Civillikuma ceturtās daļas “Saistību tiesības” 1912. pants noteic, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.

Saskaņā ar Civillikuma 1919. pantu dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.

Civillikums noteic, ka visi līgumi, kuru priekšmets ir nekustamais īpašums un kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir noslēdzami rakstiskā formā. Tātad pusēm nekustamā īpašuma dāvinājuma līgums obligāti ir jāslēdz rakstiski.

Tātad, tiklīdz tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.

Lietā nav zināmi apstākļi, vai pēc dāvinājuma pieņemšanas dēls ir reģistrējis īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda.

Lietā ir jāsaprot, ka ar dāvinājuma līguma slēgšanu (un dāvinājuma pieņemšanu) atdāvinātājs (tēvs) vairs nav dāvinājuma (mantas) īpašnieks un tas nevar ar to rīkoties. Mantojuma atsaukšanas process ir risināms tiesas ceļā, iesniedzot atbilstošu prasību par mantojuma atsaukšanu.

Attiecīgi dēlam lietā ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā par īpašumtiesību reģistrēšanu uz sava vārda uz dāvinājuma līguma pamata, savukārt tēvs var celt pretprasību par dāvinājuma atsaukšanu.