Attēlā: Antoņina Bļodone, viena no organizācijas “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS” dibinātājām, Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandiere, pulkvede.
FOTO: Kaspars Krafts, LETA.
Latvijā ir daudz sieviešu, kuras dažādu apstākļu dēļ nevar vai nevēlas būt fiziski bruņotas, taču viņām ir vēlme un tiesības būt bruņotām ar zināšanām un prasmēm, lai justos droši pret iespējamām krīzēm, intervijā saka viena no organizācijas “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS” dibinātājām, Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandiere, pulkvede ANTOŅINA BĻODONE. “SKUDRU” mērķis ir stiprināt sabiedrības noturību, veicināt iedzīvotāju gatavību krīzēm un atbalstīt visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanu.
Esat viena no nevalstiskās organizācijas (NVO), kas reģistrēta šī gada 26. jūnijā, – “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS” – dibinātājām. Tās darbības mērķis ir stiprināt Latvijas sieviešu lomu patriotisma veicināšanā, valsts drošības, sabiedrības noturības un krīzes gatavības nodrošināšanā, kā arī veicināt iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā. Kā un kāpēc radās “SKUDRAS”?
Gada sākumā mani kā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsnieci uzrunāja Ieva Ādamsone un Dana Sinkeviča, kas pašas daudz strādā, lai sniegtu palīdzību Ukrainai. Viņas pauda bažas, ka nejūtas gatavas krīzēm, un, nedaudz pa jokam, norādīja uz zināmu nevienlīdzību, jo es, būdama NBS virsniece, ikdienā gatavojos militāram apdraudējumam, risinājumiem dažādos krīzes apstākļos, bet viņas nezina, kas tad jādara. Ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju (atrodamies līdzās Krievijai un Baltkrievijai) un karu Ukrainā, apdraudējums ir tepat blakus. Tāpēc gatavība ir svarīga visiem iedzīvotājiem.
Mēģināju iedrošināt sievietes pievienoties Zemessardzei vai kļūt par rezerves karavīrēm, taču viņas skaidroja, ka darbs, bērnu audzināšana un aktīvs brīvprātīgo darbs tam neatstāj laiku. Saruna izvērtās tiktāl, ka sapratām, – Latvijā ir pietiekami daudz sieviešu, kuras dažādu apstākļu dēļ nevar vai nevēlas būt fiziski bruņotas, tomēr viņām ir vēlme un tiesības būt bruņotām ar zināšanām un prasmēm, lai justos droši iespējamās krīzēs.
Konstatējām, ka nedrīkstam to atstāt tikai parunāšanas līmenī, bet mūsu satikšanās jāizmanto rīcībai, lai visām Latvijas sievietēm būtu iespēja sagatavoties krīzēm. Diezgan ātri atradām vēl duci domubiedreņu un sākām nopietni apsvērt domu par NVO dibināšanu.
Kā pārliecinājāties, ka nedublējat kādas citas NVO darbu?
Lai pārliecinātos, ka neveidojam organizāciju, kas dublē jau esošās iniciatīvas, konsultējāmies gan ar NBS, gan Zemessardzes komandieri, gan ar Krīzes vadības centru un vairākām pašvaldībām.
Secinājām, ka Latvijā nav tādas organizācijas, kas nodrošinātu visaptverošu sieviešu apmācību un sagatavošanu dažādām krīzēm.
Ir organizācijas, kas rīko epizodiskas mācības, taču nav vienotas un ilgtermiņa sistēmas.
No militārpersonas skatpunkta sapratu, ka šāda organizācija palīdzēs stiprināt visu sabiedrību. Jo zinošāki, sagatavotāki un saliedētāki būs cilvēki, jo efektīvāk varēsim īstenot visaptverošu valsts aizsardzību. Krīzēs izšķiroša nozīme ir ne tikai institūciju rīcībai, bet arī sabiedrības vienotībai, noturībai un spējai kopīgi rīkoties.
To mēs kā sabiedrība vēl neesam līdz galam sapratuši – daudzi palīdzību gaida tikai no valsts un pašvaldības.
Tādēļ nolēmām rīkoties pašas un šī gada jūnijā 21 sieviete dibināja NVO “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS”. Pēc mēneša mums ir vairāk nekā 300 biedru pieteikumu. Tas rāda, ka nepieciešamību pēc šāda veida organizācijas saprotam un sajūtam ne tikai mēs kā dibinātājas, bet arī daudzas Latvijas sievietes.
“SKUDRU” mērķis ir stiprināt sabiedrības noturību, veicināt iedzīvotāju gatavību krīzēm un atbalstīt visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanu. Faktiski tas ir ieguldījums valsts drošībā un sabiedrības spējā pārvarēt krīzes.
Kāpēc organizācijai dots šāds nosaukums – “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS”?
Nosaukums apzināti ir veidots kā valodas spēle. To var saprast divējādi – gan kā organizāciju, kas stiprina sieviešu drošību un gatavību krīzēm, gan kā sievietes, kuras pašas iesaistās valsts aizsardzībā un sabiedrības noturības stiprināšanā. Mums bija svarīgi, lai nosaukumā tiktu atspoguļotas abas minētās idejas.
Savukārt nosaukuma otrā daļa – “SKUDRAS” – radās jau dibināšanas sapulcē. Kad bijām apspriedušas darbības mērķi, nedaudz parunājām, kāds varētu būt nosaukums. Apsvērām dažādas idejas, pat ziedu nosaukumus, līdz kāda ierosināja “skudru”. Šis salīdzinājums šķita ļoti precīzs un ātri iegājās. Skudras ir čaklas, tās strādā komandā, nekad nav vienas un kopīgiem spēkiem spēj paveikt daudz vairāk, nekā varētu spriest pēc to izmēra.
Tieši tādu organizāciju vēlamies veidot – kopienu, kurā nav izteiktas hierarhijas, bet kur katra sieviete ar savām zināšanām un pieredzi dod ieguldījumu kopīgā mērķa sasniegšanā. Organizāciju, kurā nav vērotāju un kurā katra “skudra” ir darītāja.
Šogad grozīja Latvijas Republikas Zemessardzes likumu, ieviešot jaunu statusu – “Zemessardzes atbalstītājs”. Likumā norādīts, ka atbalstītāju lokā varēs būt arī NVO.
Jā, mūsu biedrības nodoms ir kļūt par Zemessardzes atbalstītāju un cieši sadarboties ar Zemessardzi. Tāpat vēlamies atbalstīt pašvaldības civilās aizsardzības plānu īstenošanā.
Pirms dibināšanas konsultējāties ar ANO globālo organizāciju Women, Peace and Security. Kādus padomus saņēmāt?
Trīs no “SKUDRU” dibinātājām aktīvi darbojas biedrībā “Sievietes drošībai”, un mēs esam ciešā saziņā. “Sievietes drošībai” mērķis ir sieviešu līdzdalības un līdztiesības nodrošināšana drošības jomā – no politikas veidošanas līdz ikdienas praksei NBS un citās drošības struktūrās.
“SKUDRU” uzdevums pamatā ir vairāk praktisks – sagatavot sievietes rīcībai dažādās krīzes situācijās un stiprināt kopienu noturību. Līdz ar to mums bija būtiski saprast, ka nekonkurējam un nedublējam cita citas darbu, bet gan viena otru papildinām.
Mājaslapā atrodama anketa, kuru var aizpildīt un iestāties “SKUDRĀS”. Kādi ir nosacījumi?
Mums ir ļoti svarīgi, lai organizācijā būtu cilvēki ar skaidru piederības sajūtu Latvijai. Ir bijušas intervijas, kurās sapratām, ka mūsu vērtības nesakrīt, piemēram, ja kandidātes paustie uzskati ir izteikti prokremliski.
Vēlamies, lai biedres vienotu kopīgas vērtības – patriotisms, lojalitāte Latvijai un vēlme piedalīties valsts drošības veidošanā.
Medijos esat izteikusies, ka meklējat organizācijai reģionu līderes. Cik plaši Latvijā vēlaties darboties?
“SKUDRU” mērķis ir aptvert ikvienu Latvijas reģionu, veidot kopienas visā Latvijā. Sagaidām, ka sievietes būs gatavas uzņemties iniciatīvu. Labs piemērs ir Cēsis, kur 15. jūlijā tikāmies ar vietējām iedzīvotājām, iepazīstinājām ar organizācijas mērķiem un plānoto apmācību programmu, aicinot veidot savu kopienu un domāt par gatavību krīzēm.
Tikšanās laikā uzsvērām, ka nemeklēsim reģionos ne vadītājas, ne telpas sapulcēm – tam jānāk no pašas kopienas. Tad piecēlās Cēsu muzeja direktore un piedāvāja organizācijai bez maksas izmantot muzeja telpas sapulcēm un nodarbībām.
Pēc tam kāda sieviete pastāstīja, ka jau ir aizpildījusi pieteikumu, un izteica gatavību kļūt par Cēsu kopienas vadītāju. Turpretī cita dalībniece paziņoja, ka pazīst topošo vadītāju un labprāt uzņemtos viņas vietnieces pienākumus.
Sagaidām tieši tādu pašorganizēšanos. Iestāšanās mūsu biedrībā notiek pēc brīvprātības principa, taču piederība tai nozīmē aktīvu līdzdalību. Mūsu spēks ir biedru iesaistē, nevis to skaitā.
Ilgtermiņa mērķis ir izveidot kvalitatīvu apmācību programmu, piesaistīt finansējumu un nodrošināt kopienām teorētiskās un praktiskās nodarbības.
Daļu zināšanu varēs apgūt attālināti, tomēr būtiskākās praktiskās iemaņas iespējams iegūt tikai klātienē.
Tikpat svarīgi, lai sievietes satiktos, cita citu iepazītu, veidotu savstarpēju uzticēšanos un zinātu, uz ko var paļauties krīzes situācijā.
Strādāsim, lai visā Latvijā veidotos spēcīgas kopienas, kurām būs pieejamas vienotas apmācību programmas.
Ko ietvers apmācību programma?
Pašlaik izstrādājam trīs apmācību programmas.
Pirmā programma ir “Es pati”. Tās pamatprincips ir vienkāršs – pirms palīdzēt citiem, jāspēj parūpēties par sevi. Programmas mērķis ir sagatavot sievieti patstāvīgai rīcībai krīzes situācijās. Tā sniegs zināšanas par valsts drošības un civilās aizsardzības sistēmu, personīgo gatavību, pamatvajadzību nodrošināšanu, lēmumu pieņemšanu nenoteiktās situācijās, pirmās palīdzības sniegšanu, emocionālo noturību un informācijas drošību. Programmas mērķis ir, lai krīzes brīdī sieviete spētu saglabāt mieru, novērtēt situāciju un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Otrā programma ir “Es pati un mans apgādājamais”. Tā paredzēta sievietēm, kuras ikdienā rūpējas par bērniem, cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe, un/vai mājdzīvniekiem. Programmas mērķis ir sagatavot dalībnieces rīcībai krīzes situācijās, lai viņas spētu nodrošināt ne tikai savu, bet arī apgādājamo drošību, aprūpi un pamatvajadzības laikā, kad ierastie pakalpojumi var būt ierobežoti vai nepieejami. Tā palīdzēs izstrādāt ģimenes gatavības plānu, apzināt riskus un pieņemt pārdomātus lēmumus, rūpējoties par tiem, kuri ir atkarīgi no viņu atbalsta.
Trešā programma ir “Mans civilās aizsardzības uzdevums”. Tās mērķis ir sagatavot sievieti praktiskai iesaistei savas pašvaldības civilās aizsardzības uzdevumam. Programma sniegs zināšanas un praktiskas iemaņas konkrētu civilās aizsardzības uzdevumu veikšanai atbilstoši pašvaldības civilās aizsardzības plānam un/vai Zemessardzes atbalstītāja statusam. Dalībnieces apgūs, kā efektīvi iesaistīties iedzīvotāju atbalsta, informēšanas, palīdzības koordinēšanas un citos civilās aizsardzības pasākumos, stiprinot savas kopienas noturību un spēju rīkoties krīzes situācijās.
Cik daudz palīdzības sieviete krīzes situācijā var gaidīt no citiem – ārkārtas dienestiem, pašvaldības? Cik daudz un kas būtu jāprot pašai?
Es neizdalītu tikai sievietes, runāšu par visiem iedzīvotājiem. Latvijas civilās aizsardzības sistēma paredz, ka valsts un pašvaldību institūcijas krīzes situācijās sniedz palīdzību iedzīvotājiem. Vienlaikus ikviena iedzīvotāja pienākums ir būt gatavam pirmajās stundās parūpēties par sevi un tuviniekiem. Personīgā gatavība nav alternatīva valsts atbalstam – tā ir daļa no kopējās valsts noturības sistēmas.
Plaša mēroga krīzēs, piemēram, dabas katastrofas, ilgstošu elektroapgādes traucējumu vai militāra apdraudējuma gadījumā, valsts un pašvaldību dienesti strādās atbilstoši noteiktajām prioritātēm, vispirms sniedzot palīdzību tajās vietās, kur apdraudējums cilvēku dzīvībai un drošībai ir vislielākais. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki būtu gatavi pirmajā brīdī rīkoties patstāvīgi un spētu nodrošināt pamatvajadzības.
Tas nenozīmē, ka cilvēks krīzē tiek atstāts viens. Tieši pretēji – valsts palīdzība tiks sniegta, tomēr ikvienam jāzina pirmie rīcības soļi, jāspēj saglabāt mieru un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Jo sagatavotāki būs iedzīvotāji, jo efektīvāk valsts un pašvaldību dienesti varēs palīdzēt tiem, kam palīdzība nepieciešama vissteidzamāk.
Medijos esat teikusi, ka krīzes situācijā svarīgas ir labas attiecības ar kaimiņiem. Kāpēc? Daudzdzīvokļu mājā Rīgā nereti kaimiņus pat nepazīst.
Labas attiecības ar kaimiņiem ir būtiskas ne tikai krīzes laikā, bet arī ikdienā. Tieši krīzēs vislabāk redzams, cik nozīmīga ir stipra kopiena. Operatīvie dienesti dara visu iespējamo, tomēr plaša mēroga krīzēs viņi nevar vienlaikus atrasties visur. Pirmais cilvēks, kurš var palīdzēt, visbiežāk ir kaimiņš.
Man ir svarīgi zināt, kas dzīvo līdzās. Tas nenozīmē cieši draudzēties ar visiem, bet gan pazīt vienam otru tik daudz, lai vajadzības gadījumā varētu lūgt palīdzību vai arī sniegt to pašai.
Tas ir kopienas spēks. Krīzē nevar domāt tikai par sevi. Sabiedrības noturību veido cilvēku savstarpējā uzticēšanās, gatavība sadarboties un palīdzēt viens otram.
Man pašai ir bērni. Ja kādu dienu neesmu mājās, gribu zināt, ka nepieciešamības gadījumā kāds viņiem palīdzēs. Es vēlos būt tas cilvēks, uz kuru var paļauties arī citi.
Lai gan latviešus bieži raksturo kā viensētu cilvēkus, redzu, ka pēdējos gados arvien vairāk veidojas spēcīgas apkaimju kopienas. Tas dod pārliecību, ka mums ir potenciāls kļūt saliedētākiem un noturīgākiem.
Vai kaut kādā veidā sadarbojaties ar valsts organizācijām, lai koordinētu darbību? Minējāt Krīzes vadības centru.
Esam ļoti jauna organizācija, tāpēc šobrīd aktīvi veidojam sadarbības tīklu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Vēlamies savu darbību attīstīt ciešā sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām. Mūsu mērķis ir nevis dublēt jau esošās iniciatīvas, bet tās papildināt.
Pašlaik gatavojam sadarbības līgumu ar Zviedrijas brīvprātīgo sieviešu organizāciju Svenska Lottakaren, kurai ir vairāk nekā 100 gadu pieredze sabiedrības sagatavošanā krīzes situācijām. Vēlamies pārņemt viņu uzkrāto pieredzi un labāko praksi.
Augustā plānojam uzsākt sadarbību ar līdzīgu organizāciju Igaunijā. Mūsu mērķis ir mācīties vienai no otras un izmantot Baltijas un Ziemeļvalstu pieredzi, veidojot Latvijai piemērotu apmācību sistēmu.
Kas finansē “SKUDRAS”?
Patlaban organizācijas lielākais ieguldījums ir tās biedru brīvprātīgais darbs, laiks un personīgie līdzekļi.
Tomēr labi apzināmies, ka ilgtermiņā ar entuziasmu vien nepietiks.
Kvalitatīvu apmācību organizēšanai nepieciešami profesionāli instruktori, mācību materiāli, telpas un aprīkojums.
Tādēļ esam iecerējušas piedalīties valsts un Eiropas Savienības projektu konkursos, kā arī uzrunāt uzņēmējus un citus atbalstītājus.
Esam noteikušas simbolisku biedra naudu – divi eiro mēnesī jeb 24 eiro gadā tiem biedriem, kuri to var atļauties. Mūsu mērķis nav gūt peļņu, bet nodrošināt organizācijas ilgtspēju un iespēju piedāvāt kvalitatīvas apmācības.
Ministru prezidents Andris Kulbergs ir uzdevis Valsts kancelejai izvērtēt finansējumu, kuru no Sabiedrības integrācijas fonda un Eiropas fondiem saņem NVO. Viņaprāt, NVO būtu jādarbojas pašai par saviem līdzekļiem – tā būtu patiesa NVO. Kā vērtējat valsts finansējuma piešķiršanu NVO?
Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 27 000 nevalstisko organizāciju, un katras ieguldījums ir atšķirīgs. Daudzas iniciatīvas patiešām balstās uz brīvprātīgo darbu, taču ir jomas, kur ar entuziasmu vien nepietiek. Ja vēlamies, lai NVO ikdienā spēj turēt līdzi valsts un privātajam sektoram, tam nepieciešami resursi.
Līdzīgi notiek citur pasaulē. Nupat “SKUDRĀM” bija tikšanās ar Ukrainas pilsonisko organizāciju Zemliachky, kas radās kā brīvprātīga organizācija sieviešu atbalstam Ukrainas frontē. Tai augot, darbā bija jāpieņem profesionāli komunikatori, projektu vadītāji, citi speciālisti. NVO tādā ziņā mēdz būt efektīvas. Zemliachky darbojas 13 cilvēki, kuri spēj nodrošināt miljoniem vērtu atbalstu sievietēm Ukrainā.
Ja organizācija likumā noteiktajā kārtībā piedalās projektu konkursos un saņem finansējumu sabiedrībai nozīmīgu mērķu īstenošanai, nesaskatu tajā neko nosodāmu. Arī mēs plānojam izmantot šādas iespējas. Tas ir konkursu organizētāju uzdevums – piešķirt naudu jēdzīgām lietām un kontrolēt tās izlietošanu.
Es uz NVO darbību skatos kā partnerību. Valsts investē sabiedrības noturībā, savukārt nevalstiskās organizācijas ar savu darbu šo ieguldījumu pārvērš praktiskā ieguvumā cilvēkiem.
Līdz šim man nebija pieredzes darbā nevalstiskajā sektorā, bet tagad ļoti labi saprotu, cik daudz laika un atbildības tas prasa. Mēs šo darbu darām pārliecības dēļ, taču, lai iniciatīva būtu ilgtspējīga un sniegtu maksimālu pienesumu sabiedrībai, tai nepieciešams arī noteikts atbalsts.
Aicinu iepazīties ar “SKUDRĀM” un mūsu sagatavotajiem materiāliem; gaidām ikvienu sievieti, kuru uzrunā “SKUDRU” mērķi un kas gatava darboties, mūsu pulkā!
|
