Lai veicinātu fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, noteiktām iedzīvotāju grupām valsts nodrošina finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Par iespējām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību var uzzināt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.
UZZIŅAI
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums noteic, ka valsts nodrošina juridisko palīdzību juridiska rakstura jautājumu risināšanai ārpus tiesas (9. pants) un tiesā – civillietās (IV nodaļa), krimināllietās (VI nodaļa), noteikta veida administratīvajās lietās (V nodaļa) un Satversmes tiesas procesā (III1 nodaļa). Tiesu administrācija juridisko palīdzību nodrošina:
Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt persona (skat. 3. pantu), kura:
Daļēju valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteikta veida civilprocesa lietās (kas piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 eiro, par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu)1 var saņemt persona, kuras:
Trauksmes cēlējs, kuram trauksmes celšanas rezultātā ir radušās nelabvēlīgas sekas,2valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajos gadījumos, nevērtējot tā mantisko stāvokli. Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā, personai, kura atzīta par cietušo, un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos jāvēršas pie kriminālprocesa virzītāja (policista, tiesneša, prokurora). MEKLĒ INFORMĀCIJU >> Lai iedzīvotājus informētu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām un kārtību, izveidots bezmaksas informatīvais tālrunis 80001801. |
Bezmaksas informatīvā tālruņa darbību nodrošina Tiesu administrācija, sniedzot informāciju par to, kas var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un kādos strīdos tas iespējams.
2024. gadā bezmaksas informatīvajā tālrunī saņemti 2376 zvani, savukārt 2025. gada deviņos mēnešos – 1503 zvani.
Tiesu administrācija uzsver, ka, zvanot uz tālruni, netiek nodrošinātas juridiskās konsultācijas pēc būtības.
Sarunā persona tiek uzklausīta, tādējādi iegūstot nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu, vai viņa atbilst valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem.
Ja persona kvalificējas palīdzības saņemšanai, tiek sniegta detalizēta informācija par iesnieguma sagatavošanu, vajadzīgajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību.
Savukārt, ja tiek konstatēts, ka persona neatbilst valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem, atbilstoši kompetencei sniedz skaidrojošu informāciju par iespējamajiem alternatīvajiem risinājumiem, kā arī norāda, kur var vērsties pēc palīdzības.
Ja sarunā konstatē, ka personai nepieciešama juridiskā palīdzība no attiecīgās jomas profesionāļa, vai arī persona pati izsaka vēlmi saņemt ieteikumu par juristu vai advokātu, pie kura vērsties, tiek sniegta informācija par resursiem, kur ir pieejams praktizējošu zvērinātu advokātu saraksts. Ņemot vērā individuālo situāciju, var ieteikt arī konkrētus juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem iespējams sazināties un vienoties par juridiskās palīdzības saņemšanu privātā kārtā.
Juridiskā palīdzība visvairāk nepieciešama ģimenes tiesību jautājumos, piemēram, par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, un lietās, kas saistītas ar bērniem, – saskarsmes tiesību un bērnu dzīvesvietas noteikšanā, aizgādības tiesību jautājumos u. c., kā arī gadījumos, kad aktuāla ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību.
Tāpat valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir pieprasīta zaudējumu vai parādu piedziņas jautājumos un saistību tiesībās, piemēram, attiecībā uz līgumu izpildi un dzīvokļu tiesībām (kā, piemēram, situācijās, kad persona tiek izlikta no dzīvojamās platības), īres tiesiskajām attiecībām, parādu par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu u. tml.
Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, Tiesu administrācijā jāiesniedz iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam. Tajā jānorāda informācija par strīda būtību un jāpievieno dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas, tostarp par personas atbilstību juridiskās palīdzības saņēmēja nosacījumiem.
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Tiesu administrācija saņēmusi 919 iesniegumus saistībā ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību.
Tiesu administrācija regulāri saskaras ar situācijām, kad iedzīvotāju iesniegumos ietverta nepilnīga informācija vai nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti. Daļu minētās informācijas Tiesu administrācija var iegūt pati, taču ir situācijas, kad tā jāsniedz pašai personai, piemēram, ja vajadzīgs aprēķins, līguma kopija utt. Tādos gadījumos Tiesu administrācija pieprasa papildu informāciju vai trūkstošos pierādījumus. Ja persona pieprasīto informāciju neiesniedz, tiek pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt juridisko palīdzību. Tās sniegšana tiek atteikta arī gadījumos, kad cilvēks valsts nodrošināto juridisko palīdzību lūdz lietās, kurās tā nav paredzēta, piemēram, administratīvā pārkāpuma lietās vai administratīvajās lietās, kas saistītas ar iestāžu lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.
Juridiskā palīdzība netiek sniegta lietās par goda un cieņas aizskaršanu, morālā kaitējuma atlīdzināšanu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir saistīta ar noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī situācijās, kad lietā jau stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums.
Plašāka informācija par valsts nodrošināto juridisko palīdzību pieejama Tiesu administrācijas tīmekļvietnē.
1 Skat. Civilprocesa likuma 82.1 pantu.
2 Nelabvēlīgas sekas var būt netaisnīgas vai diskriminējošas darbības jeb represijas pret trauksmes cēlēju, jo viņš ir sniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu, un šīm darbībām (piemēram, sodam, atbrīvošanai no amata utt.) ir jārodas cēloniskā sakarībā (kā darba devēja sodam) pēc trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas, lai tās varētu uzskatīt par trauksmes celšanas sekām.
Kas ir tiesībpratība?
Tiesībpratība = izpratne par tiesībām un pienākumiem + spēja tās īstenot reālās dzīves situācijās.*
Tiesiski izglītoti iedzīvotāji veido stipru demokrātisku sabiedrību.
Tiesībpratība palīdz:
Lai mēs dzīvotu drošā un labklājīgā vidē, ne mazāk svarīgi ir katram zināt savus pienākumus un tos godprātīgi pildīt.
Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025
Pētījuma kopsavilkums un prezentācija
Pētījuma “Latvijas iedzīvotāju tiesībpratība 2025” rezultāti
“Latvijas Vēstnesis” – tavai tiesībpratībai
Mūsu Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.
Lai palīdzētu katram īstenot šīs pamattiesības praksē un vieglāk orientēties tiesību pasaulē, “Latvijas Vēstnesis” nodrošina valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu.**
Tās ir četras savstarpēji saistītas vietnes – noderīgi palīgi tiesību aktu izpratnei:
Palīgs ikdienai: iespējas, ko piedāvā Likumi.lv un Vestnesis.lv
