Papildus tam īpaša sfēra ir civilmilitārās sadarbības speciālisti, kuri ir kā tilts starp militārajām vienībām un civilajām institūcijām.
Krīzes vai kara gadījumā konkrētie speciālisti komunicē par civilās sabiedrības iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā, gan atbalstot NBS operāciju izpildē, gan palīdzot civilajai sabiedrībai labāk saprast, kā ietekmi mazināt. Piemēram, ceļu izmantošana evakuācijai, lai tie nebūtu aizņemti ar bēgļiem. Militārās sadarbības speciālisti būs tie, kas palīdzēs saprast, kurus ceļus bēgļu transportēšanai var izmantot, lai tie “nekonfliktētu” ar ceļiem, ko lieto militārajām vajadzībām.
Kāda ir sadarbība ar atsevišķu uzņēmumu Zemessardzes vienībām, lai kopīgi veidotu spēcīgu, visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu? Piemēram, 2024. gadā Zemessardzes apakšvienība izveidota Rīgas lidostā, darbojas arī Zemessardzes “Latvijas Mobilā telefona” apakšvienība u. c.
Šādas vienības sākām veidot 2023. gadā. Mēģinām kritiskās infrastruktūras objektu vadību un personālu iedrošināt, lai veidotu šajās institūcijās Zemessardzes vienības, izietu apmācību programmu un spētu nodrošināt attiecīgo objektu aizsardzību krīzes vai militāra iebrukuma gadījumā.
Šādas vienības ir izveidotas jau desmitiem institūciju. Sniedzam mērķtiecīgu atbalstu, lai to skaits pieaugtu, kā arī nodrošinām zemessargu apmācību. Interese ir, progress ir stabils.
NBS komandieris Kaspars Pudāns intervijā LV portālam ir teicis, ka Zemessardzē vajadzētu 12 000 karavīru. Kāds ir jūsu viedoklis? Kāda veida zemessargi tie būtu?
Tas ir paveicams. Patlaban tiek gatavoti grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un citos normatīvajos aktos. Aizsardzības ministrijas plāns ir ieviest divas jaunas programmas – Zemessardzes atbalstītāju sistēmu un īpašo specialitāšu zemessargu modeli. Tas ļaus pievienoties Zemessardzei ar atvieglotiem nosacījumiem, turklāt apmācībai vajadzēs mazāk laika – sešas dienas līdzšinējās 21 dienas vietā.
Redzam noteiktas jomas, kur cilvēki varētu iesaistīties, – apgādes, nodrošinājuma un transporta jomā, mobilizācijas punktos, digitālās vides, datu analīzes u. c. sfērās.
Tās ir personas, kuras būs atbalstītāju statusā un kurām nebūs “atslēgas” nozīmes. Tomēr šādi cilvēki ir vajadzīgi apjomīgās kolektīvās mācībās vai krīzes situācijās, kad notiek mobilizācijas procesi, kritiskās militārās infrastruktūras drošības pastiprināšana, liela skaita militāro vienību un civilpersonu pārvietošanās. Konkrētās situācijas jāspēj pārvaldīt un organizēt.
Pašlaik jau aptuveni 100 cilvēku izteikuši vēlmi kļūt par Zemessardzes atbalstītājiem.
Vai atbalstītājiem būs kādi ierobežojumi, piemēram, vecuma ziņā?
Notiek darbs pie normatīvo aktu, kas reglamentēs Zemessardzes atbalstītāju darbību, izstrādāšanas. Par Zemessardzes atbalstītājiem varēs kļūt pilsoņi no 18 gadu vecuma, un plānots noteikt ierobežojumus, līdzīgi kā tie ir paredzēti zemessargiem.
Būtiski, lai pilsoņi būtu ieinteresēti aktīvi atbalstīt bruņotos spēkus ar savām prasmēm, zināšanām un īpašumu ilgtermiņā.
Šī gada vasarā būs aizritējuši divi gadi, kopš valsts aizsardzības dienestā (VAD) Latvijā sāka dienēt pirmie karavīri. VAD laiks ir atkarīgs no dienesta veida: 11 mēneši Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Kāda ir Zemessardzes pieredze ar VAD dienējošajiem? Vai jaunieši izvēlas dienestu Zemessardzē?
Zemessardzē ir iespējami abi varianti – nodrošinām gan 11 mēnešu apmācību, gan piecu gadu VAD izpildi Zemessardzē. Ja iepriekš 11 mēnešu programmu realizēja tikai Vidzemes 2. brigāde Alūksnē, tad šogad, kopš jūlija, to dara arī Latgales 3. brigāde Lūznavā. Kopš jūlija klāt ir nākuši 230 cilvēku. Paredzēts, ka 2026. gadā arī Kurzemes brigāde īstenos VAD 11 mēnešu dienestu.
Jauniešus pēc 11 mēnešu dienesta ieskaita augstas gatavības rezervē, un piecus gadus pēc kārtas, lai uzturētu iemaņas un zināšanas, viņi tiek iesaukti uz apmācībām, kas ilgst septiņas dienas. Pēc piecu gadu cikla jauniešus ieskaita rezerves karavīros, iesaucot iemaņas atjaunot katru ceturto gadu.
Statistika liecina, ka 15–20% no katra iesaukuma paliek profesionālajā dienestā – gan NBS, gan Zemessardzē.
Otrs VAD izpildes veids Zemessardzē ilgst piecus gadus – katru gadu 28 dienas –, un šobrīd to ir izvēlējušies 50 cilvēku. Ja pēc šī dienesta veida attiecības ar Zemessardzi netiks turpinātas, jaunieti ieskaitīs rezerves karavīros. Minētais dienesta veids tiek realizēts visās Zemessardzes brigādēs, visos reģionos.
Kā Zemessardze attīsta civilmilitārās sadarbības spējas ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldībām? Cik nozīmīgi tas ir militāra apdraudējuma gadījumā?
Zemessardze šajā jomā ir ļoti aktīva, un tādai tai arī jābūt, jo ir svarīgi, ka civilās aizsardzības sistēma ir spēcīga un funkcionējoša. Esam palīdzējuši vietējo pašpārvalžu civilās aizsardzības komisijām sanākt kopā, trenēties dažādiem scenārijiem, lai spētu definēt rīcību un specifiskos uzdevumus, kuri būtu jāveic militāra apdraudējuma gadījumā. Tāpat esam skaidrojuši, kāda ir nepieciešamā informācija un resursi, lai varētu veikt pašvaldības funkcijas, kad tās tiek traucētas noteiktu faktoru ietekmē.
Zemessardze ir ieviesusi un uztur mācības “Pilskalns” civilās aizsardzības komisijām, savukārt pašvaldības komunikatoriem ir mācības “Rupors”. Tajās palīdzam saprast, kādai jābūt komunikācijai atšķirīgu apdraudējumu scenārijos, kādā veidā tā jāorganizē, lai tas, kas tiek darīts, sabiedrībai būtu vienkārši un skaidri izklāstīts un sekotu vajadzīgā rīcība no civiliedzīvotājiem.
Ir izveidotas arī mācības “Natrix”, kur trenējam bataljona līmeņa militāros speciālistus sadarboties ar civilajām institūcijām – ne tikai ar pašvaldībām, bet arī privātajiem uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, indivīdiem, lai nepieciešamā saikne veidotos jau miera laikā.
Būtiski ir nodrošināt uzņemošās valsts lomu dažādās militārās situācijās, proti, ja kādā no reģioniem ienāk sabiedroto spēki, jāzina, kas viņiem nepieciešams, un, galvenais, kā to varam nodrošināt sadarbībā ar citām institūcijām. Situācijas tiek izspēlētas civilmilitārā kontekstā. Zemessardzei ir izveidojies stabils partneru tīkls, un visas puses saprot, ko viena no otras sagaida.
Kas visaptverošā valsts aizsardzībā būtu darāms no Zemessardzes skatpunkta?
Esam daļa no visaptverošas valsts aizsardzības. Zemessardzei ir svarīgi, lai sistēma būtu spēcīga un attīstīta. Nebaidāmies iet palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un pašvaldībām, lai jau miera laikā konkrētās institūcijas trenētu savu atbildību un uzdevumus, lai būtu skaidri plāni, kā veiks noteiktas darbības.
Nākamais, ko varētu atbalstīt, ir brīvprātīgo cilvēku iesaistīšana un izmantošana krīžu pārvarēšanā. Sabiedrība arī vēlas būt aktīva.
Te ir būtisks formāts, lai brīvprātīgā kustība jeb vēlme iesaistīties tiktu organizēta pareizajā virzienā. Jābūt skaidram konceptam, kā ikviens pašvaldības iedzīvotājs var piedāvāt izmantot savas zināšanas un iemaņas. Turpretī atbildīgajām institūcijām jābūt skaidrībai, kur palīdzību varētu pielietot.
Minēto konceptu vajadzētu piedāvāt atbildīgajām institūcijām, lai viņu rokās būtu instruments, kā vislabāk realizēt civilo aizsardzību. Pieņēmums, ka apdraudējuma gadījumā NBS vai Zemessardze varēs atbalstīt visas valsts institūcijas, nav īstenojams. Mēs fokusēsimies uz gatavošanos militārajiem uzdevumiem, un kara laikā primārā darbība ir karot.
Līdz ar to ir svarīgi, ka civilās aizsardzības sistēmas pārvaldība tiek realizēta ar citiem resursiem. Vienlaikus ir būtiski, ka zinām, ko varam sagaidīt, un pēc nepieciešamības sistēma ir funkcionējoša arī citos apstākļos, ne tikai miera laikā.
Turklāt arī NATO ir definējusi: katrai nācijai jāspēj izdarīt septiņas pamatlietas, lai valsts un sabiedrība būtu spējīga tikt galā ar problēmām, ar kurām var saskarties krīzes vai kara laikā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” nosaka 14 pasākumus militāra iebrukuma un kara gadījumā, kas iekļaujas NATO paredzētajās septiņās pamatlietās. Visaptverošas valsts aizsardzības koncepta kontekstā mums ir jāiet tālāk un jāsaprot, kā attiecīgos uzdevumus spējam realizēt.
Kādas ir šīs septiņas pamatlietas?
Tā ir valsts spēja veikt pamatfunkcijas, ieskaitot valdības un pašvaldību funkciju nepārtrauktību, civilās komunikācijas noturība jeb iespēja sabiedrību informēt par notiekošo. Tāpat nozīmīga ir energoapgādes drošība. Ir izstrādāti kritiskās energoapgādes piegādes plāni, un jāspēj tos īstenot.
Svarīga ir pārtikas un dzeramā ūdens pieejamība – piegādes un sadales sistēmas uzturēšana –, veselības sistēmas noturība un ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktība, kā arī sabiedrības noturība un uzticēšanās varai un tam, ko saka. Septītā pamatlieta ir loģistika un mobilitāte, respektīvi, vai ir pieejamas un funkcionējošas ostas, lidostas, dzelzceļš un ceļu tīkls.
Kādi ir analogi Ukrainā? Kā tur darbojas Zemessardze?
2022. gada 24. februārī Ukrainas Teritoriālajiem aizsardzības spēkiem pievienojās dažāda vecuma, dzimuma un pieredzes cilvēki.
Lauksaimnieki, uzņēmēji, žurnālisti, celtnieki, programmētāji – cilvēki no dažādām dzīves jomām. Viņi savas valsts drošības vārdā riskēja ar dzīvību, lai aizstāvētu Ukrainu.
Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirmajā mēnesī Bruņoto spēku Teritoriālās aizsardzības spēku rindām pievienojās vairāk nekā 110 000 pilsoņu.
Ukrainas Teritoriālās aizsardzības vienības un Latvijas Republikas Zemessardze balstās uz pilsoņu brīvprātīgu iesaisti valsts aizsardzībā. Zemessardze ir uzsākusi sadarbību ar Ukrainas Teritoriālajiem aizsardzības spēkiem, lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu un identificētu apmācību jomas, kas būtu svarīgas gan zemessargiem, gan Teritoriālo aizsardzības spēku karavīriem.
