Izvērtējot jautājumu par ceļu satiksmes noteikumu piemērošanu teritorijā, vispirms būtiski noskaidrot tās lietošanas veidu un to, kādam mērķim teritorija ir izbūvēta un paredzēta.

Ja teritorija ir izbūvēta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apkalpošanai un paredzēta dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma lietošanai, kā arī nav nodota publiskai lietošanai, tad tās izmantošana un piekļuve tai var tikt organizēta atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajai kārtībai. Izšķirīga nozīme ir nevis tam, vai teritorija ir norobežota ar žogu, vārtiem vai barjeru, bet gan teritorijas faktiskajam lietošanas veidam un tam, vai tā ir apzināti nodota publiskai lietošanai.

Lai teritoriju uzskatītu par publisku, tai jau sākotnēji ir jābūt šim mērķim paredzētai. Ja teritorija nav iecerēta kā publiski pieejama, tad tas, ka kāda persona no ārpuses attiecīgajā teritorijā faktiski var iekļūt, pats par sevi tās statusu nemaina.

Tādējādi apstāklis, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas vārti konkrētā brīdī ir atvērti, ir noņemta vai bojāta teritorijas žoga daļa, teritorijā notiek remontdarbi vai citā veidā uz laiku ir iespējams brīvi iekļūt teritorijā, nenozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki būtu nodevuši teritoriju publiskai lietošanai. Savukārt, ja teritorija jau sākotnēji ir izbūvēta un paredzēta tā, lai tā būtu brīvi pieejama neierobežotam personu lokam, piemēram, teritorijā nav izbūvēts žogs vai cits norobežojums, vai arī teritorija ir tikai daļēji norobežota, ļaujot brīvi pieejamu caurbraukšanu ikvienam, šāds apstāklis būtu vērtējams atšķirīgi.

Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijā ir tiesiski uzstādītas ceļa zīmes vai ceļa apzīmējumi, kas nosaka transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas kārtību, tie ir saistoši teritorijas lietotājiem, tostarp attiecīgās dzīvojamās mājas iedzīvotājiem un citām personām, kuras teritoriju izmanto atbilstoši tās noteiktajam lietošanas režīmam. Vienlaikus jautājums par šādu prasību ievērošanas kontroli ir vērtējams saskaņā ar konkrētās teritorijas tiesisko statusu.

Atbilstoši Senāta atzinumam jautājumu par iekšpagalma izmantošanu lemj paši dzīvokļu īpašnieki, apsverot, kādu vajadzību apmierināšanai konkrētais iekšpagalms kalpo, tostarp arī to, vai automašīnu radītā ietekme uz kopīpašnieku sadzīves apstākļiem ir šķērslis iekšpagalma izmantošanai automašīnu novietošanai.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku kopība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var lemt par kopīpašuma teritorijas lietošanu, piekļuves organizēšanu un transportlīdzekļu novietošanas kārtību. Jautājumi par šādu lēmumu spēkā esību, piemērošanu vai izpildi var būt risināmi privāttiesiskā kārtībā.

Atbilstoši Civillikumam īpašniekam ir tiesības aizliegt citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot. Minētā norma ir attiecināma arī uz teritorijas izmantošanas kārtības noteikšanu, tostarp nosakot, kuras personas un ar kādiem nosacījumiem drīkst izmantot īpašumu un novietot tajā transportlīdzekļus. Minētais likums arīdzan nosaka – rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu gan visumā, gan noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi par kopīpašuma teritorijas izmantošanu ir vērtējami kopsakarā ar speciālajām tiesību normām, kas regulē dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību. 

Ja transportlīdzekļa novietošanas ierobežojums izriet tikai no teritorijas īpašnieka, kopīpašnieku vai pārvaldnieka noteiktās iekšējās kārtības, savstarpējas vienošanās vai privāttiesiska līguma un konkrētajā situācijā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, tad jautājums par šādas kārtības ievērošanu risināms privāttiesiskā kārtībā.

Policijai nav piešķirta vispārēja kompetence nodrošināt privāttiesisku vienošanos vai slēgtas teritorijas iekšējās lietošanas noteikumu izpildi. Šādos gadījumos dzīvokļu īpašnieku kopība vai teritorijas pārvaldnieks var vienoties ar privātu komersantu par teritorijas uzraudzību vai transportlīdzekļu novietošanas kārtības kontroli. Tomēr privāts komersants nav tiesīgs piemērot administratīvo sodu.

Vienlaikus teritorijas privātais vai no publiskās satiksmes norobežotais statuss pats par sevi neizslēdz policijas kompetenci. Ja teritorijā notiek rīcība, kas apdraud sabiedrisko kārtību, personu dzīvību, veselību vai mantu vai citādi rada tūlītēju apdraudējumu, tad par konkrēto situāciju ir nepieciešams informēt policiju. Šādos gadījumos aicinām zvanīt uz vienoto diennakts tālruni 112, lai amatpersonas varētu izvērtēt apstākļus un atbilstoši savai kompetencei lemt par turpmāko rīcību.