Man ir spēkā esošas kredītsaistības pret AS “DelfinGroup” (Banknote), kur parāda piedziņa ir nodota ārpustiesas parādu piedzinējam. Pamata parāda summa (kapitāls) ir 220 eiro, taču šobrīd aprēķinātie blakus prasījumi (kavējuma procenti un/vai līgumsods) ir sasnieguši jau 2200 eiro, kas desmitkārtīgi pārsniedz pamatparādu. Parādu piedziņas kompānija informē, ka pamatparāda maksājumi apstāsies tikai tad, kad pilnībā apmaksās uzkrātos procentus, un apgalvo, ka pamatparāda pieaugums un līguma darbība tiks apturēta tikai pēc šo procentu samaksas. Uzskatu, ka šāda prakse un aprēķinātie procenti neatbilst Latvijas Republikas tiesību aktiem par patērētāju tiesību aizsardzību un Civillikuma normām. Papildus man nav pieejama informācija par manu parādu, jo Banknotē man aktīvs līgums neuzrādās. Respektīvi, nodots kavējuma maksājums un pārējais pamatparāds aug, kaut gan man tas nekur neparādās.
Jautājumā aprakstītais parāda aprēķins ir pretrunā tiesiskajam regulējumam, proti, atbilstoši Civillikumam līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (skat. 1716. pantu), savukārt procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums ir sasniedzis kapitāla lielumu (skat. 1763. pantu). Nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti ir uzskatāmi par prettiesiskiem (skat. 1764. pantu).
Attiecībā uz patērētāju kreditēšanu papildus vērā jāņem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8. panta 2.6 daļa, kas noteic, ka patērētāja kreditēšanas līguma noteikums, kurš paredz iespēju pieprasīt no patērētāja nokavējuma procentus, nav spēkā, ja šo procentu apmērs ir lielāks par 36 procentpunktiem virs aizņēmuma likmes gadā (izņemot minētajā pantā noteiktos gadījumus).
Līguma noteikums, kas komersantam paredz tiesības pieprasīt nesamērīgi lielus nokavējuma procentus, var tikt atzīts par netaisnīgu un spēkā neesošu saskaņā ar PTAL 6. panta trešo daļu.
Tāpat likums regulē maksājumu dzēšanas kārtību, proti, Civillikuma 1843. pants nosaka pienākumu samaksu vispirms ieskaitīt nenomaksāto procentu dzēšanai, pēc tam pamatparādam un pēdējo dzēst līgumsodu. Šāda maksājumu dzēšanas kartība arī nodrošina to, ka patērētājam ir iespēja dzēst uzkrāto pamatparādu. Cita maksājumu dzēšanas kārtība ir pieļaujama tikai tad, ja nerada patērētājam nelabvēlīgākus apstākļus.
Līdz ar to jums būtu ieteicams rakstveidā vērsties pie kreditora, lūdzot sniegt pamatojumu parāda aprēķinam. Ja kreditors parādu nav aprēķinājis atbilstoši tiesiskajam regulējumam vai ir piemērojis netaisnīgus līguma noteikumus, tad varat vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Uzzini vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
