Attēlā iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris no mugurpuses.
FOTO: Hannah McKay (Reuters/ScanPix).
Latvijā izplatītāka kļūst darba ekspluatācija, kas ir viena no cilvēku tirdzniecības formām. Tomēr šādi gadījumi nereti tiek jaukti ar civiltiesisku strīdu darba attiecību jautājumos. Skaidrojam, ar ko darba ekspluatācija atšķiras no darba tiesību pārkāpumiem un kam pievērst uzmanību, lai vieglas peļņas meklējumos nekļūtu par cilvēku tirdzniecības upuri.
“Sabiedrībai nereti ir grūtības identificēt cilvēku tirdzniecībā cietušās personas un izprast tās dažādās formas. Bieži vien tā tiek saistīta tikai ar cilvēku pirkšanu vai pārdošanu. Taču cilvēku tirdzniecība var izpausties arī kā piespiedu darbs, seksuālā ekspluatācija, noziedzīgu darbību piespiedu veikšana, piespiedu laulības, ubagošana vai citas ekspluatācijas formas,” uzsver Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā eksperte Inga Martinsone.
Viņa norāda: Latvijā arvien izplatītāka kļūst tieši darba ekspluatācija.
Iekšlietu ministrijas pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2024. gadā vēstīts, ka jau no 2018. gada piespiedu darbs ir izplatītākā cilvēku tirdzniecības forma valstī un no 2019. gada cietušie pārsvarā ir trešo valstu pilsoņi.
Arī biedrības “Centrs Marta” sabiedrisko attiecību vadītāja Polīna Fiļipova uzskata, ka cilvēku tirdzniecība Latvijā ir aktuāla problēma. Eiropas Padomes ekspertu grupas pret cilvēku tirdzniecību (Group of Experts on Action against Trafficking in Human Beings – GRETA) dati liecina, ka no 2021. līdz 2024. gadam Latvijā identificēti 149 cilvēku tirdzniecības upuri, savukārt 2025. gadā – vēl 22 upuri. Tas nozīmē: kopš 2021. gada Latvijā fiksēts vismaz 171 cilvēku tirdzniecības upuris.
Tie ir oficiāli reģistrētie gadījumi.
Cilvēku tirdzniecības jēdziens definēts Krimināllikuma 154.2 panta pirmajā daļā, skaidro zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks.
|
KRIMINĀLLIKUMS 154.2 pants. Cilvēku tirdzniecības jēdziens Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, aizvešana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību, draudus vai viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.
|
Cilvēku tirdzniecībai ir vairāki paveidi. Piemēram, Krimināllikuma 163.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums (bordeļa izveidošana, uzturēšana, vadīšana un finansēšana), 165. pants (sutenerisms), 165.1 pants (personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai), 285.1 pants (nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā). Savukārt atbildība par nelikumīgu nodarbināšanu ir noteikta Krimināllikuma 280. pantā (ja ir būtisks kaitējums).
Atbilstoši Krimināllikuma 154.1 pantam sodi par cilvēku tirdzniecību ir bargi – brīvības atņemšana iespējama līdz pat 15 gadiem.
“Viena no cilvēku tirdzniecības galvenajām pazīmēm ir ekspluatācijas nolūks, kas raksturo noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, citiem vārdiem, nolūks negodīgi izmantot citas personas savas peļņas gūšanai,” skaidro I. Muižnieks.
“Tā atbilstoši Krimināllikuma 154.2 panta trešajai daļai ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošana, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas citāda nodošana otras personas atkarībā), turēšana kalpībā vai personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana.”
Valsts policijas (VP) statistika liecina, ka šī gada sešos mēnešos konstatēti trīs cilvēku tirdzniecības gadījumi.
Kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoti divi kriminālprocesi, tas ir, viens par vairāku nepilngadīgu personu vervēšanu un piespiešanu veikt darbu ekspluatācijas nolūkā, bet otrs – par piespiedu darba ekspluatāciju.
Pērn VP kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva divus kriminālprocesus par seksuālo ekspluatāciju.
Savukārt 2024. gadā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva trīs kriminālprocesus, respektīvi, vienu – par piespiedu darba ekspluatāciju, otru – par seksuālo ekspluatāciju un trešo – par nepilngadīgu personu ekspluatāciju.
Gan personu savervēšanai, gan noturēšanai cilvēku tirdzniecībā nereti izmanto personas ievainojamību, kas visbiežāk ir saistīta ar ekonomiskajiem, psiholoģiskajiem vai sociālajiem apstākļiem, norāda VP.
Daudzreiz upuri baidās ziņot par notikušo un/vai nezina, kādā veidā to darīt, nepārzina likumus, vai arī pastāv valodas barjera.
Ekspluatācijā nonācis cilvēks lielākoties ir atkarīgs no vainīgās personas un atrodas vainīgā pilnīgā apgādībā, tiek uzraudzīts un kontrolēts. Turklāt bieži sastopamas cilvēku tirdzniecības pazīmes ir arī materiālā kontrole, sociālā izolācija, darbs pret paša gribu un neatbilstoši darba apstākļi.
Biedrības “Patvērums “Drošā māja” ” juriste Gita Miruškina uzskata, ka piespiedu darbs ir tad, kad cilvēkam nav citas izvēles.
Juriste stāsta, ka biedrības redzeslokā ir bijuši gadījumi, kad trešo valstu pilsoņi, kas atbraukuši strādāt uz Latviju, pirmajā mēnesī saņem algas lapiņu, kur rakstīts, ka parāds ir 420 eiro, jo darbā iekārtošanās aģentūra maksājusi par atceļošanu, dokumentiem un pirmajā mēnesī, kad nebija algas, arī par pārtiku un dzīvesvietu.
“Cilvēks strādās vēl vienu mēnesi, lai parādu atmaksātu. Nākamajā mēnesī darba devējs izgudros vēl kādus izdevumus. Tas ir apburtais loks, no kura nevar izkļūt. Tās ir situācijas, kad cilvēkam nav citas izvēles kā vien darba attiecības turpināt. Tas nozīmē, ka ir draudi vai šantāža, vai bezpalīdzības stāvoklis, vai cilvēka īpašības, piemēram, garīga rakstura traucējumi, kuru dēļ viņš nespēj izvērtēt riskus un apzināties, ka ar viņu manipulē vai izmanto kā darbinieku,” skaidro G. Miruškina.
Kā izriet no Krimināllikuma 154.2 panta un tiesu prakses apkopojuma, galvenā atšķirība starp darba tiesiskajām attiecībām un cilvēku tirdzniecību ir cietušā būtiska atkarība (ekonomiska, radniecības, darba u. tml., kas atņem rīcības brīvību) no citas personas, kura minēto apstākli ļaunprātīgi izmanto savtīgos nolūkos, lai cietušo turētu kalpībā, akcentē I. Muižnieks.
|
Lai nekļūtu par cilvēku tirdzniecības upuri, VP aicina izvēlēties uzticamas un pārbaudītas darba meklējumu tīmekļvietnes un darba devējus.
Esot darba meklējumos, svarīgi būt paškritiskam un, saņemot darba piedāvājumu, rūpīgi izsvērt, vai tas nešķiet pārāk labs un vai solītā darba samaksa ir atbilstoša personas prasmēm un pieredzei.
Biedrības “Centrs MARTA” pārstāve norāda, ka piesardzību vajadzētu radīt situācijām, kad tiek solīta ātra un viegla peļņa, bet nav precīzi izskaidroti darba pienākumi un nosacījumi.
Vervētājs nereti pats iegādājas biļetes, organizē transportu un dzīvesvietu, bet cilvēkam nav skaidras informācijas par galamērķi un darba devēju.
VP norāda, ka noteikti jābūt rakstveida darba līgumam, un aicina izvairīties no darba algas izmaksas skaidrā naudā. Nekādā gadījumā nevienai personai nedrīkst atdot savus personu apliecinošos dokumentus!
Darba ņēmējiem, dodoties strādāt ārvalstīs, īpaši rekomendējams pastāvīgi uzturēt kontaktus ar tuviniekiem un izvairīties no sociālās izolācijas. Turklāt pirms došanās ārpus valsts jānoskaidro visi nepieciešamie darba dēvēja kontakti, dzīvesvietas adrese un cita ar darbu saistīta precīza informācija.
Atsevišķas pazīmes, kas var liecināt par cilvēku tirdzniecības risku, vienlaikus var būt raksturīgas arī darba tiesību pārkāpumiem, norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā juriskonsulte Mārīte Noriņa. Šādām pazīmēm varētu pieskaitīt, piemēram, darba samaksas neizmaksāšanu vai nepilnīgu izmaksāšanu, pārmērīgu darba laiku, neapmaksātu virsstundu darbu, nepietiekamu atpūtas laiku, darba līgumā neparedzētu pienākumu veikšanu, neatbilstošus darba apstākļus vai darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtības neievērošanu.
Tomēr viena vai vairāku minēto apstākļu konstatēšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka persona ir pakļauta cilvēku tirdzniecībai darba ekspluatācijas nolūkā. Nošķirot darba tiesību pārkāpumu, individuālu darba strīdu un iespējamu cilvēku tirdzniecību darba ekspluatācijas nolūkā, būtiski ir vērtēt konkrētās situācijas faktiskos apstākļus un pazīmju kopumu, piebilst M. Noriņa.
“Galvenais princips ir vienkāršs – darba tiesību pārkāpums vēl nav cilvēku tirdzniecība.”
Darba tiesību pārkāpums var pastāvēt arī tad, ja nav konstatējamas cilvēku tirdzniecības pazīmes. Turpretī cilvēku tirdzniecības gadījumā vienlaikus var būt fiksējami arī ievērojami darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumi.
Ja cilvēku tirdzniecības pazīmes netiek konstatētas, bet ir fiksējami darba tiesību vai darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumi, jautājums tiek risināts atbilstoši VDI kompetencei.
Individuālam darba strīdam ir raksturīgi, ka domstarpības galvenokārt attiecas uz darba devēja un darbinieka savstarpējo tiesību un pienākumu izpildi, piemēram, darba samaksas apmēru, nostrādāto darba laiku, piemaksām, atvaļinājuma kompensāciju, darba līguma nosacījumiem vai darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Attiecīgie konflikti risināmi Darba strīdu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Darbinieks norāda, ka faktiski ir strādājis vairāk stundu, nekā darba devējs ir uzskaitījis, un pieprasa samaksu par neuzskaitītajām virsstundām. Darba devējs savukārt apgalvo, ka darbinieks ir strādājis tikai darba laika uzskaites dokumentos minēto stundu skaitu.
Šāda situācija var būt pamats VDI pārbaudei par darba laika uzskaites un darba samaksas regulējuma ievērošanu.
Ja starp pusēm pastāv strīds par konkrētiem faktiem un darbiniekam pienākošās naudas summas apmēru, kuru nav iespējams savstarpēji atrisināt, tas risināms individuāla darba strīda kārtībā.
Darba devējs izbeidz darba tiesiskās attiecības, bet darbinieks uzskata, ka darba devēja uzteikums nav bijis tiesisks. Rodas strīds arī par to, vai darbiniekam ir izmaksātas visas darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienā pienākošās naudas summas.
Darba devēja uzteikuma tiesiskuma izvērtēšana un strīda izšķiršana par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu nav VDI kompetencē. Šāds individuāls darba strīds risināms tiesā.
Arī tad, ja starp darbinieku un darba devēju pastāv strīds par konkrēto galīgā aprēķina summu un to nav iespējams savstarpēji atrisināt, darbiniekam savu prasījumu ir tiesības aizstāvēt tiesā.
Darbinieks ir pieņemts darbā konkrētā amatā, taču darba devējs papildus nolīgtajiem pienākumiem uzdod veikt citus darbus. Darbinieks uzskata, ka veic papildu darbu un viņam par to pienākas piemaksa, bet darba devējs norāda, ka attiecīgie pienākumi ietilpst nolīgtajā darbā.
Konkrētā situācija var radīt individuālu darba strīdu par darba līguma nosacījumu interpretāciju, nolīgtā darba apjomu un attiecīgi arī darba samaksu, paskaidro VDI juriskonsulte M. Noriņa.
Ja VDI, pārbaudot situācijas apstākļus, konstatē, ka starp darbinieku un darba devēju pastāv strīds par faktiem un VDI ar tai normatīvajos aktos piešķirtajām pilnvarām tos nevar viennozīmīgi noskaidrot, jautājums risināms individuāla tiesību strīda kārtībā.
Darbinieks strādā atbilstoši darba līgumam, bet darba devējs nesamaksā algu. Cilvēks domā: “Varbūt darba devējam ir grūti. Nostrādāšu vēl vienu mēnesi; iespējams, samaksās gan par pirmo, gan nākamo mēnesi.”
Biedrības “Patvērums “Drošā māja” ” juriste G. Miruškina uzsver: “Minētais gadījums ir darba tiesisko attiecību strīds. Darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, proti, ir darba līgums, kurā darbinieks apņēmies strādāt, bet darba devējs – noteiktā datumā vai līdz konkrētam mēneša datumam izmaksāt algu par paveikto darbu.
Tādā situācijā labāk negaidīt, kad darba devējam parādīsies nauda, bet iet prom no darba, meklēt citu nodarbošanos un civiltiesiskā kārtībā (tiesā) mēģināt piedzīt neizmaksāto darba algu, nevis nostrādāt pusgadu un neko nesaņemt.”
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
“Moneyval” 6. kārtas novērtējuma ziņojums 2026. gada februārī
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
