VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Zaida Kalniņa
LV portāls
Šodien
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Tieslietas

Pie likuma – bez līkuma. Kā tapusi un attīstījusies vietne Likumi.lv

LV portālam: Inese Luste, VSIA “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Līga Miķelsone, VSIA “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta Tiesību aktu sistematizācijas daļas vadītāja.

Vietnē Likumi.lv no 2001. gada 29. jūnija ikvienam ir brīvi pieejami Latvijas valsts tiesību akti. Vietnes izveidotājs un uzturētājs no tās pirmsākumiem ir valsts kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis”. Kad aiz muguras ir 25 darba gados uzkrāta pieredze, mērķtiecīgi īstenoti dažādi attīstības projekti, tostarp pašu spēkiem pārveidota vietne, atskats pagātnē ļauj novērtēt paveiktā darba nozīmi. Citu Eiropas Savienības valstu oficiālo izdevēju vidū Latvijas tiesību aktu vietne var lepoties ar lietotājam ērtu funkcionalitāti un gaumīgu dizainu. “Gadsimta sākumā internetā un bez maksas pieejami tiesību akti – tas bija liels notikums!” raidieraksta “Kā likums!” sarunā secina VSIA “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Inese LUSTE.

Vietne Likumi.lv nodrošina valstiski svarīgu funkciju – pieeju sistematizētiem Latvijas Republikas tiesību aktiem. Kopumā vietnē ir ap 30 dažādu dokumentu veidu, tostarp likumi, Ministru kabineta noteikumi, starptautiskie līgumi, rīkojumi, politikas plānošanas dokumenti, lēmumi, Satversmes tiesas spriedumi, ieteikumi, instrukcijas, pašvaldību saistošie noteikumi u. c.

Publicēto dokumentu vienību ir vairāk nekā 124 tūkstoši, un to skaits katru dienu pieaug.

Sagaidot vietnes Likumi.lv 25 gadu jubileju, raidieraksta “Kā likums!” sarunā ar “Latvijas Vēstneša” Oficiālo publikāciju departamenta direktori Inesi Lusti un Tiesību aktu sistematizācijas daļas vadītāju Līgu Miķelsoni piedāvājam ieskatu vietnes veidotāju komandas ikdienā, kā arī atskatu pagātnē – kā 2000. gadu sākumā dzima tālredzīgā ideja par brīvpieejas tiesību aktu vietni un kā notika vietnes izveide.

Ieskatam raidieraksta sarunas fragmenti.

Likumi.lv 25 gadi – jaunības degsme vai pārliecība un briedums

Raksturodama vietnes Likumi.lv darbības nodrošināšanā pavadītos 25 darba gadus, Inese Luste atklāj: “Es jūtu abas šīs šķautnes: ir gan jaunības degsme, kad gan vēlme būt labākiem, cilvēkiem noderīgākiem. Vienlaikus ir stabilitāte, pārzinām savu jomu, kas un kā jādara, tāpēc jūtamies pārliecināti. Salīdzinot ar citām ES valstīm, mūsu stiprā puse ir vietnes vizuālais noformējums.

Pateicoties veiksmīgam dizaina risinājumam, mums ir izdevies vietni padarīt saprotamu ikvienam lietotājam.

Līdz ar to savā ziņā pat veicināt lietotāju vēlmi iepazīties ar tiesību aktiem.”

Kas ir Likumi.lv veidotāji

“Mēs esam maza, bet ļoti efektīva komanda. Vietnes saturu nodrošina četri darbinieki. Visas manas kolēģes – Viju Škutāni, Sandru Spuļģi un Agnesi Upīti –, kas ikdienā sistematizē, konsolidē tiesību aktus un veido sasaistes ar konkrētajam tiesību aktam piederīgajiem dokumentiem, varu raksturot kā kompetentas, atbildīgas un patstāvīgas. Mūsu darbā, ņemot vērā, ka normatīvo aktu grozījumi mēdz būt gan ļoti gari, gan sarežģīti, ir nepieciešama pacietība, spēja ilgstoši koncentrēties, prasme strādāt komandā, kā arī analītiskā un loģiskā domāšana.

Ļoti palīdz tas, ka visām darbiniecēm ir patiešām liela pieredze šo pienākumu izpildē,” tā par vietnes Likumi.lv veidotājiem stāsta Tiesību aktu sistematizācijas daļas vadītāja Līga Miķelsone.

Inese Luste papildina: “Kādā brīdī mēs sapratām, ka tik mazā komandā ir svarīgi, lai visi darbinieki prastu visus pienākumus un būtu savstarpēji aizvietojami. Šobrīd tas būtiski palīdz darba plānošanā.”

Likumi kādreiz bija grāmatās un avīzēs

Kā norāda I. Luste, ideja veidot vietni, kurā būtu ikvienam brīvi pieejami valsts izdotie tiesību akti, pieder tābrīža VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētājam Intam Kalniņam. Līdz tam elektroniski piekļuvi tiesību aktiem par samaksu nodrošināja komersants. Arī oficiālais izdevums, tolaik avīze “Latvijas Vēstnesis”, bija jāabonē, tādējādi tiesību aktu brīvpieeja valstī nebija nodrošināta. Bieži tiesību aktu konsolidētos tekstus cilvēki izmantoja grāmatu formātā, piemēram, iegādājās Civillikumu, Darba likumu. 

“Vietne Likumi.lv tika izveidota darbinieku pašu spēkiem, visu izdomāja “Latvijas Vēstneša” darbinieki un programmēja mūsu IT daļa. Vietnes saturs tolaik tika balstīts laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā arhīva datos. Proti, elektroniskajā arhīvā bija pieejami tiesību akti no 1995. gada. Tas arī kļuva par pirmo vietnē Likumi.lv publicēto saturu. Raugoties šīsdienas acīm, vietne bija ļoti vienkārša, pat negatava. Tajā nebija pieejami ne konsolidēti tiesību akti, pat ne visi tiesību akti.

Tomēr tas bija ļoti nopietns pieteikums tā laika situācijai – vismaz daļa tiesību aktu internetā ikvienam kļuva pieejami bez maksas.

Sākumā vietni Likumi.lv izveidoja IT darbinieki. Es darbam tiku piesaistīta kā juriste, un mans uzdevums bija izstrādāt vadlīnijas tiesību aktu sistematizācijai un konsolidācijai. Mūsu mērķis bija izveidot un uzturēt valsts nozīmes tiesību aktu datubāzi, kurā ikvienam brīvi būtu pieejami sistematizēti visi tiesību akti. Tas bija darbs vairāku gadu garumā, un mēs to paveicām. Šodien mēs atzīmējam vietnes 25 gadu pastāvēšanu jau kā valsts nozīmes tiesiskās informācijas resurss, kura statuss ir nostiprināts likumā.

Nodrošināt tiesību akta pieejamību tā aktuālajā redakcijā joprojām ir viena no mūsu vērtībām,” atzīst “Latvijas Vēstneša” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Inese Luste.

Likumi.lv 2.0 versija

No 2013. gada lietotājiem ir pieejama vietnes 2.0 versija. Arī tā, līdzīgi kā vietnes pirmā versija, pamatā tika radīta ar “Latvijas Vēstneša” darbinieku iesaisti. “Apmēram gadu kopā ar kolēģi Sandru Zālīti pētījām citu valstu vietnes, kopīgi domājām, kādam būtu jāizskatās atvērtam dokumentam. Savukārt topošās vietnes funkcionalitātes idejas tika testētas sadarbībā ar vietnes lietotājiem,” stāsta I. Luste.

Šobrīd Likumi.lv ir pieejams daudzveidīgs saturs, un gadu gaitā īstenoti vairāki attīstības projekti. Sadarbībā ar Augstāko tiesu (AT) tiek nodrošināts, ka vietnē pie konkrētā likuma panta ir pieejamas AT atziņas, kā arī pievienoti AT spriedumi. Attiecīgiem Latvijas tiesību aktiem ir pievienoti ES tiesas spriedumi. Likumiem kā saistītās publikācijas ir pievienoti arī LV portāla redakcijas veidotie skaidrojumi, e-konsultācijas un žurnāla “Jurista Vārds” autoru raksti.

“Veidojot vietnes saturu, notiek pastāvīga komunikācija ar normatīvo aktu izstrādātājiem – Valsts kanceleju, pašvaldībām u. c. Tāpat komunicējam ar mūsu ikdienas lietotājiem. Esam gandarīti, ka viņi mums iesūta savas atsauksmes, jautā, izsaka ieteikumus. Tas palīdz pilnveidot vietnes saturu,” par ikdienas saziņu stāsta L. Miķelsone.

 

UZZIŅAI

  • Senākais vietnē pieejamais dokuments ir 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas dibināšanas akts “Uzsaukums Latvijas pilsoņiem”. Tā oficiālā publikācija vecajā drukā publicēta laikraksta “Pagaidu Valdības Vēstnesis” 1. numurā 1918. gada 14. decembrī.
  • Trīs populārākie (2026. gada jūnijā) vietnē pieejamie likumi:
  • Sabiedrības pieprasījums pēc piekļuves valsts tiesību aktiem pieaug. Vietni 2026. gadā vidēji mēnesi apmeklējuši virs 250 tūkstoši lietotāju, reģistrētais lielākais skatījumu skaits mēnesī – 1,7 miljoni.

  • Likumi.lv lietotāji ir juristi, jurisprudences studenti, valsts pārvaldes darbinieki, pašvaldību darbinieki un citi interesenti.

  • Likumi.lv darbinieki lietotājiem nesniedz juridiskas konsultācijas, bet palīdz izmantot vietni.
***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
Pievienot komentāru

Raidieraksts “Kā likums!”

LV portāla sarunas par tev noderīgām tēmām tiesiskā regulējuma piemērošanas un likumdošanas jomā.

Aicinām ikvienu iesaistīties raidieraksta “Kā likums!” satura veidošanā! Rakstiet mums savus jautājumus, kas saistīti ar tēmām par tiesībām un tiesāšanos, uz e-pasta adresi: lvportals@lv.lv.


Klausies mūs arī “Podbean”, “Spotify”, “Apple” u. c. platformās.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI