Zvērināts advokāts Eņģelis: pēc “Moneyval” ziņojuma uz sektora riskiem raugāmies ar jaunām acīm

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 45. pantā ir noteikts, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) uzrauga šī likuma subjektus – advokātus – noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NILL) un terorisma finansēšanas (TF) novēršanas prasību izpildē. Cik lielu uzmanību LZAP pievērš šo prasību ievērošanai?

LZAP funkcijas ir visas advokatūras kā justīcijas sastāvdaļas vadīšana un administrēšana. Padome uzņem advokatūrā jaunus advokātus – gan zvērinātus advokātus, gan advokātu palīgus. Tā pārrauga advokātu atbilstību juridiskajiem un ētiskajiem pienākumiem, kā arī izskata disciplinārlietas, organizē eksaminēšanu, advokātu profesionālās korporācijas darbu, pieņem vadlīnijas, noteikumus profesijas organizēšanai utt.

Protams, LZAP pārziņā ir arī uzraudzība pār NILL/TF novēršanu un sankciju atbilstību advokatūrā.

NILL/TF novēršanas jomā tās ir tikai noteiktās darbībās, kas uzskaitītas likumā.

Savukārt sankciju atbilstības jomā jebkurai personai Latvijā, kas ir pakļauta Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam, ir pienākums ievērot sankcijas. Tāpat arī jebkuram advokātam neatkarīgi no tā, kurā sfērā viņš praktizē, ir pienākums ievērot sankcijas.

Vai varat minēt, kādām tieši NILL/TF jomām advokātiem ir jāpievērš uzmanība?

Tās ir noteikta veida darbības, kas uzskaitītas NILLTPFN likuma trešajā pantā. Piemēram, komersantu dibināšana, komersantu darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana, nekustamā īpašuma iegāde, klienta finanšu līdzekļu pārvaldīšana u. c.

Kad advokāts darbojas šajās jomās, viņš ir likuma subjekts pilnā apmērā. Tas nozīmē, ka advokātam ir jānodrošina iekšējās kontroles sistēma, kas aptver savu risku novērtēšanu, procedūras klientu identifikācijai, klientu izpētei, darījumu uzraudzībai, ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem u. c.

Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (”Moneyval”) 6. kārtas ziņojumā norādīts, ka NILL/TF novēršanas prasības attiecas uz 500 advokātiem. Bet kopumā nozarē strādā ap 1400 advokātu.

LZAP šā gada pavasarī veica padziļinātu un visaptverošu risku novērtējumu kolēģijas ietvaros.

Secinājām, ka NILL/TF novēršanas prasības attiecas uz nedaudz mazāk nekā pusi visu kolēģu.

Tas galvenokārt ir tādēļ, ka liela daļa kolēģu strādā tikai ar tiesvedībām vai arī tikai ar krimināllietām. Tās ir tipiskākās jomas, ko neaptver NILLTPFN likums.

Ja konsultē klientu krimināllietā vai pārstāv klientu tiesas strīdā ar kādu citu, tad tā nav darbība, kur parasti rodas finanšu līdzekļu legalizācijas risks. Šāds risks ir tad, ja kāds noziedzīgi iegūst līdzekļus cita noziedzīga nodarījuma ceļā un mēģina šos līdzekļus legalizēt, piemēram, ar nekustamā īpašuma iegādi, kompāniju iegādi vai tamlīdzīgiem darījumiem.

Tiesvedība un kriminālprocess nav legalizācijas jomas.

Kur advokatūrā redzat lielākos riskus NILL/TF jomā?

Risku līmenis advokatūrā, mūsuprāt, ir samazinājies. Tā kā kopējais riska līmenis valstī krītas, tas krītas arī advokatūrā.

Augstākie riski joprojām ir lielākos darījumos. Kolēģiem, kas strādā ar vērienīgākiem darījumiem, pastiprināti jāpievērš uzmanība saviem klientiem un darījumu uzraudzībai.

Nekustamā īpašuma jomā risku līmenis ir augstāks. Jāpievērš uzmanība skaidras naudas darījumiem.

Uzņēmumu iegādē un pārdošanā retāk sastopami gadījumi, kad nav skaidra pircēja vai pārdevēja naudas līdzekļu izcelsme.

Ir arī situācijas ar pastiprinātu sankciju risku. Piemēram, ja naudas līdzekļu izcelsme varētu būt sankcionēta valsts vai valsts ar paaugstinātu sankciju apiešanas risku.

Ziņojumā analizēts periods no 2019. gada līdz 2024. gada novembrim. Tajā teikts: visi nefinanšu sektora uzraugi, izņemot LZAP, efektīvi apkopo informāciju, lai identificētu NILL/TF riskus, un piemēro riskos balstītu pieeju. Kāpēc, jūsuprāt, LZAP darbs NILL/TF risku identificēšanā novērtēts kā neefektīvs?

Secinājumā uzsvars drīzāk ir nevis uz darbības neefektivitāti, bet gan uz to, ka acīmredzot “Moneyval” auditoru ieskatā informācijas apjoms, ko LZAP iepriekšējā periodā ieguva no saviem subjektiem par NILLTPFN likuma izpildi un par sektoram piemītošajiem legalizācijas riskiem, varēja būt detalizētāks.

Riska novērtējums mūsu sektoram, ko LZAP pabeidza šā gada pavasarī, ir par daudzkārt detalizētāks, plašāks un dziļāks nekā iepriekšējie informācijas pieprasījumi.

Tā bija nopietna aptauja, kas tika veikta divās kārtās. Pirmajā kārtā bija apmēram 30 jautājumi, kas attiecās uz visiem advokātiem. Otrajā kārtā bija vēl padziļinātāki jautājumi, kas tika uzdoti lielākajiem advokātu birojiem, kuros praktizē lielākais advokātu skaits.

Uzraudzības un kontroles komisijas ieskatā lielākajiem advokātu birojiem potenciāli piemīt augstāks risks, jo tie strādā ar vērienīgākiem komercdarījumiem – uzņēmumu iegādi un pārdošanu, kompāniju dibināšanu, nekustamā īpašuma tirdzniecību.

“Moneyval” secinājusi, ka LZAP nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, lai apliecinātu, ka izprot institucionālo NILL/TF risku, ko rada tās pārraudzībā strādājošie zvērinātie advokāti. Vai ar šo teikumu saprotams, ka LZAP neizprot institucionālos NILL/TF riskus, ko rada padomes uzraudzītie zvērinātie advokāti?

Es šo atziņu vairāk lasu kā piezīmi – padome nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka izprot situāciju. Manuprāt, tas atkal nozīmē, ka varētu būt vairāk datu un līdz ar to vairāk datos balstītu secinājumu par riskiem.

“Moneyval” vērtēšanas periodā varēja būt detalizētāka datu iegūšana. LZAP ir guvusi mācību, un datu ieguve jau šogad ir kvalitatīvi jaunā līmenī.

Kopumā vērtēju, ka “Moneyval” process advokatūras sektoram bija ļoti vērtīgs, jo tas parādīja vietas, kur jāuzlabo uzraudzība. Līdz ar to skaidri zinām, uz ko koncentrēties un kur strādāt daudz intensīvāk. Uz advokatūru un sava sektora riskiem raugāmies ar jaunām acīm.

Kā LZAP pārliecinās par to, vai advokāti ievēro NILL/TF novēršanas prasības?

Tās ir klātienes un neklātienes pārbaudes pie advokātiem, par kuriem ir saņemta vai nu informācija no citām uzraudzības iestādēm, vai arī sūdzības padomē par iespējamu NILLTPFN likuma pārkāpumu.

Kopš aptuveni 2020. gada visiem advokātiem bija izvirzīta prasība, ka ik gadu, iegūstot minimālo nepieciešamo kvalifikācijas celšanas kredītpunktu skaitu – advokātiem minimālais ir 16 punkti gadā –, vismaz divi punkti jāsaņem par jautājumiem, kas saistīti ar NILLTPFN likumu un sankciju atbilstības pienākumiem.

Līdz ar to tika prasīta minimāla apmācība, kas katram advokātam neatkarīgi no tā, kurā jomā viņš praktizē, ir jāiegūst.

Papildus tam, protams, bija starpinstitucionālā sadarbība. Advokatūras Uzraudzības un kontroles komisijas vadība regulāri piedalījās forumos kopā ar pārējām uzraudzības un kontroles iestādēm – Finanšu ministrijas rīkotajā uzraudzības un kontroles iestāžu sadarbības platformā, Finanšu izlūkošanas dienesta organizētajos dialoga forumos, Ārlietu ministrijas organizētajās sankciju koordinācijas padomes sanāksmēs.

Advokatūra bija pārstāvēta, tā bija informēta par to, kas notiek ar atbilstību un riskiem pārējos sektoros, kā tas var ietekmēt mūsu sektoru un ko tas nozīmē mūsu uzraudzības funkcijai.

Vai LZAP ir piemērojusi sankcijas kādam advokātam? Cik tās bijušas efektīvas? Ziņojumā teikts: nav pierādīts, ka LZAP piemērotās sankcijas būtu uzskatāmas par efektīvām.

Lielākajā daļā gadījumu ticis norādīts uz trūkumiem. Tā kā trūkumi nebija būtiski, uzskatījām, ka ir pietiekami uz tiem norādīt un dot termiņu to novēršanai, un attiecīgi saņemt atskaiti, ka trūkumi ir novērsti.

Dažos gadījumos trūkumi novērsti jau advokātu pārbaudes laikā. Tāpat ir bijis gadījums, kad advokāts laikā, kad tika izskatīta disciplinārlieta par NILLTPFN likuma pārkāpumu, zaudēja advokāta statusu. Līdz ar to šādai personai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija vairs nevarēja piemērot disciplinārsodu.

“Moneyval” auditori iesaka LZAP izstrādāt pilnībā uz risku balstītas uzraudzības pieeju, nodrošinot tai pietiekamus resursus. Arī Finanšu ministrija intervijā LV portālam atzīst, ka LZAP ieviesto pārbaudes modeli vajadzēs pilnveidot, jo metodoloģija ir viena no jomām, kurā drīz tiks noteikts Eiropas Savienības vienotais standarts. Vai esat sākuši izstrādāt pilnībā uz risku balstītu uzraudzības pieeju?

Šis process jau notiek kopš pagājušā gada otrās puses, kad darbu sāka jauna Uzraudzības un kontroles komisija jaunā sastāvā un tika sagatavots darba plāns.

Ir veikts izvērsts sektora risku novērtējums, uz kuru balstoties tikusi pārskatīta advokatūras iekšējā instrukcija visiem advokātiem par iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu viņu praksēs.

Esam novērsuši nevajadzīgas formalitātes un ieviesuši modernāku pieeju, kas, mūsuprāt, tiešām vairāk ir balstīta uz risku identificēšanu un novēršanu, nevis uz formālu darbību izpildi.

Uzskatām, ka uzraudzībai jābūt balstītai riskos. Tur, kur redzam riskus, arī virzām izmaiņas iekšējā instrukcijā.

Pēc jaunās instrukcijas pieņemšanas ir notikušas apmācības, lai kolēģus informētu par izmaiņām. Līdz rudenim visiem ir laiks pārskatīt savas iekšējās kontroles sistēmas un pielāgot tās atbilstoši instrukcijas izmaiņām.

Tā ka darbs notiek. To redzam kā vairāku gadu procesu – droši vien līdz nākamajam ziņojumam, ko Latvija sniegs “Moneyval”.

Ziņojumā atzīts, ka piemērota pārbaudes modeļa izstrādi ierobežo finanšu resursi. Vai esat tai atraduši līdzekļus?

Tuvāko mēnešu laikā ir paredzēts iesaistīt vēl vienu uzraudzības speciālistu padomē kā pilna štata darbinieku. No finanšu līdzekļu viedokļa tas ir galvenais solis.

Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka šajā periodā visiem NILLTPFN likuma subjektu sektoriem, ieskaitot advokatūru, liels izaicinājums ir jaunais regulatīvais ietvars no Eiropas – kopējā AML regula ((angļu val. – Anti-Money Laundering; latviešu val. – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (naudas atmazgāšanas) un terorisma finansēšanas novēršana; šeit – red. piez.), kopējā Eiropas Savienības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības iestāde (AMLA – Anti-Money Laundering Authority) un pavisam jauna apmēra dati, kas katram sektoram būs jāievāc un jāsniedz.

Tas ir liels izaicinājums visiem sektoriem. Lai savlaicīgi tam sagatavotos, vajag stiprināt kapacitāti ar papildu cilvēkresursiem.

“Moneyval” ziņojumā bija teikts, ka līdz šim padomē par NILL/TP sektoru pārbaudēm un atbilstību atbildēja viens cilvēks.

Uzraudzību veic komisija, kurā šobrīd ir 19 locekļi. Iepriekšējā periodā arī bija 19. Šie cilvēki, piemēram, veic pārbaudes pie advokātiem vai advokātu birojiem, strādā pie normatīvā regulējuma.

Papildus LZAP ir viens cilvēks, kas ikdienā palīdz padomei tieši ar šīs jomas koordināciju – saziņu ar citām valsts iestādēm, regulārām atskaitēm par to, kas ir izdarīts un kas ir plānots. Līdz šim šādas funkcijas veica viens darbinieks, bet plānojam, ka būs divi.

Pašlaik neviena kompetentā iestāde neuzrauga zvērinātus advokātus, zvērinātus notārus un zvērinātus revidentus. “Moneyval” iesaka izveidot kompetento iestādi, kas uzrauga šo pašregulējošo iestāžu – LZAP, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) – darbību, tostarp to, kā tiek identificēti un pārvaldīti interešu konflikti. Kā uz to raugās LZAP?

Šāda prasība ir noteikta sestajā AML direktīvā, līdz ar to tas nav izvēles jautājums.

Es uz to raugos pozitīvi. Ja tādā veidā labāk nodrošinām, ka uzraudzība tiek koordinēta ar valsts kopējo politiku NILL/TF novēršanas jomā, tad neko sliktu neredzu. Droši vien to varētu izdarīt arī bez šādas pārraudzības, bet, ja direktīva tādu pārraudzību paredz, tad mums pret to nav iebildumu.

Advokatūrai ir sava veida privilēģija – esam pašregulējoša nozare. NILLTPFN likuma jomā uzraugām paši sevi, un tas ir svarīgi advokatūras īpašās lomas dēļ tiesu sistēmā un vispār tiesiskas valsts iekārtā.

Advokāts ir svarīgs elements Satversmē garantētajās tiesībās uz taisnīgu tiesu. Tāpēc ir vajadzīga neatkarīga iespēja būt pašregulējošai organizācijai.

Bet var saprast, ka no politikas veidotāja viedokļa droši vien ir nepieciešama pārraudzība pār to, ko dara pašregulējošās nozares.

Pavasarī, kad intervēju Finanšu ministrijas pārstāves, nebija skaidrības par atbilstošāko institūciju, kas varētu pārraudzīt trīs nefinanšu pašregulējošās iestādes. Kura, jūsuprāt, varētu būt atbilstošākā?

Ņemot vērā, ka advokatūra ir daļa no tiesu varas, šķiet, Tieslietu ministrija vislabāk pārzina mūsu sektoru un tā specifiku un varētu būt uzraugs.

Bet vienlaikus, ja tā būs kāda cita iestāde, tad esmu pārliecināts, ka advokatūra varēs ļoti labi sadarboties ar jebkuru pārraugu. Cik man zināms, galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Tas droši vien ir arī politiskas izšķiršanās jautājums.