Kāpēc nefinanšu sektora uzraudzības efektivitāte novērtēta kā vidēja

19. februārī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja (“Moneyval”)¹ publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstu vai būtisku efektivitātes līmeni gandrīz visos kritērijos. Taču viens efektivitātes rādītājs – nefinanšu sektora² uzraudzība un novēršanas pasākumu piemērošana – novērtēts kā vidējs.

Daina Ispodkina (D. I.): “Moneyval” eksperti vērtēja Latvijas sniegumu 11 jomās³ pēc efektivitātes rādītājiem, kas balstīti Finanšu darījumu darba grupas (FATF⁴) metodoloģijā, – no politikas veidošanas, risku vērtēšanas un izpratnes līdz pat finanšu noziegumu iztiesāšanas procesam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai.

Tādā veidā tiek aptverta visa ekosistēma, kas ir nepieciešama, lai identificētu, atbilstoši novērtētu un mazinātu risku, kādi potenciāli pastāv sistēmas ietvaros. Tiek arī vērtēts, kuriem riskiem var tikt pakļauti privātā sektora uzņēmumi un kā valsts iestādes iesaistās šajā procesā gan no uzraudzības, gan no tiesībsargājošo institūciju puses.

Ceturtā joma (IO.4), kas tiek vērtēta šī cikla ietvaros, ir nefinanšu sektora uzraudzības un preventīvo pasākumu efektivitāte. Iepriekš “Moneyval” ir bijušas piecas savu biedru vērtēšanas kārtas, un tajās līdz šim finanšu un nefinanšu sektoru vērtēja kopā.

Pirmoreiz pēc FATF 2022. gadā atjaunotās metodoloģijas šie sektori tika skatīti atsevišķi, un Latvija bija pirmā valsts pasaulē, kuru vērtēja atbilstoši jaunajiem kritērijiem.

Iepriekš visi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas pasākumi primāri tika mērķēti uz to, lai finanšu sektors netiktu izmantots noziedzīgos nolūkos. Līdz ar to šajā sektorā augstā līmenī ir koncentrēti gan resursi un pieredze, gan ekspertīze.

Vērtējot abus sektorus kopā, vidējais rādītājs vairumā gadījumu tika “pavilkts” uz augšu, ņemot vērā finanšu sektora augsto uzraudzības efektivitātes līmeni.

Šajā vērtēšanas kārtā tika pievērsta uzmanība tam, kā darbojas nefinanšu sektora uzraugi un kā nozare spēj ieviest pasākumus, lai mazinātu risku, kam tā pakļauta. Tas ir padarījis šo procesu sarežģītāku. 

“Moneyval” ekspertu sniegtais vērtējums ir konstruktīva, neatkarīga kritika. Esam saņēmuši rekomendācijas jomās, kurās ir iespējami un potenciāli nepieciešami uzlabojumi.

Kāpēc nefinanšu sektors pirmo reizi tika vērtēts atsevišķi?

Viens no iemesliem, kāpēc tika veidots nošķīrums, bija arvien lielāka izpratne par to, ka attīstās noziegumu metodes, noziedznieki meklē jaunus veidus, kā ar nefinanšu sektoru starpniecību slēpt līdzekļu izcelsmi vai novirzīt līdzekļus noziedzīgiem mērķiem. Tas var būt nekustamā īpašuma sektors, zvērināti advokāti, cita profila juristi, kas apzināti vai neapzināti tiek iesaistīti shēmās.

Mērķis ir nodrošināt, ka pret NILL cīnās ne tikai finanšu sektors viens pats, bet arī visi citi, kas potenciāli ir iesaistīti darījumu ķēdēs.

Ziņojumā norādīts, ka no plašā nefinanšu sektora zemāku efektivitāti savā darbībā uzrādījusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā lielākais nefinanšu sektora uzraugs, tādēļ tiem ir noteiktas rekomendācijas efektivitātes uzlabošanai.

Aija Zitcere (A. Z.): Kopumā “Moneyval” vērtējums ir labs. Nefinanšu sektors atšķiras ar to, ka tas netiek tik ļoti regulēts un uzraudzīts kā finanšu sektors, kurā katra mazākā procedūra ir fiksēta.

Katrs no šiem uzraugiem darbojas patstāvīgi. Protams, VID strādā Finanšu ministrijas pakļautībā, bet tā ir viņu nodalītā kompetence.

Praksē neuzraugām uzraugu.

VID lielākoties uzrauga tos subjektus, kuriem nav nepieciešama stingra kontrole, kad tie sāk darboties nozarē, piemēram, bankas, kas piesakās licencei. Tā kā nefinanšu nozare netiek regulēta tik stingri, ir grūtāk sasniegt objektīvu, izmērāmu efektivitāti.

Jāatceras, ka nefinanšu sektors ir ļoti plašs. Tas, ka “Moneyval” eksperti identificējuši tikai pāris jomas, kuras vajadzētu pilnveidot, norāda, ka visumā ir saņemts labs vērtējums.

Salīdzinot ar citām valstīm, situācija Latvijā ir pietiekami laba. Jāpiestrādā atsevišķās jomās. Esam runājuši ar uzraugiem, gaidāms pilnīgi jauns ietvars – jauna AML regula⁵, jauna Eiropas līmeņa iestāde (Anti-Money Laundering Authority – AMLA), kas izdod harmonizētus tehniskos standartus un metodoloģijas.

Faktiski darāmo darbu loks tuvākajos gados ir liels, tostarp arī tiks ieviestas šīs “Moneyval” rekomendācijas un pilnveidota uzraugu prakse.

D. I.: Nozīmīgs jautājums ir nozares būtiskums gan pēc tās īpatsvara konkrētās valsts tautsaimniecībā, gan riska līmeņa. Tas ir viens no centrālajiem aspektiem jaunajā “Moneyval” un FATF pieejā. Standarti visiem ir vienādi, bet vērtējot tie tiek piemēroti attiecīgās valsts riska profilam un kontekstam. Proti, Latvija nav milzīgs finanšu centrs. Ar mūsu valsts starpniecību netiek pārvestas bīstami lielas kontrabandas kravas, narkotikas u. tml.

Tāpat tiek skatīts finanšu sektora īpatsvars un nozīmīgums attiecībā pret konkrēto nefinanšu sektoru un nozarēm.

Tāpēc es aicinātu šo vērtējumu uztvert kā norādi uz darba virzieniem, kuros ir iespējami uzlabojumi.

FATF standarti ir augšējā latiņa, optimāli strādājoša sistēma kā mērķis, un tiek analizēts, cik tuvu attiecīgā valsts tam ir pietuvojusies. Nav mērķa būt absolūti ideāliem, mērķis ir būt maksimāli efektīviem NILL u. c. finanšu noziegumu apkarošanā savas valsts kontekstā. Tāpēc salīdzināt viens pret vienu vērtējumu vienai valstij ar citu valsti nav iespējams, tas nav racionāli.

Vidēja līmeņa novērtējums nefinanšu sektora uzraudzībai ir labs rādītājs. Pasaulē nebūs daudz valstu, kuras saņems augstāku vērtējumu par vidējo, ņemot vērā, ka šī ir jauna metodoloģija, jauna pieeja.

Mums ir laba bāze, bet atsevišķos jautājumos ir iespējami tālāki uzlabojumi.

Šis novērtējums ir sniegts klātienes vizītē 2024. gada novembrī, kad eksperti bija ieradušies Latvijā divu nedēļu vizītē. Tātad vērtējums šobrīd ir vairāk nekā gadu vecs. Daudziem ieteikumiem par to, kā uzlabot efektivitāti, jau ir izveidotas iestrādes.

“Moneyval” eksperti ir secinājuši, ka VID veiktie institucionālie riska novērtējumi, kas balstīti uz aptuveni 60 riska kritērijiem, nesakrīt ar nacionālajiem vai sektorālajiem riskiem, uzraudzības resursi ne vienmēr tiek vērsti uz jomām ar augstāko NILL risku, tādēļ tie būtu jāpārskata un, ja nepieciešams, jāgroza pašreizējā riska novērtēšanas metodoloģija. Vai ar VID pārrunāsiet pašreizējo metodoloģiju?

D. I.: Tieši tā. Ar VID esam par šo jautājumu runājuši un arī vienojušies, kā rīkoties tālāk. Jau tagad ar VID strādājam, lai uzlabotu izstrādāto metodoloģiju.

Tā būtu jāgroza jebkurā gadījumā, ieviešot jaunā Eiropas Savienības (ES) naudas atmazgāšanas novēršanas ietvara regulējumu, kā arī jaunos tehniskos standartus, kurus šobrīd izstrādā AMLA, tostarp ar mūsu ekspertu līdzdalību. Šie standarti visām ES dalībvalstīm būs saistoši no 2027. gada jūnija.

Ja VID uzraudzības resursi ne vienmēr ir vērsti uz jomām ar augstāko NILL risku, tad sanāk, ka VID neievēro kaut ko būtisku?

A. Z.: Tas drīzāk ir metodoloģijas jautājums. VID ir savi kritēriji, pēc kuriem tas identificē riskus un kuriem arī varam piekrist.

VID labi nosaka uzņēmumus, kuros ir problēmas.

Tie, kas no VID risku matricas izriet kā iespējamie riskantie uzņēmumi, reālajā dzīvē tādi arī ir. VID šajos uzņēmumos veic pārbaudes un lielākoties atrod to, par ko ir bijušas aizdomas. Līdz ar to sistēma strādā efektīvi. Bet te ir jautājums – kāda ir pareizā metodika, vai tieši šādi riski ar attiecīgajām gradācijām atbilst tai izpratnei par metodoloģiju, kādu saskatīja eksperti?

“Moneyval” vērtējumā netiek teikts, ka VID ir neefektīva vai slikta sistēma – gluži pretēji –, bet tā varētu būt labāka, pareizāka, atbilstošāka metodiskai pieejai.

D. I.: “Moneyval” eksperti atzina, ka VID metodoloģijas kritēriju kopums ir ļoti daudzpusīgs. Līdz ar to VID rīcībā ir labi rīki, ar kuriem identificēt riska līmeņa izmaiņas laika gaitā.

Vērtējumā norādīts, ka nepietiekama ziņošana par aizdomīgiem darījumiem šobrīd galvenokārt ir koncentrēta juridisko pakalpojumu sniedzēju sektorā. Tomēr joprojām pastāv trūkumi attiecībā uz ārpakalpojuma grāmatvežu ziņošanu. Tātad tiek pārāk maz ziņots par NILL?

A. Z.: Ziņojumi – kāda ir statistika, cik daudz ziņo – ir viens no kritērijiem, pēc kā vērtētāji skatās, vai sistēma ir efektīva. Tas ir makrolīmeņa rādītājs, un tālāk jau ir prakse. Šis drīzāk ir uzraudzības jautājums. Tajā brīdī, kad uzraugs dodas pārbaudīt uzņēmumu, viņš izlases kārtībā analizē atsevišķus darījumus. Piemēram, var fiksēt, ka par kādu konkrēto darījumu ir bijis jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.

Neziņošana ir pārkāpums.

Uzraugi veic arī preventīvo darbu, skaidro, kuros gadījumos ir jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem – ārpakalpojuma grāmatvežiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem u. c.

Nevar vērtēt tikai pēc ziņojumu skaita, ir jāpēta dziļāk.

D. I.: Statistika pati par sevi neko neliecina, tā ir jāskata kontekstā. Statistika bieži vien tiek interpretēta attiecībā pret riska līmeni, kāds ir definēts nacionālajā risku novērtējumā konkrētai nozarei, bet tās ir lietas, kas laika gaitā mainās. Nacionālais riska novērtējums skata periodu par diviem, trim gadiem, un tas ir jāņem vērā.

Turklāt 2025. gadā ziņošanas statistika ir daudz pozitīvāka, salīdzinot ar novērtējuma laiku – līdz 2024. gada novembrim. Par to jāpateicas vairākiem faktoriem – aug izpratnes līmenis, uzlabojusies apmācību kvalitāte, ko VID kā uzraudzības iestāde nodrošina saviem subjektiem, u. c.

Kopaina tagad jau ir krietni labāka nekā novērtējuma brīdī.

“Moneyval” ziņojumā teikts, ka visas uzraudzības iestādes, izņemot Latvijas Zvērinātu advokātu padomi (LZAP), efektīvi apkopo informāciju, lai identificētu NILL/terorisma finansēšanas riskus. Zvērinātu advokātu pārbaudes modelis nav uzskatāms par pilnībā riskos balstītu, un to ierobežo LZAP pieejamie resursi. LZAP būtu jāapkopo papildu informācija, lai izvērtētu institucionālo NILL un terorisma finansēšanas risku to zvērināto advokātu vidū, uz kuriem attiecas FATF standarti, un jāizstrādā pilnībā riskos balstīta uzraudzības pieeja, nodrošinot tai pietiekamus resursus.

A. Z.: LZAP ir neatkarīga institūcija, pašregulējoša iestāde. Līdz ar to resursu jautājums ir padomes ziņā.

Vērtējot, vai LZAP pārbaužu modelis nav uzskatāms par pilnībā riskos balstītu, būtiski atšķīrās viedoklis, uz kādiem datiem ir jābalsta risku gradēšana.

LZAP to dara samērā vienkārši, ekspertiem tas likās nepietiekami, ņemot vērā nozares NILL riska ekspozīciju.

LZAP ieviestais pārbaudes modelis noteikti būs jāpilnveido, jo metodoloģija – ko nozīmē riskos balstīta uzraudzība, kādai ir jābūt riska matricai, kādi dati ir jāizmanto, lai gradētu subjektus, – ir viena no jomām, kurā drīzumā tiks ieviests ES vienotais standarts. Protams, metodoloģija visām nozarēm nevar būt identiska, bet bāze būs vienota.

Mērķis, pārejot uz vienotu, harmonizētu regulējumu, kas noteikts ES 2024/1624 regulā un pakārtotajos aktos, ir novērst situācijas, kad katrs uzraugs pats interpretē, kas ir augsts un kas zems risks.

“Moneyval” iesaka izveidot kompetento iestādi, kas uzrauga pašregulējošo iestāžu – LZAP, Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Latvijas Zvērinātu revidentu padomes – darbību, tostarp to, kā tiek identificēti un pārvaldīti interešu konflikti. Vai tiks izvēlēta šāda uzraugošā iestāde?

A. Z.: Šī rekomendācija nebija pārsteigums. Arī ES jaunā direktīva (2024/1640) paredz, ka ir jābūt šādai virsiestādei, un ir noteiktas konkrētas jomas, kam jāseko līdzi.

Šobrīd Latvijas līmenī vēl neesam vienojušies par atbilstošāko institūciju. Skatīsimies, kur būs vismazākais birokrātiskais slogs, kā arī kurai iestādei ir vislielākā kompetence šajā ziņā.

D. I.: Pašregulējošās institūcijas ir privātā sektora pārstāvji. Proti, viņi profesionāli regulē un kontrolē paši sevi. Zināmā mērā rekomendācija par kompetento iestādi, kas uzrauga pašregulējošo iestāžu darbību, ir vērsta gan uz efektivitātes celšanu, gan interešu konfliktu novēršanu.

Lai nodrošinātu, ka atbilstība visa procesa garumā tiek uzraudzīta un ievērota, ir vajadzīga publiskās pārvaldes iestāde, kas seko līdzi tam, ka šīs pašregulējošās iestādes pilda likumiskās, tai skaitā ES līmeņa, prasības.

Pārraugošas publiskās iestādes uzdevums ir arī nodrošināt to, ka vienas nozares uzraudzībā neesam pārāk stingri “piegriezuši skrūves”, bet citā esam pielaidīgāki.

Tas gan lielā mērā tiks risināts ar ES regulējuma standartiem NILL uzraudzībai.

Vai rekomendācijas, arī par pārraudzības iestādi, jāievieš līdz 2028. gadam?

D. I.: Latvijai ir divas saistības. Jaunais ES regulējums ir jāievieš līdz 2027. gada vidum, bet “Moneyval” jāatskaitās 2028. gada vasarā.

Šīs rekomendācijas nebija pārsteigums – tām piekritām, zinot, ka ES regulējums uzliks piemērojamas saistības. Mums jau bija plāns, kad tās ieviest, jo ES līmenī ir izstrādāts vienots ietvara regulējums.

ES regulējums iedod zināmu pārejas periodu prasību saskaņošanai, izstrādei, publiskā un privātā sektora iestādes var sagatavoties šo prasību ieviešanai.

Nākamais “Moneyval” vērtējums Latvijai tiks sniegts ne ātrāk kā pēc septiņiem gadiem.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters intervijā LV portālam ir teicis: novērtēšanas ziņojums atspoguļo, ka progress ir panākts, un svarīgākais ir noturēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanu tādā līmenī, kāds tas bijis pēdējos gados, vai vismaz nākamajā vērtēšanas kārtā nenonākt zemākā līmenī.

A. Z.: Šāda atbilstība vienmēr ir kustīgs mērķis, jo mainās riski, ietvars, metodika. Visticamāk, astoņu gadu laikā daļa FATF rekomendāciju būs pārskatītas, būs atsevišķi izaicinājumi, kas izriet no tā, ka darbosies vienotais, harmonizētais regulējums ES līmenī.

Ja mērķis ir kustīgs, tad stāvēšana uz vietas parasti nozīmē krišanu atpakaļ. Līdz ar to darbs ir jāturpina.

D. I.: Šis Latvijai ir ļoti augsts vērtējums, iepriekšējā vērtēšanas ciklā nevienai citai valstij tāds nav sniegts. Ir jāspēj nepārtraukti strādāt, sekot līdzi tendencēm un negrimt pašapmierinātībā.

Protams, vienmēr var strādāt gudrāk. Iegūtā pieredze ļauj mums darboties efektīvāk, inteliģentāk, niansētāk.

Prasme neatslābt, ko Latvija ir parādījusi kopš 2018. gada NILL apkarošanā, nenozīmē mehānisku pieeju. Ņemot vērā pieredzi, vēl vairāk jāattīsta un jāuzlabo darba efektivitāte, jāpiemēro inovatīvi instrumenti. Spēja strādāt kopīgi un virzīties uz vienotu mērķi ir uzdevums, kas būs svarīgs arī nākotnē.

UZZIŅAI

¹ Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja (“Moneyval”) ir viena no astoņām Finanšu pasākumu darba grupas (FATF) tipa reģionālajām organizācijām, kuru uzdevums citstarp ir savu dalībvalstu sistēmu efektivitātes savstarpēja periodiska vērtēšana pēc FATF izstrādātās metodoloģijas.

² Ar nefinanšu sektoru tiek saprasti tie subjekti un to uzraugi, kuri nav kredītiestādes vai finanšu iestādes, bet kuriem ir pienākums ievērot NILL/TF novēršanas prasības. Tie ir, piemēram, azartspēļu un izložu organizatori, nekustamā īpašuma starpnieki, dārgmetālu un dārgakmeņu tirgotāji, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti advokāti, zvērināti notāri un juridisko pakalpojumu sniedzēji u. c.

³ 11 jomas jeb IO – Immediate Outcomes, kas kopā raksturo optimāli efektīvas sistēmas pazīmes.

⁴ FATF jeb Finanšu pasākumu darba grupa ir globālo standartu izstrādātājs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, kā arī proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas efektīvai darbībai.

⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1624 (2024. gada 31. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.