“Šis novērtējums ir skaidrs signāls tam, ka Latvija ir atzīta par uzticamu un spējīgu partneri starptautiskajā cīņā pret finanšu noziegumiem un sankciju apiešanu,” norāda Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.
Ziņojumā ir apkopoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas (NILL/TF) novēršanas pasākumi, kas Latvijā bija spēkā novērtēšanas vizītes brīdī – 2024. gada 4.–15. novembrī. Analizēta atbilstība Finanšu darbību darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām un Latvijas NILL/TF novēršanas sistēmas efektivitātes līmenis, kā arī sniegti ieteikumi sistēmas pilnveidošanai.
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos (Immediate Outcomes). Tāpat atzīts Latvijas ievērojamais progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem, norāda FID.
Nedaudz “pieklibo” nefinanšu sektora uzraudzība
Ziņojuma kopsavilkumā uzsvērts: kopš iepriekšējā novērtējuma 2018. gadā Latvija ir veikusi būtiskus pasākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus. Vairākums efektīvas NILL/TF novēršanas sistēmas elementu ir ieviesti, un valsts ir demonstrējusi būtisku vai augstu efektivitātes līmeni attiecībā uz visiem efektivitātes rādītājiem, izņemot IO.4 (“Nefinanšu sektora uzraudzība un novēršanas pasākumu piemērošana”). Šis efektivitātes rādītājs novērtēts ar vidēju efektivitāti, lai gan arī šajā sektorā veikti daudzi uzlabojumi.
Tehniskās atbilstības tiesiskais regulējums daudzos aspektos ir pilnveidots, un visas FATF rekomendācijas ir novērtētas kā atbilstošas vai lielā mērā atbilstošas, izņemot R.25 (“Caurskatāmība un informācija par patiesā labuma guvēju (PLG)”), kas pēc nesen veiktajām izmaiņām FATF standartos ir novērtēta kā daļēji atbilstoša. Ziņojumā norādīts, ka ārvalstu juridisko veidojumu klātbūtne Latvijas finanšu sistēmā ir neliela, tādēļ konstatētie trūkumi, kas saistīti ar PLG informācijas caurskatāmību un pieejamības nodrošināšanu, netiek uzskatīti par būtiskiem.
VID risku novērtējumi nav konsekventi
Ziņojumā uzsvērts, ka finanšu iestāžu uzraudzības efektivitāte kopš iepriekšējās novērtēšanas ir palielinājusies, kas ir veicinājis risku samazinājumu visbūtiskākajā – banku – sektorā. Lai gan lielākā daļa sektoru (ārpus banku sektora) saņēmuši mazāku uzraudzības uzmanību, atbilstības līmenis šajos sektoros novērtēšanas periodā ir pieaudzis, pateicoties vadlīnijām un koriģējošajiem pasākumiem.
Ir izveidoti vairāki spēcīgi mehānismi, kas atbalsta noteiktu nefinanšu sektora subjektu atbilstības uzraudzību. Tomēr novērtētāju komandas ieskatā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kas ir lielākā nefinanšu sektora subjektu uzraudzības iestāde, veiktie institucionālie riska novērtējumi nesakrīt ar valsts vai sektoru riskiem, un tā uzraudzības darbības ne vienmēr tiek vērstas tur, kur NILL risks ir augstākais.
Arestēti vairāk nekā trīs miljardi
Latvija izvirza noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu par savu prioritāti, kas atspoguļojas institucionālajās reformās un valsts NILL apkarošanas rīcības plānos. Efektīva pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošana ir nodrošinājusi līdzekļu arestu vairāk nekā trīs miljardu eiro apmērā, galvenokārt saistītu ar banku likvidācijas procesiem.
Novērtēšanas periodā Latvija konfiscējusi vairāk nekā 300 miljonus eiro, pārsvarā izmantojot konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Tomēr augsta līmeņa lietas, kas vēl gaida tiesas nolēmumus, ir radījušas plaisu starp arestētajiem un konfiscētajiem līdzekļiem. Latvijas arestēšanas statistika atbilst mainīgajiem riskiem, taču konfiskācijas rezultāti joprojām atspoguļo iepriekšējo riska profilu kriminālprocesu ilguma dēļ.
Būtiskākie draudi – iekšzemes noziegumi
Kopš 2017. gada Latvijas riska profils ir būtiski mainījies. Latvija vairs nav reģionālais finanšu centrs ar kredītiestāžu sektoru, kas lielā mērā orientēts uz nerezidentu klientu apkalpošanu. Šīs izmaiņas ir veicinājusi stratēģiska un augsta līmeņa politiskā apņemšanās.
Ņemot vērā ievērojamo ārvalstu klientu koncentrācijas samazināšanos finanšu iestādēs un ar to saistīto pārrobežu līdzekļu plūsmu mazināšanos, būtiskākie NILL draudi pašlaik izriet no iekšzemē izdarītajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Būtiskākie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi ir noziegumi, kas saistīti ar ēnu ekonomiku, krāpšanu un korupciju. Pastāv arī NILL draudi, kas saistīti ar ārvalstīs izdarīto noziedzīgo nodarījumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, galvenokārt attiecībā uz krāpšanā iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurus fiziski ieved Latvijā.
Pirmā valsts, ko vērtēja
2020. gada februārī Latvija netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) “pelēkajā sarakstā”, kas nozīmē, ka valsts izvairījās no pastiprinātas uzraudzības par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu.
|
Vairāk LV portālā >> |
2025. gada 13. jūnijā FATF un “Moneyval” kopējā plenārsēdē tika pieņemts Latvijas 6. kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojums. Latvija ir pirmā valsts, kas tika vērtēta jaunajā novērtēšanas kārtā. Latvijas novērtējumā tika aptverti veiktie pasākumi un sasniegtie rezultāti no 2017. gada 11. novembra līdz 2024. gada 15. novembrim.
Savstarpējais novērtējums ir vadošais starptautiska līmeņa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas novērtējums, kas sniedz padziļinātu valsts sistēmas analīzi un skaidrus ieteikumus tās pilnveidošanai.
Latvijas procesā tika iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, kā arī prokurori, tiesneši, nevalstiskās organizācijas un privātais sektors.
