Kādos gadījumos Satversmes tiesa var atteikt ierosināt tiesvedību

UZZIŅAI

Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.

Plašāk par Satversmes tiesu lasi LV portālā >>

• Satversmes tiesa – lai tiesību normas atbilstu valsts pamatlikumam
  
  
• Satversmes tiesas process – no pieteikuma līdz spriedumam

PIEMĒRI

• Nevērtē normatīvo aktu projektus

Satversmes tiesā tika saņemts pieteikums, ar kuru par Satversmei neatbilstošu lūgts atzīt Ministru kabineta noteikumu projektā “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” ietverto punktu, kurā noteikts, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, notiesātais var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas, kas nerada neatļautas saziņas risku. Satversmes tiesa atteica ierosināt tiesvedību, norādot, ka tās kompetencē neietilpst vērtēt normatīvo tiesību aktu projektu satversmību. Proti, apstrīdētais noteikumu projekts nav normatīvais tiesību akts un pieteikuma iesniegšanas brīdī tas bija tikai saskaņošanas stadijā.3

• Nevērtē citu valstu noslēgta starptautiskā līguma atbilstību Satversmei

Pieteikuma iesniedzējs lūdza par Satversmei neatbilstošu atzīt starp Vāciju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību 1941. gada 10. janvārī noslēgto vienošanos “Par Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu pārceļošanu no Latvijas PSR un Igaunijas PSR uz Vāciju”. Satversmes tiesa norādīja, ka tai ir kompetence izskatīt lietas tikai par Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei. Tā kā apstrīdētā vienošanās ir noslēgta starp Vāciju un PSRS, bet Latvija nav PSRS tiesību un saistību mantiniece, prasījums nav piekritīgs Satversmes tiesai, jo tai nav kompetences izvērtēt citu valstu noslēgta starptautiskā līguma atbilstību Satversmei.4

PIEMĒRI

• Subjekts iesniedz pieteikumu par aktiem, par kuriem tam likumā nav paredzētas iesniegšanas tiesības

Ģenerālprokurors iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, ar kuru lūdza par neatbilstošu Satversmei atzīt Ministru kabineta sēdes protokollēmumos ietvertos lēmumus, ar kuriem Ministru kabinets noteicis Zemkopības ministrijai uzdevumu nodrošināt, ka akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos tiek piemērotas īstermiņa pārdošanas procedūrā noteiktās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas un mainītais cenu indeksācijas mehānisms tiek piemērots līdz jauna cenu noteikšanas mehānisma ieviešanai vai spēkā esošo līgumu darbības beigām.

Satversmes tiesa (pieteikumu skatot paplašinātā sastāvā) atteica tiesvedības ierosināšanu, norādot, ka apstrīdētie akti ir juridiski saistoši vienai institūcijai publisko tiesību subjekta ietvaros un ar tiem nav tieši uzdots veikt kādas darbības ārpus valsts pārvaldes.

Šādu aktu atbilstības likumam pārbaude ir Satversmes tiesas kompetencē, taču likumdevējs Satversmes tiesas likumā ir paredzējis tikai konkrētu subjektu loku, kuri par tiem var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tie ir: Valsts prezidents, Saeima, ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, Ministru kabinets un Tieslietu padome likumā noteiktās kompetences ietvaros. Tādējādi ģenerālprokurors neietilpst to personu lokā, kuras var iesniegt pieteikumu par minēto aktu atbilstību likumam.5

• Sūdzību par pamattiesību aizskārumu iesniedz ārvalsts publiskā persona

Pieteikumu Satversmes tiesā bija iesniedzis ārvalsts komersants “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” un Maskavas pilsētas īpašuma departaments. Pieteikumā tika lūgts vērtēt vairāku likuma “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” normu satversmību. Šīs normas cita starpā paredzēja, ka nekustamais īpašums Rīgā, Marijas ielā 7, ir Latvijas valsts īpašums un tā atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos. Satversmes tiesa konstatēja, ka Maskavas pilsētas īpašuma departaments, kura īpašumā bija ēka Rīgā, Marijas ielā 7, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ir ārvalsts institūcijas – Maskavas pilsētas valdības  – struktūrvienība, kas atrodas Maskavas pilsētas valdības pakļautībā un ko pārvalda Maskavas pilsētas mērs. Savukārt “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā pieejamajiem 2019. gada statūtiem ir juridiskā persona, kuras dibinātājs un īpašnieks ir Maskavas pilsētas īpašuma departaments.

Lai gan Satversmes tiesa iepriekš atzinusi,6 ka Satversmē noteiktās personu tiesības, brīvības un pienākumi ir attiecināmi arī uz privāto tiesību juridiskajām personām tiktāl, ciktāl šīs tiesības, brīvības un pienākumus atbilstoši to būtībai iespējams piemērot juridiskajām personām, tomēr Satversmes VIII nodaļā ietverto pamattiesību subjekts nav publiskās personas un to iestādes. Minētais attiecināms arī uz starptautisko tiesību subjektiem – valstīm, kā arī to institūcijām, kas darbojas konkrētās valsts vārdā publisko tiesību jomā, īstenojot valsts varu. Tā kā netika gūts apstiprinājums tam, ka pieteikuma iesniedzēji attiecībā uz nekustamo īpašumu rīkojas kā privātpersonas, nevis darbojas publisko tiesību jomā, īstenojot valsts varu, pieņemts lēmums atteikt ierosināt tiesvedību.7

PIEMĒRI

• Nokavēts konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš

Satversmes tiesas likums paredz, ka konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās. Pieteikuma iesniedzējs pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza vairāk nekā sešus mēnešus pēc apelācijas instances (pēdējā institūcija) lēmuma civillietā. Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka, pamatojoties uz tiesas spriedumu, no viņas ienākumiem nepārtraukti un ilgstoši tiek ieturēti līdzekļi parāda segšanai, tāpēc katrs atsevišķs ieturējums esot vērtējams kā patstāvīgs pamattiesību aizskārums. Līdz ar to, viņas ieskatā, konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš nav nokavēts. Satversmes tiesa atteica tiesvedības ierosināšanu, norādot, ka atkārtoti ieturējumi, kas izriet no viena un tā paša tiesību normas piemērošanas pamata, neveido jaunu, patstāvīgu pamattiesību aizskārumu. Izskatāmajā gadījumā pamats atkārtotajiem ieturējumiem ir spēkā stājies tiesas spriedums, kura spēkā stāšanās brīdis uzskatāms par iespējamo aizskāruma rašanās brīdi un nosaka konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa sākumu. Beidzoties Satversmes tiesas likumā noteiktajam termiņam, personai zūd tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību.8

• Sūdzība par savstarpēji nesaistītām tiesību normām

Pieteikuma iesniedzējs vienā pieteikumā lūdza par neatbilstošām Satversmei atzīt likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 3. panta pirmo daļu un 5. panta pirmo daļu, kā arī Darba likuma 58. panta piekto daļu. Tomēr pieteikumā nebija pamatots, kā minētās dažādo likumu normas veidotu savstarpēji saistītu tiesību normu kopumu. Satversmes tiesa atteica tiesvedības ierosināšanu, skaidrojot: tas, ka vairākas apstrīdētās normas ir saistītas ar pieteikumā aprakstītajiem faktiskajiem apstākļiem, pats par sevi nenozīmē, ka šajās tiesību normās regulētie tiesību jautājumi būtu savstarpēji saistīti.9

• Nav izmantoti vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi

Pieteikuma iesniedzējam, kurš izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, tika piemērots disciplinārsods – izteikts brīdinājums par brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu. Proti, viņam pie apģērba nebija piestiprināta vizītkarte. Pieteikuma iesniedzējs vērsās Satversmes tiesā, uzskatot, ka ar apstrīdētajā normā noteikto pienākumu visiem redzamā veidā nēsāt vizītkarti, kura satur personas datus, viņš tiek pazemots citu personu priekšā, kā arī notiek nesamērīga iejaukšanās viņa privātajā dzīvē. Tādējādi esot aizskartas viņam Satversmē paredzētās tiesības uz cilvēka cieņu un privātās dzīves neaizskaramību. Satversmes tiesa atteica pieteikuma izskatīšanu, jo konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis Latvijas Sodu izpildes kodeksa 71. panta piektajā daļā ietvertās tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu. Līdz ar to pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.10

PIEMĒRS

Satversmes tiesā pieteikumu iesniedza divdesmit divi Saeimas deputāti, kuri lūdza par Satversmei neatbilstošu atzīt likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41. punkta pirmo teikumu, ciktāl tas paredz, ka piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, tiek piešķirta vienīgi tām personām, kas pensionējušās līdz 2011. gada 31. decembrim. Satversmes tiesa atteica ierosināt tiesvedību, jo Satversmes tiesa jau iepriekš bija atzinusi, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam, un pieteikuma iesniedzēji pieteikumā nebija norādījuši uz citiem būtiskiem jauniem apstākļiem, kuru dēļ Satversmes tiesai būtu vēlreiz jāvērtē apstrīdētās normas atbilstība.11

PIEMĒRS

Persona vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot atzīt, ka Satversmei neatbilst Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma norma, kas noteic, ka likumā minētajām fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Pieteikuma iesniedzējs jau iepriekš bija iesniedzis Satversmes tiesā saturiski līdzīgu pieteikumu, bet saņēma atteikumu, jo nebija pamatojis, kā tieši apstrīdētā norma, nevis tās piemērošana konkrētajā situācijā radīja pieteikuma iesniedzējam Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu.

Saņemot atkārtoto pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģijai bija jāvērtē, vai izskatāmajā pieteikumā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts vai juridiskais pamatojums pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu.

Satversmes tiesa atteica tiesvedības ierosināšanu, jo secināja, ka šajā reizē pieteikums ir papildināts ar vispārīgiem apsvērumiem, apstrīdētā norma neparedz mehānismu bērna interešu izvērtēšanai un neparedz iespēju par “citu no personas neatkarīgu apstākli” atzīt arī tādu situāciju, kurā persona ar valsts iestādes lēmumu atzīta par cietušo darba tiesību strīdā. Vienlaikus kolēģija atzina, ka pieteikumā joprojām nav pamatots, kā tieši apstrīdētā norma, nevis tās interpretācija vai piemērošana rada pieteikuma iesniedzējam Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu, tādējādi pieteikumā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts un juridiskais pamatojums pēc būtības nebija mainījies.12

PIEMĒRS

Pieteikuma iesniedzējs vērsās Satversmes tiesā, lūdzot atzīt par Satversmei neatbilstošu Darba likuma normu, kas noteic, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja tās iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Iesniedzējs pieteikumā tiesai norādīja, ka minētā norma aizskar Satversmē nostiprinātās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, un vispārīgi secināja, ka sabiedrība negūst labumu no tā, ka darbinieks, kuram ir pārejoša darbnespēja, paliek bez darba un iztikas līdzekļiem. Satversmes tiesa atteica tiesvedības ierosināšanu, jo konstatēja, ka pieteikumā minētais uzskats nav pamatots ar juridiskiem argumentiem, tostarp personai nelabvēlīgās sekas un sabiedrības ieguvumu vērtējot kopsakarā ar darba devēja tiesībām nodrošināt savu darbību situācijā, kad darbinieks ilgstoši nespēj veikt darbu pārejošas darbnespējas dēļ.14

Par valsts nodrošināto juridisko palīdzību plašāk lasi un klausies LV portālā >>

• Turpmāk valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesā varēs saņemt arī sūdzības sagatavošanas stadijā
  
  
• Bezmaksas informatīvais tālrunis uzziņai par valsts nodrošināto juridisko palīdzību – par ko interesējas un kādu palīdzību var saņemt iedzīvotāji