Attēlā: vīrietis pie datora ekrāniem zvana pa telefonu.
FOTO: Magnific/AI.
Šajā likumdošanas jaunumu apskatā LV portāls apkopojis informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās 2026. gada 3. septembrī.*
Saeima kārtējā sēdē 3. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar diviem jauniem pantiem, tādējādi ieviešot jaunus atbrīvošanas no kriminālatbildības gadījumus:
Likumprojektā paredzēts, ka personu, kura atklājusi ievainojamību automatizētā datu apstrādes sistēmā, ziņojusi par to automatizētas datu apstrādes sistēmas atbildīgajam un lūgusi par savu darbu samērīgu atalgojumu, atbrīvo no kriminālatbildības, ja personas darbības nav radījušas kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm, personas darbībās nav cita noziedzīga nodarījuma sastāva un persona neizsaka draudus par atklātās ievainojamības ļaunprātīgu izmantošanu.
Līdzīgi rosināts noteikt, ka personu, kura atklājusi ievainojamību automatizētā datu apstrādes sistēmā un ziņojusi par to automatizētas datu apstrādes sistēmas atbildīgajam, atbrīvo no kriminālatbildības, ja personas darbības nav radījušas kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm, personas darbībās nav cita noziedzīga nodarījuma sastāva un persona neizsaka draudus par atklātās ievainojamības ļaunprātīgu izmantošanu.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šobrīd trūkst regulējuma, kas pieļautu labticīgām personām, brīvprātīgi atklājot IT ievainojamību un par to ziņojot, ar nosacījumu, ka netiek radīts nekāds cits apdraudējums citām aizsargātām interesēm, lūgt adekvātu samaksu par savu patērēto darbu, laiku, pieredzi, komunikāciju un ieguldījumu:
“Izpildot adekvātas sadarbības kritērijus, organizācijām un tiesībsargājošajām iestādēm nebūtu jāuztver šāda “balto hakeru” rīcība kā uzbrukums IT sistēmai vai likumpārkāpums (izspiešana).”
|
|
Saeima kārtējā sēdē 3. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā vēl vienu likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, kas paredz noteikt femicīdu kā slepkavību ar kvalificējošu pazīmi (slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos), secīgi – arī bargāku soda sankciju.
|
|
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 118. pantu ar jaunu – sesto – punktu, nosakot, ka par slepkavību, kas atzīstama par femicīdu, tas ir, tīšu sievietes noslepkavošanu viņas dzimuma dēļ vai ar viņas dzimumu saistītu motīvu dēļ, soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
|
|
|
Krimināllikuma 118. pants “Slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos” Par slepkavību
soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. |
Krimināllikuma 118. pants “Slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos” Par slepkavību
soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. |
“Statistikas dati (Eurostat, Eige) liecina, ka Latvijā ilgstoši ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā attiecībā uz sievietēm, kuras nogalinājuši viņu intīmie partneri vai ģimenes locekļi, kas ir tipiska viena no femicīda pazīmēm,” paskaidrots anotācijā.
Saeima kārtējā sēdē 3. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ”, kura mērķis ir nodrošināt tiesisko skaidrību, paredzot, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas arī uz koleģiālu institūciju amatpersonām gadījumos, kad tās saskaņā ar likumu piedalās lēmuma pieņemšanā par savas atlīdzības noteikšanu vai sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā.
Likumprojekts atzīts par steidzamu un tajā pašā dienā uzreiz pieņemts Saeimā abos lasījumos.
Izmaiņas rosinājusi Tieslietu ministrija pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saskatījis interešu konfliktu gadījumos, kad neatkarīgu institūciju vadītāju vēlēšanās kandidāti balsojuši paši par sevi.
Tādējādi likumprojekts paredz noteikt, ka likumā minētais aizliegums valsts amatpersonai veikt darbības, kurās tā ir personiski vai mantiski ieinteresēta, neattiektos uz koleģiālas institūcijas locekli, ja tas piedalās balsojumā par sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu attiecīgās institūcijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatā, ja citā likumā nav noteikts citādi.
Kā skaidrots anotācijā, praksē koleģiālajās institūcijās var rasties situācijas, kad institūcijai jālemj par tās amatpersonas atlīdzības noteikšanu, kā arī iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu tās priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatā:
“Šādas procedūras ir neatņemama koleģiālu institūciju darbības sastāvdaļa un ir saistītas ar institūcijas darba organizēšanu. Arī parlamentārajā un citās koleģiālās pārvaldības institūcijās ir pieņemts, ka amatpersonu ievēlēšana vadošajos amatos notiek ar visu attiecīgās institūcijas locekļu līdzdalību, tostarp balsojot par savu kandidatūru.
Šādās situācijās personas ieinteresētība pati par sevi nenozīmē tādu interešu konfliktu, kādu likumdevējs paredzējis novērst ar likuma 11. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, jo lēmums tiek pieņemts koleģiāli un ir vērsts uz institūcijas darbības organizēšanu, nevis individuālu mantisku vai cita veida privātu labumu gūšanu.”
Likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī vienu gadu pēc līgumisko attiecību izbeigšanas, attiecībā uz laulāto – vienu gadu pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri – vienu gadu pēc partnerības izbeigšanas.
Saeima kārtējā sēdē 3. septembrī izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas paredz paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm.
Patlaban Aizsargjoslu likums noteic, ka aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu veido 35 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 13 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi.
Likumprojektā paredzēts, ka josla jāpaplašina līdz 18 metriem katrā pusē.
Kā norādījusi AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), 110 kV līnijas ir tās, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem:
“Nupat piedzīvotajā vētrā vairāk nekā 70% bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass.”
Arī anotācijā paskaidrots, ka AST pēdējo gadu vētru pieredzes un desmit gadu tehnoloģisko traucējumu datu analīzē identificējis, ka būtisks 110 kV gaisvadu elektrolīniju bojājumu cēlonis ir ārpus elektrolīniju trasēm augošu koku uzkrišana elektrolīniju vadiem:
“2024. gada 28.–29. jūlija vētras laikā tika ietekmēta 22 gaisvadu elektrolīniju darbība, 16 līnijām bija nepieciešama vētras seku novēršana, bet no elektrolīnijām tika nocelti 68 vētras nolauzti koki. Arī 2026. gada 22.–23. augusta vētra atkārtoti apliecināja pārvades un sadales infrastruktūras ievainojamību pret krītošu koku radītajiem bojājumiem un nepieciešamību pēc preventīviem risinājumiem.”
Ņemot vērā, ka attiecīgās izmaiņas radīs īpašuma tiesību ierobežojumu, likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 29. punktu, nosakot, ka par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, kas nekustamā īpašuma īpašniekam rodas, palielinot līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ierīkotās 110 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas trases platumu, energoapgādes komersants izmaksās nekustamā īpašuma īpašniekam atlīdzību Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Saeima kārtējā sēdē 3. septembrī izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kas paredz noteikt, ka ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus turpmāk pieskaitīs tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kurā bija reģistrēta to pēdējā deklarētā dzīvesvieta Latvijā, bet, ja tādas nav, – Rīgas apgabala vēlētāju skaitam.
Šobrīd Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka visu ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits ir pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
Ņemot vērā iecerētās izmaiņas, likumprojektā vienlaikus noteikts, ka arī vēlētājs, kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācijai turpmāk iesniegs iesniegumu, kurā būs jānorāda ne tikai savs vārds, uzvārds un personas kods, bet arī vēlēšanu apgabals, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas balsot.
Līdzīgi arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās, būs pieejamas visu vēlēšanu apgabalos pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.
Tādējādi turpmāk pa pastu saņemtās vēlēšanu aploksnes skaitīs atsevišķi, sagatavojot atsevišķu balsu skaitīšanas protokolu katram vēlēšanu apgabalam.
Saeima kārtējā sēdē 3. septembrī izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, kura mērķis ir pilnveidot pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izvērtēšanas mehānismu, kā arī precizēt lēmumu pieņemšanas kārtību gadījumos, kad nepieciešams lemt par šo plānošanas dokumentu darbības apturēšanu.
Paredzēts, ka turpmāk pašvaldību izstrādāto teritorijas plānojumu varēs apturēt tikai ar Ministru kabineta lēmumu, nevis viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministra lēmumu, kā tas ir pašreiz.
“Ja tiks konstatēti teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā termiņā iesniegs Ministru kabinetam jautājumu par attiecīgā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu pilnībā vai tā daļā. Vienlaikus pašvaldība tiks informēta, ka līdz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai attiecīgais teritorijas plānojums vai lokālplānojums nav piemērojams,” akcentēts anotācijā.
Konkrētais likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma stāšanās spēkā būs jāizskata minētais jautājums un jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu pilnībā vai tā daļā.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Saeima kārtējā sēdē 3. septembrī izskatīšanai Juridiskajā komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (atbildīgā) nodeva likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”, kas paredz, ka Valsts kontrole veiks arī Saeimas budžeta finanšu, lietderības un atbilstības revīziju.
Šobrīd Valsts kontroles likumā noteikts, ka Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā, savukārt revīzijai ir pakļautas šādas revidējamās vienības:
Kā pausts anotācijā, likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrībai un Saeimas deputātiem iespēju iegūt uzticamu priekšstatu par budžeta resursu izmantošanu Saeimas darba nodrošināšanā un ar atklātību un caurskatāmību valsts budžeta līdzekļu izmantošanā veicināt sabiedrības uzticēšanos Saeimai:
“Esošais regulējums paredz, ka Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Publisko izdevumu un revīzijas komisija un revidents, taču Valsts kontrole kā papildu “ārējs” kontroles veicējs būtu efektīvāks un noderīgāks mehānisms.”
Vienlaikus Juridiskajā komisijā (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodots saistošais likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas paredz arī šajā normatīvajā aktā noteikt, ka Valsts kontrole veic Saeimas budžeta finanšu, lietderības un atbilstības revīziju.
Iepriekš minētos likumprojektus iesnieguši Saeimas deputāti: Andris Šuvajevs, Liene Gātere, Atis Švinka, Leila Rasima un Andris Sprūds.
Tāpat Saeima 3. septembrī izskatīšanai Juridiskajā komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva līdzīgus likumprojektus (atšķiras to izstrādātā redakcija, bet mērķis ir tāds pats; šeit – red. piez.), ko iesnieguši citi Saeimas deputāti: Daiga Mieriņa, Oļegs Burovs, Kaspars Melnis, Juris Jakovins un Anita Brakovska. Ar šiem likumprojektiem var iepazīties norādītajās saitēs:
Saeima kārtējā sēdē 3. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei” ”, kas paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – “Rail Baltica” projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonām atsavināt tām piederošo nekustamo īpašumu daļu.
Likumprojektā noteikts, ka sabiedrības vajadzībām “Rail Baltica” projekta īstenošanai tiks atsavināta arī nekustamā īpašuma “Jaunkubas”-1 Baldones pagastā, Ķekavas novadā (kadastra Nr. 8025 900 0257, reģistrēts Baldones pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000119192 - 1), nekustamā īpašuma “Jaunkubas”-2 Baldones pagastā, Ķekavas novadā (kadastra Nr. 8025 900 0258, reģistrēts Baldones pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000119192 - 2), un nekustamā īpašuma “Jaunkubas”-3 Baldones pagastā, Ķekavas novadā (kadastra Nr. 8025 900 0259, reģistrēts Baldones pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000119192 - 3), daļa – zemesgabals (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0624) 0,09 ha platībā.
Minēto nekustamo īpašumu sastāvā esošā zemesgabala atsavināmās daļas robežas attēlotas likumprojekta 17. pielikumā, turpretī atsavināmās daļas robežu apraksts pieejams 18. pielikumā.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
