FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās.*
Šā gada 28. maijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kura mērķis ir radīt konsolidētu regulējumu elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ekspluatācijai un nojaukšanai.
“Ņemot vērā iedzīvotāju satraukumu par vēja elektrostaciju tiesiskā regulējuma pietiekamību un arvien pieaugošās bažas par vēja elektrostaciju nepietiekamu uzraudzību, nepieciešams stiprināt tiesisko noteiktību un iedzīvotāju paļāvību uz regulējuma pilnīgumu,” paskaidrots anotācijā.
Tāpat tajā norādīts, ka vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, turklāt ir ietverti vispārējos tiesību aktos, kas dažkārt ir pārāk vispārīgi vēja elektrostacijām, līdz ar to rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi.
Likumprojekts paredz ieviest deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu vides un drošības prasību ievērošanai, pieļaujamo trokšņa līmeni un mirgošanu noteiktos saules spīdēšanas apstākļos, kas jāievēro elektroenerģijas ražotājiem, kā arī prasību izpildes uzraudzības mehānismu.
Plānots, ka Ministru kabinetam attiecīgie noteikumi būs jāizdod līdz 2026. gada 31. decembrim.
Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts ieviest elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju nojaukšanas prasības, nosakot, ka pēc ekspluatācijas beigām elektroenerģijas ražotājam būs pienākums demontēt iekārtas, nojaukt būves, nodrošināt iekārtu un materiālu utilizāciju, veikt atkritumu apsaimniekošanu un atjaunot teritoriju.
Kā uzsver Klimata un enerģētikas ministrija, būtiski, ka rosinātās izmaiņas attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu nojaukšanu attieksies ne tikai uz vēja elektrostacijām, bet arī visām elektrostacijām un enerģijas uzkrātuvēm.
“Plānots, ka šo Ministru kabineta noteikumu izstrāde tiks uzsākta šī gada vidū, nodrošinot arī plašu sabiedrības iesaisti un saskaņošanas procesu.”
Tāpat likumprojekts paredz papildināt Elektroenerģijas tirgus likumu ar jaunu terminu – “pārrobežu iekārta” –, kas ir elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve, vai šo iekārtu kopums, kurš vienlaikus atrodas Latvijas Republikas un citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā un ir pieslēgts Latvijas elektroenerģijas sistēmai.
|
|
2026. gada 28. maijā Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, kas paredz nostiprināt principu, ka dzīvnieki nav lietas un tiem piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieku dabu vai ar to aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Ar minēto regulējumu Civillikumā tiktu tieši izcelta dzīvnieka kā īpaši aizsargājamas un just spējīgas būtnes daba.
Atgādinām, ka 2025. gadā portālā manabalss.lv kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” parakstīja vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju.
Likumprojekts paredz nostiprināt dzīvnieka īpašo tiesisko statusu, vienlaikus saglabājot civiltiesisko attiecību sistēmisko konsekvenci. Kā skaidrots anotācijā, rosināto izmaiņu mērķis nav mainīt dzīvnieka statusu kā civiltiesību objektam vai liegt piemērot Civillikuma normas attiecībā uz īpašuma, valdījuma, saistību vai mantojuma tiesībām:
“Ar likumprojektu paredzēts uzsvērt dzīvnieka īpašo dabu un to, ka civiltiesiskajās attiecībās piemērojamais regulējums interpretējams kopsakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajiem dzīvnieku aizsardzības un labturības principiem.”
Tāpat anotācijā norādīts, ka jau šobrīd Civillikums regulē zaudējumu atlīdzību, ja to nodarījis dzīvnieks vai ja tie nodarīti dzīvniekam. Vienlaikus tiesu praksē jau patlaban tādos gadījumos tiek lemts ne tikai par zaudējumu, bet arī personiskā kaitējuma atlīdzību.
Līdz ar to likumprojektā rosināts precizēt Civillikuma normu tvērumu, paredzot mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
“Šāda pieeja būtu īpaši svarīga gadījumos, kas regulēti Civillikuma 2368. pantā. Proti, ja kāds patvaļīgi nogalinājis vai sakropļojis dzīvnieku, nepastāvot nepieciešamās aizstāvēšanās situācijai, tam jāatlīdzina dzīvnieka īpašniekam gan radītie zaudējumi, gan nemantiskais kaitējums – morālās ciešanas. Ar minētajiem grozījumiem tiktu skaidrāk atspoguļota iespējamā emocionālā saikne starp dzīvnieku un tā īpašnieku, kā arī tas, ka dzīvnieka nāve vai sakropļošana var radīt ne vien mantisku, bet arī personisku kaitējumu.”
|
|
Šā gada 28. maijā Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” ”, kas paredz valsts aizsardzības dienesta karavīriem dienesta laikā turpināt nodrošināt apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksas nepārtrauktību gadījumos, kad persona pirms dienesta uzsākšanas bijusi tiesīga šo pensiju saņemt un studijas pārtraukusi valsts aizsardzības dienesta izpildes dēļ.
Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darbnespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā, nosakot vairākus kritērijus, kuriem pastāvot, persona konkrēto valsts atbalstu saņem. Viena no ģimenes locekļu grupām, kas ir tiesīga saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ir bērni, kuri vēl nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja viņi turpina mācīties vai studēt augstskolās pilna laika klātienes programmās, vēstīts anotācijā.
Šobrīd persona, kura ir iesaukta valsts aizsardzības dienestā augstākās izglītības apguves procesā, apgādnieka zaudējuma pensiju nesaņem, jo faktiski nestudē izglītības iestādē.
Kā norādīts anotācijā, ierobežojums valsts aizsardzības dienesta pienākumu izpildes laikā karavīriem saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju uzskatāms par pamattiesību neattaisnojamu ierobežojumu, jo dienests nav pielīdzināms studiju brīvprātīgai pārtraukšanai ar mērķi pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū.
Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka turpmāk apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksas pārtraukšana konkrētajā situācijā nebūs attiecināma uz darbnespējīgām personām, kuras pārtraukušas studijas, lai pildītu valsts aizsardzības dienestu Valsts aizsardzības dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
2026. gada 28. maijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kura mērķis ir pilnveidot apdraudējuma kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem izvērtēšanas un novēršanas mehānismu, mazināt administratīvo slogu valsts pārvaldei un privātpersonām, kā arī veikt atsevišķus redakcionāla rakstura precizējumus.
Nacionālās drošības likums jau šobrīd noteic, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, nevar kļūt par A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem aizliegts ieņemt amatus A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās.
Ar likumprojektu precizēts, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, turpmāk likuma tekstā būs saprotamas kā Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas.
Likumprojektā paredzēts atsevišķus ierobežojumus ieviest arī attiecībā uz D kategorijas kritisko infrastruktūru.
Proti, lai novērstu apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, likumprojektā noteikts, ka:
|
(2) Kritisko infrastruktūru klasificē šādi:
|
Kā paskaidrots anotācijā, D kategorijā tiek iekļauti subjekti (pakalpojumu sniedzēji, komersanti, iestādes u. c.), kuru darbība ir būtiska valsts apdraudējuma pārvarēšanai un sabiedrības pamatpakalpojumu sniegšanai (piemēram, pārtikas ražošana un tirgošana, siltumapgāde, medikamentu aprite u. c.) izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, līdz ar to ir vitāli svarīga to darbības nepārtrauktības nodrošināšana.
Tāpat likumprojektā norādīts, ka Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar nozares ministriju līdz 2026. gada 1. decembrim būs pienākums apzināt, vai D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā ir iekļauti subjekti, kuros konstatējama Krievijai un Baltkrievijai piederīgo personu būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme, un vai šādas personas ir attiecīgo subjektu patiesie labuma guvēji, kā arī iesniegt Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par attiecīgo subjektu izslēgšanu no D kategorijas kritiskās infrastruktūras.
Šā gada 28. maijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.
Tā mērķis ir novērst birokrātiskos šķēršļus Latvijas biedrībām un nodibinājumiem, kuriem piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, un izveidot speciālu izņēmumu tiesību aktā, kas ļaus minētajām organizācijām bez bažām par sankcijām ziedot finanšu līdzekļus un mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, tostarp aizsardzības vajadzībām, neatkarīgi no SLO darbības jomas.
Respektīvi, Biedrību un nodibinājumu likuma 11. pants noteic, ka biedrībai un nodibinājumam ir aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt tiem militāras mācības un veidot militarizētas vienības.
“Minētā panta mērķis ir novērst ieroču prettiesisku un nekontrolētu apriti, nevis liegt sabiedrībai atbalstīt citas valsts aizsardzību, ja tas notiek saskaņā ar Latvijas ārpolitiku un drošības interesēm. Ja ziedojumi tiek izmantoti Ukrainas oficiālo valsts institūciju vajadzībām, nevis privātu bruņotu grupu apgādei, šāda rīcība uzskatāma kā atbalsts citai valstij, ko Latvija politiski un juridiski atzīst, nevis patvaļīgai “apbruņošanai”,” paskaidrots anotācijā.
Līdz ar to likumprojektā precizēts, ka biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu arī Ukrainas sabiedrības aizsardzības vajadzībām un šāds dāvinājums (ziedojums) pats par sevi nav uzskatāms par Biedrību un nodibinājumu likuma 11. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu.
Tāpat iecerēts skaidri noteikt, ka tām biedrībām un nodibinājumiem, kam piešķirts SLO statuss, ir tiesības sabiedriskā labuma darbības ietvaros dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, kā arī Ukrainas sabiedrības aizsardzības vajadzībām. Tādi dāvinājumi (ziedojumi) uzskatāmi par daļu no sabiedriskā labuma darbības Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē un var tikt veikti neatkarīgi no lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norādītajām sabiedriskā labuma darbības jomām un sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā minētajiem mērķiem.
Vienlaikus likumprojektā ietverta tiesību norma, kas noteic, ka iepriekš minētās izmaiņas par sabiedriskā labuma organizāciju tiesībām dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, kā arī Ukrainas sabiedrības aizsardzības vajadzībām attiecas uz visu laiku kopš šā likuma spēkā stāšanās dienas un tiek ņemtas vērā, īstenojot SLO darbības uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam.
2026. gada 28. maijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, kura mērķis ir precizēt un papildināt Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) normas, lai paredzētu alternatīvu sabiedriskas nozīmes struktūras (SNS) revīzijas komitejas ievēlēšanas iespēju, tādējādi novēršot slogu, kas šobrīd ar esošo revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību ir uzlikts SNS.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Latvijā par SNS ir noteikti galvenokārt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki – Latvijā reģistrētas, regulētajā tirgū kotētas kapitālsabiedrības, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji un citi Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktie subjekti (plašāks uzskaitījums pieejams minētā likuma 1. panta 11 un 12 daļā; šeit – red. piez.).
Kā vēstīts anotācijā, patlaban FITL 55.6 panta pirmajā daļā ir iekļauts nosacījums, ka revīzijas komiteju var ievēlēt tikai kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, un šāds nosacījums uzliek slogu kapitālsabiedrības akcionāriem.
Arī Finanšu ministrija skaidro, ka pašlaik revīzijas komiteju var ievēlēt tikai dalībnieku (akcionāru) sapulce:
“Likumprojekts paredz noteikt, ka dalībnieki (akcionāri) šo funkciju varēs deleģēt SNS padomei, ja tāda ir izveidota.
Plānots, ka šāda pieeja samazinās procedūru dublēšanos starp dalībnieku (akcionāru) sapulci un padomi, vienkāršos komitejas izveides procesu un ļaus efektīvāk organizēt uzņēmuma pārvaldību. Vienlaikus dalībnieki (akcionāri) saglabās tiesības izvēlēties sev piemērotāko risinājumu – ievēlēt revīzijas komiteju pašiem vai uzticēt šo funkciju padomei.
Saskaņā ar aplēsēm lielākiem SNS uzņēmumiem iespējamais administratīvo izmaksu ietaupījums varētu sasniegt aptuveni 35 000 līdz 75 000 eiro gadā.
Neraugoties uz izmaiņām ievēlēšanas kārtībā, revīzijas komiteju institucionālā un funkcionālā neatkarība netiks ietekmēta. Revīzijas komiteja arī turpmāk nodrošinās uzraudzību pār finanšu pārskatu sagatavošanu, iekšējās kontroles procesiem un ārējās revīzijas norisi.”
Šā gada 28. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”, kas paredz pilnveidot Valsts kontroles darbības tiesisko regulējumu, precizēt atsevišķas tiesību normas un nodrošināt Valsts kontroles funkciju efektīvāku īstenošanu.
Kā akcentēts anotācijā, Valsts kontroles kā neatkarīgas revīzijas iestādes pamatuzdevums ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.
“Ar likumprojektu tiks precizēts regulējums attiecībā uz Valsts kontroles institucionālo struktūru, personāla pārvaldību, informācijas pieprasīšanas tiesībām, atsevišķiem procesuālajiem termiņiem, kā arī veikti citi redakcionāli un tehniski precizējumi.”
Likumprojektā paredzētas šādas izmaiņas:
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
