Naida runa: par ko iestājas kriminālatbildība

Kas ir “naida runa”

Jēdzienam “naida runa” nav vienas izsmeļošas definīcijas, tomēr vairākos starptautiskajos dokumentos1 skaidrots, kas ar to tiek saprasts. Galvenā pazīme, kas liecina par naida runu, ir fakts, ka tās saturs ir diskriminējošs pret personu vai personu grupu. Proti, runas saturs pauž mazāku personas vai personu grupas vērtību, kas nav balstīta objektīvos faktos.

Diskriminējošs saturs var izpausties kā negatīvu aizspriedumu paušana, piemēram, par personas piederību pie noteiktas personu grupas un viņas spējām, raksturu un reputāciju (piemēram, balstoties uz tādām pazīmēm kā rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, pilsonība, etniskā izcelsme, vecums, invaliditāte, dzimums, dzimtes identitāte un seksuālā orientācija) u. tml.2 3

Jēdziens “naida runa” gan jānošķir no jēdziena “naida noziegums” jeb “uz aizspriedumiem balstīts noziegums”. Aizspriedumos balstītu noziegumu veido divi elementi – noziedzīgs nodarījums un tā veikšana aizspriedumu dēļ (piemēram, fizisks uzbrukums cilvēkam, jo viņš ir noteiktas tautības pārstāvis), kamēr naida runu veido tikai viens elements – aizspriedumi.4

Naida runa var izpausties gan vārdiski – rakstveidā vai mutiski –, gan citās formās, piemēram, ar attēliem, zīmēm, simboliem, gleznojumiem, mūziku un videorullīšiem. Tā var ietvert arī noteikta veida uzvedību, piemēram, žestus, kuri tiek izmantoti, lai paustu idejas, ziņas vai viedokli. Jāņem vērā, ka naida runa nereti tiek izteikta “kodētā” valodā, t. i., neizmantojot tieši attiecīgās grupas apzīmējumu (piemēram, vēršoties pret Ukrainas iedzīvotājiem, lieto nevis apzīmējumu “ukraiņi”, bet gan “ukri”).5

Par naida runu ir paredzēta kriminālatbildība

Latvijā par naida runu ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 78. pantā “Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana” un 150. pantā “Sociālā naida un nesaticības izraisīšana”, savukārt atbilstoši Krimināllikuma 48. pantam nozieguma izdarīšana rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu vai sociālā naida dēļ ir atzīstama par atbildību pastiprinošu apstākli. Par naida runu persona var tikt sodīta ar sabiedrisko darbu, naudas sodu, kā arī ar brīvības atņemšanu.

Pēc Tiesu administrācijas sniegtajiem datiem, pēdējo triju gadu laikā6 spēkā stājušies 19 tiesas spriedumi par Krimināllikuma 78. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu un viens – par Krimināllikuma 150. pantā paredzēto nodarījumu.

Piemēri sodam par naida runu atbilstoši Krimināllikuma 150. pantam “Sociālā naida un nesaticības izraisīšana”

Pie sociālajā tīklā izvietotas publikācijas, kuras nosaukums vēstīja par to, ka divas vīriešu dzimuma personas apsver iespēju veidot ģimeni Itālijā, persona komentāru sadaļā uzrakstīja aicinājumu ar tekstu “divi diršmīļi – atšaut!”, pievienojot emocijikonu “ierocis”. Tiesa atzina, ka minētais ieraksts ir naidīgs pret seksuālo minoritāti – konkrētajā rakstā minētajām personām – un satur netiešu ierosinājumu, pamudinājumu uz vardarbību un naidīgu rīcību pret sociālo grupu – homoseksuālām personām.

Personai piemērots sods – brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem (nosacīti ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem).7

Persona savā sociālā medija profilā ievietoja publiskus aicinājumus, kas bija saistīti ar vardarbību un saturēja draudus konkrētai sociālai grupai – imigrantiem. Piemēram, persona ievietoja aicinājumu ar šādus tekstus: “Eu Tukuma tauta, nav kādam vēlme iet un brutāli salauzt imigrantus pie pienotavas? viņi dzīvo uz slocenes ielas tieši blakus pienotavai”; “Man pie d, es sodien eju bombīt logus utt.”; “jus tuksi dirsat man jau sis tas ir gataws prieks curkam”. Tiesas ieskatā šie un citi vairākkārt publiskajā telpā paustie paziņojumi saturēja norādi uz gatavību izmantot vardarbību pret imigrantiem.

Personai piemērots sods – sabiedriskais darbs uz 160 stundām.8

Piemēri sodam par naida runu atbilstoši Krimināllikuma 78. pantam “Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana”

Persona sociālo mediju platformās mērķtiecīgi publicēja ierakstus un komentēja citu personu ierakstus, publicējot naidīgus, agresīvus, aizskarošus un nievājošus izteikumus, kas vērsti pret citu tautību, konkrētu reliģisko grupu pārstāvjiem un tumšādainiem cilvēkiem. Piemēram, pie video saistībā ar imigrantiem persona publicēja komentāru “Nav kūpinātajiem starp cilvēkiem ko darīt. Visus deportēt”; pārpublicētā ierakstā saistībā ar lietotāju diskusiju par musulmaņiem persona publicēja komentāru “Visi musulmaņi ir dzīvnieki,”; savā profilā publicēja ierakstu “Viena lieta ir Latvijas atkrieviskošana, bet ir arī jāsāk runāt par sūdaino jautājumu Rīgā. Tie ieldirsēju “studenti” mums ir stipri par daudz”.

Personai piemērots sods – probācijas uzraudzība uz diviem gadiem un četriem mēnešiem.9

Persona kopā ar citu personu vienojās sadedzināt Ukrainas karogu. Izmantojot viedtālruņus, tas tika nofilmēts, un videoieraksts pēc tam augšupielādēts platformā, kas bija pieejama plašai publikai. Persona filmēja un ieraksta laikā komentēja notiekošo krievu valodā, piemēram, nosaucot karoga dedzināšanu par prieka skaņām.

Personai piemērots sods – sabiedriskais darbs uz 170 stundām.10

Kur ir robeža starp vārda brīvību un naida runu

Vārda un uzskatu brīvība kā viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām ir nostiprināta starptautiskos un nacionālos tiesību aktos, piemēram, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā 11 (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) un Latvijas Republikas Satversmē 12.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir skaidrojusi13, ka vārda brīvība attiecas ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek pieņemtas labvēlīgi vai tiek uzskatītas par nekaitīgām, vai vienaldzīgām, bet arī uz informāciju, kas var aizskart, šokēt vai satraukt. Plurālisms, iecietība un atvērtība ir priekšnoteikumi demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai.14 Vārda brīvības tvērums ir ļoti plašs, un tas attiecas uz viedokļa paušanu medijos, internetā, literatūrā, mākslā, kino utt. Tomēr kopā ar tiesībām un brīvībām personām ir arī pienākumi; viens no šādiem pienākumiem ir, ciktāl tas iespējams, izvairīties no apgalvojumiem, kas ir prettiesiski aizskaroši citām personām un apdraud viņu tiesības. Tādējādi izteiksmes brīvības ierobežojumi ir pieļaujami gadījumos, kad izteikumu nolūks ir pazemot, aizskart vai kūdīt uz naidu pret indivīdu vai indivīdu grupu15.

ECT arī ir uzsvērusi16, ka izteikumi, kas aizstāv vai attaisno vardarbību, naidu, ksenofobiju vai jebkādu citu neiecietības formu, nav aizsargājami. Aicinājumi uz neiecietību kopā ar vardarbības un naida izraisīšanu ir robeža, kuru nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt, īstenojot vārda brīvību. Vienlaikus naida runa ne vienmēr nozīmē tiešu aicinājumu uz vardarbību vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tie var būt arī izteikumi, kas aizskar, pazemo vai nomelno noteiktas sabiedrības grupas.17

PIEMĒRI no eiropas cilvēktiesību tiesas

Lietā “Zemurs pret Franciju” ECT atzina, ka Francija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu (vārda brīvība), piespriežot naudas sodu žurnālistam un labējā politiskā spēka politiķim Ērikam Zemuram (Eric Zemmour) par naida kurināšanu pret musulmaņu kopienu. Zemurs publiski (televīzijā tiešraides laikā) bija paudis tādus paziņojumus kā “Francija piedzīvo musulmaņu “invāziju” un “kolonizāciju””. ECT atzina, ka viņa izteikumi saturēja skaidru diskriminējošu nolūku, kas aicināja skatītājus mudināt vērsties pret musulmaņu kopienu. ECT arī norādīja: Zemuram kā pieredzējušam žurnālistam bija jāapzinās, ka vārda brīvība uzliek arī atbildību un ka izteikumiem, kas pausti televīzijā “pīķa stundā”, bija potenciāls sasniegt plašu auditoriju un ietekmēt sabiedrības noskaņojumu.

Lietā “Jersilds pret Dāniju” ECT atzina, ka Dānijas tiesu lēmums sodīt žurnālistu Jensu Olafu Jersildu (Jens Olaf Jersild) par naida runas izplatīšanu bija Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta (vārda brīvība) pārkāpums. Dāņu žurnālista veidotajā filmā par galēji labēju nacionālistisku jauniešu grupu bija dokumentēti šo jauniešu paustie rasistiskie izteikumi pret imigrantiem. ECT atzina, ka žurnālists pats nav paudis rasistiskus uzskatus, kā arī filmu veidojis nevis tādēļ, lai kurinātu naidu, bet gan lai informētu un analizētu problēmu, par kuru uztraucas sabiedrība (rasismu un ksenofobiju). ECT ieskatā žurnālistiem ir jārunā par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem arī tad, ja tie ir nepatīkami vai šokējoši.

Tiesai jāņem vērā apstākļu kopums, lai izteikumus atzītu par naida runu

Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir skaidrojusi18, ka lietās, kas saistītas ar naida runu, izteikumu saturs izvērtējams to kopumā, ne tikai skatot atrauti atsevišķus izteikumus. Svarīgi ir:

kādā kontekstā izteikumi pausti (piemēram, vai izteikumi izdarīti uz saspīlēta politiska vai sociāla fona, vai aizskāruma pakāpe var novest pie neiecietības, vardarbības);
kā izteikumus vērtētu neitrāls lasītājs;
kāds ir izteikumu paudēja statuss sabiedrībā un kāda ir šīs personas ietekme uz auditoriju, kurai izteikumi domāti.

Piemērs no Latvijas tiesu prakses

2020. gada janvārī (laikā, kad notika Covid-19 vīrusa izplatība) persona vietnē “Facebook” publicēja videoierakstu, kas saturēja izteikumus, kuri bija cieņu aizskaroši un naidīgi vērsti uz nesaticības izraisīšanu pret ķīniešu tautības cilvēkiem un Ķīnas Tautas Republiku. Persona citastarp teica, ka “ķīniešus un Ķīnu kā valsti vajag likvidēt un ķīnieši prot izgatavot tikai viltotas preces un viltotus mobilos telefonus”. Augstākā tiesa uzsvēra, ka tiesai ir jāvērtē, vai stāvoklis sabiedrībā sakarā ar bažām par Covid-19 vīrusa izplatību neradīja pastiprinātu risku, ka paustās ziņas tiks īpaši saasināti uztvertas sabiedrībā un tajās paustie aicinājumi ar lielāku ticamību rezultēsies naida izpausmēs pret konkrēto personu grupu.

Šajā gadījumā persona tika atzīta par vainīgu nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanā un sodīta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un septiņām dienām. 19

Plašāk LV portālā >>

1 Piemēram, ANO Cilvēktiesību komitejas Rabātas rīcības plāns, Eiropas Padomes Ministru komitejas 2022. gada 20. maija Rekomendācija CM/Rec (2022) 16 par naida runas izskaušanu, ES Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm u. c.

2 Dupate, Kristīne. Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023, 37. lpp.

3 Juridiskajā literatūrā par naida runu atzīst arī genocīda un tādu noziegumu pret cilvēci vai kara noziegumu publiska noliegšana, trivializēšana, attaisnošana vai piekrišana tiem, kuri par tādiem atzīti ar tiesas spriedumu, kā arī to personu glorificēšana, kuras šādus noziegumus ir pastrādājušas. Līdz ar to šāda satura naida runas gadījumā noziedzīgais norādījums ir kvalificējams saskaņā ar Krimināllikuma 74.¹ pantu“Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana”. Plašāk skat. Dupate, Kristīne. Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023.

4 Vadlīnijas naida noziegumu un naida runas identifcēšanai un izmeklēšanai. Autore: Dr. iur. Kristīne Dupate, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, 4. lpp.

5 Vadlīnijas naida noziegumu un naida runas identifcēšanai un izmeklēšanai. Autore: Dr. iur. Kristīne Dupate, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, 18. lpp.

6 Tiesu administrācijas 2026. gada 13. augstā sniegtie dati par laika periodu no 2023. līdz 2026. g.

7 Zemgales rajona tiesas 2021. gada 2. februāra spriedums lietā Nr. 11221078920.

8 Tukuma rajona tiesas 2017. gada 15. februāra spriedums lietā Nr. 11390001416.

9 Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 24. oktobra spriedums lietā Nr. 18400004224.

10 Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 26. septembra spriedums lietā Nr. K77-2386-24/121.

11Skat. 10. pantu.

12Skat. 100. pantu.

13 ECT 2022. gada 20. decembra spriedums lietā “Zemurs pret Franciju”.

14 ECT 2021. gada 16. februāra spriedums lietā “Beizaras un Levickas pret Lietuvu”.

15 ECT 2012. gada 9. februāra spriedums lietā “Vejdeland un citi pret Zviedriju”.

16 ECT 2015. gada 15. oktobra spriedums lietā “Perincek pret Šveici”.

17 ECT 2022. gada 20. decembra spriedums lietā “Zemurs pret Franciju”.

18 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018. gada 28. marta lēmumu lietā Nr. SKK–16/2018; 2023. gada 10. janvāra lēmumu lietā Nr. SKK‑3/2023.

19 Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2025. gada 21. marta lēmums lietā Nr. SKK-9/2025.