SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Santa Galiņa
LV portāls
Šodien
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses

Grūtības atmaksāt kredītu – kādas ir iespējas?

FOTO: Freepik.

Kredīta maksājuma kavējums bieži vien nozīmē papildu izmaksas – nokavējuma procentus vai līgumsodu. Tomēr situācijās, kad radušās finansiālas grūtības, iespējams meklēt risinājumus. Skaidrojam, ko parādnieks var darīt un kādas ir sekas nenokārtotām saistībām.

īsumā
  • Ja nav iespējams laikus samaksāt kredīta maksājumu, tad par to nekavējoties jāinformē kredīta devējs.
  • Viens no risinājumiem, ko var piedāvāt aizdevējs, ir “kredīta brīvdienas” – iespēja uz konkrētu laika posmu atlikt ikmēneša maksājumu.

  • Klients ir tiesīgs piedāvāt parāda atguvējam savu maksājuma saistību nokārtošanas kārtību un termiņu, taču parāda atguvējam nav pienākuma piekrist.
  • Uzzini, cik lielus nokavējuma procentus un līgumsodu drīkst uzrēķināt →

  • Likumā noteiktos gadījumos parādniekam ir tiesības pretendēt uz atbrīvošanu no parādsaistībām, kas nepārsniedz 5000 eiro.

  • Situācijā, kad parādsaistības pārsniedz 5000 eiro, iespējams uzsākt maksātnespējas procesu.

  • Finanšu pratības nedēļā var pieteikties individuālai bezmaksas konsultācijai, ja radušās grūtības atmaksāt kredītu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) skaidro, ka ikmēneša kredīta aizdevuma maksājums parasti sastāv no pamatsummas un aprēķinātajiem procentiem. Taču tajā var tikt iekļauti arī citi maksājumi, piemēram, apkalpošanas maksa. Savukārt, ja iepriekš ir nokavēts kredīta ikmēneša atmaksas termiņš, tad papildus grafikā noteiktajam maksājumam būs jāsamaksā arī aprēķinātie nokavējuma procenti vai līgumsods.

Nokavējuma procenti un līgumsods

Nokavējuma procentus aprēķina par katru nokavēto dienu no kavētā maksājuma pamatsummas daļas. Taču saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.6 daļu nokavējuma procenti nedrīkst pārsniegt 36 procenta punktus virs aizņēmuma likmes gadā. Vienlaikus likums paredz arī atsevišķus izņēmumus, piemēram, šis nosacījums netiek piemērots kreditēšanas līgumam, kurā kredīta atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku.

Savukārt līgumsodu par kredīta atmaksas kavējumu aprēķina no visa kavētā maksājuma. PTAC norāda, ka līgumsodam par maksājuma kavējumu nevajadzētu pārsniegt 0,5% no kavētā maksājuma dienā.

“Aizdevēja ziņā ir izvēlēties, kādu sankciju piemērot klientam par kredīta atmaksas kavējumu. Turklāt aizdevējam ir tiesības piemērot gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu. Taču, vienlaikus piemērojot abas sankcijas, aizdevējam jāņem vērā Civillikuma 1763. pantā noteiktais. Proti, maksājuma kavējuma gadījumā procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu (aizdevuma summu – red.),” skaidro PTAC.

Ja radušās problēmas ar kredīta atmaksu, nekavējoties jāsazinās ar kredīta devēju

Ja nav iespējams laikus samaksāt kredīta maksājumu, tad par to nekavējoties jāinformē kredīta devējs.

“Aizdevējs sapratīs, ka esi atbildīgs, un abas puses var vienoties par piemērotāko risinājumu. Noteikti nevajag ņemt vēl kādu citu kredītu, lai samaksātu aizdevumu,” norāda PTAC.

Viens no risinājumiem, ko var piedāvāt aizdevējs, ir “kredīta brīvdienas” – iespēja uz konkrētu laika posmu atlikt ikmēneša maksājumu.

“Lielākoties aizdevējs piešķir nepilnās kredīta brīvdienas, kuru laikā aizņēmējam ir jāmaksā tikai kredīta procenti. Pēc kredīta brīvdienu beigām jāatsāk ikmēneša maksājumi, kam tiek pievienoti arī kredīta brīvdienu laikā nesamaksātie maksājumi. Parasti tie tiek vienmērīgi izdalīti uz visu atmaksas termiņu vai par attiecīgo kredītbrīvdienu laiku pagarināts kredīta termiņš,” paskaidro PTAC.

Tāpat iespējams pagarināt kredīta atmaksas termiņu, samazinot maksājuma lielumu, tomēr tādējādi kopējā atmaksājamā summa, visticamāk, būs lielāka.

Vienlaikus PTAC uzsver: par to, kāds risinājums piemērojams konkrētā gadījumā, jāvienojas abām pusēm. Proti, klients ir tiesīgs piedāvāt parāda atguvējam savu maksājuma saistību nokārtošanas kārtību un termiņu, taču parāda atguvējam nav pienākuma piekrist šim piedāvājumam.

Atbrīvošana no parādsaistībām līdz 5000 eiro

Saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem fiziskajai personai ir tiesības pretendēt uz atbrīvošanu no parādsaistībām, kas nepārsniedz 5000 eiro. To regulē Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums.

Regulējums paredz, ka atbrīvoties var tikai no patērētāja kreditēšanas parādsaistībām, kurām iestājies izpildes pienākums un kuras neatbilst Maksātnespējas likumā noteiktajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Ar šādām kredītsaistībām jāsaprot, piemēram, parādi, kas izriet no t. s. “ātrajiem kredītiem”, kredītlīnijām, banku kredītkartēm, patēriņa kredītiem, aizdevumiem, līzingiem, nomaksām.

Atbrīvošana no parādsaistībām netiek attiecināta uz uzturlīdzekļu, komunālo pakalpojumu rēķinu, interneta pieslēguma, telefona rēķina, ķīlas, hipotēkas, administratīvā soda u. tml. parādiem.

Tāpat jāņem vērā, ka atbrīvošana no parādsaistībām iespējama tikai situācijā, ja parādnieks nespēj, nevis vienkārši nevēlas atdot parādu.

 

Noskaidro, kā atbrīvoties no patēriņa kredītiem →

Ja parādsaistības pārsniedz 5000 eiro, var uzsākt maksātnespējas procesu

Situācijā, kad parādsaistības pārsniedz 5000 eiro un persona nespēj segt savus parādus, iespējams uzsākt maksātnespējas procesu.

Maksātnespējas kontroles dienests skaidro, ka maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru (aizdevēju) prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. 

 

Plašāk par maksātnespējas procesu iespējams lasīt Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnes sadaļā “Par fiziskās personas maksātnespēju” un LV portālā →

Kādas ir sekas, ja kredīts netiek atmaksāts atbilstoši līgumā noteiktajai kārtībai

Ja kredīts netiek atmaksāts atbilstoši kreditēšanas līgumā noteiktajai kārtībai un persona nav centusies šo situāciju risināt vai arī personai pamatotu iemeslu dēļ nav piešķirta palīdzība kredīta nomaksā, tad iestājas sekas – parāds tiek nodots parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam vai kredīta devējs vēršas tiesā.

Lai piedzītu parādu, var tikt apķīlāti parādnieka naudas līdzekļi bankā vai ieturēta daļa no algas, lai ar to segtu parādu. Parāda piedziņu var vērst arī uz parādnieka kustamo un nekustamo īpašumu, piemēram, pārdodot personas mājokli.

Tāpat informāciju par parādnieku un tā parādu var iekļaut parādvēstures datubāzē.

“Ilgstoši nesegtas parādsaistības var būt par pamatu atteikumam nākotnē saņemt kādu pakalpojumu vai kredītu,” uzsver PTAC.

 

Noskaidro, kā kredītvēsture var ietekmēt tavu nākotni →

UZZIŅAI

Iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju, ja radušās grūtības atmaksāt kredītu

Finanšu pratības nedēļas laikā PTAC organizēs bezmaksas klātienes un attālinātās individuālās konsultācijas patērētājiem, kuriem radušās grūtības laikus atmaksāt kredītus vai citus finanšu pakalpojumus.

Konsultācijā patērētāji varēs:

  • saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;
  • uzzināt, kādas ir iespējas vienoties ar kredītdevēju par risinājumiem, piemēram, maksājumu grafika maiņu;
  • noskaidrot, kā rīkoties, ja parāds jau ir nodots piedziņai;
  • saņemt informāciju par pārkreditācijas iespējām;
  • saņemt padomus par atbildīgu budžeta plānošanu.

Klātienes konsultācijas notiks PTAC telpās Rīgā, Brīvības ielā 55, savukārt attālinātās konsultācijas – tiešsaistē “MS Teams” platformā:

  • 16., 17., 18. un 19. martā – no plkst. 9.00 līdz 15.30;
  • 20. martā – no plkst. 9.00 līdz 14.30.

Konsultācijas tiek sniegtas bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ PTAC aicina patērētājus pieteikties laikus, zvanot uz tālruni +371 65452554.

Lai konsultācija ritētu raitāk, PTAC lūdz patērētājus iepriekš izveidot sarakstu ar visām savām saistībām. Vēlams papildus iegūt izziņas no abiem kredītinformācijas birojiem – AS “Kredītinformācijas birojs” un AS “Crefo birojs”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI