E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38393
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Cietušajam kriminālprocesā ir tiesības prasīt kompensāciju arī civiltiesiskā kārtībā

J
jautā:
09. martā, 2026
Laila

Labdien! Kriminālprocess ir beidzies, vainīgā persona sodīta, un ir izmaksāta valsts kompensācija. Vai no vainīgās personas es varu pieprasīt morālo kompensāciju? Vai arī tas bija jādara kriminālprocesa laikā?

A
atbild:
Šodien
Linda Ņikona
LV portāls
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Ja jūs kā cietušais uzskatāt, ka ar kompensāciju, kas izmaksāta kriminālprocesa ietvaros, nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, tad jums ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā (CPL) noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus jānorāda, ka kriminālprocesa ietvaros kaitējuma kompensācija un valsts kompensācija ir divi dažādi kompensāciju veidi:

  • kaitējuma kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu (skat. Kriminālprocesa likuma (KPL) 350. pantu);
  • valsts kompensācija ir kompensācija, kuru izmaksā valsts personai, kas atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja tīša noziedzīgā nodarījuma rezultātā (skat. likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem”):
    • iestājusies personas nāve;
    • cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi;
    • aizskarta personas tikumība vai dzimumneaizskaramība;
    • ir cilvēku tirdzniecības upuris;
    • cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

Kaitējuma kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata. Atbilstoši KPL  351. pantam cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā.

Respektīvi, šo kaitējuma kompensāciju vajadzēja pieteikt jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa uzsāka pierādījumu pārbaudi.

Cietušā statusa piešķiršana kriminālprocesā rada personai tiesības pieteikt kaitējuma kompensāciju tādā apmērā, kādā tā uzskata par atbilstošu, lai ar nodarīto kaitējumu samierinātos.

Atbilstoši KPL 97.1 panta pirmās daļas 1. punktam cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju.

Savukārt likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (turpmāk – likums) 3. panta otrajā daļā noteikts, ka cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības.

Atbilstoši likuma 9. pantam valsts kompensācijas pieprasījums Tiesu administrācijai jāiesniedz triju gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt. 

Ņemot vērā piešķiramās kompensācijas visai nelielo apmēru, likumā atsevišķi uzsvērts, ka šādas kompensācijas saņemšana neierobežo cietušās personas tiesības pieprasīt kompensāciju pilnā apmērā no vainīgās personas kriminālprocesa ietvaros vai celt pret atbildīgo personu civiltiesisku prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Proti, likuma 2. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts kompensācijas pieprasīšana un izmaksāšana, pamatojoties uz šo likumu, neierobežo cietušā tiesības pieprasīt kompensāciju saskaņā ar KPL un CPL.

Līdz ar to valsts kompensācija ir uztverama kā valsts mēģinājums sniegt nelielu, bet tūlītēju atbalstu cietušajai personai, vienlaikus neliekot šķēršļus vēlākiem prasījumiem pret vainīgo personu, kas jārealizē pašam cietušajam.

Vienlaikus, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu CPL noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija

Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas, savukārt nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā. 

Turklāt, vēršoties tiesā, cietusī persona lielā mērā ir atbrīvota no savu tiesību aizskāruma pierādīšanas, jo saskaņā ar CPL 96. panta trešo daļu tiesai, lemjot par celto prasību, obligāti jāņem vērā kriminālprocesā konstatētie un pierādītie fakti, tai skaitā tie, kas attiecas uz cietušajam radīto kaitējumu.

Tātad, ja jūs kā cietušais uzskatāt, ka ar kompensāciju, kas izmaksāta kriminālprocesa ietvaros, nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, jums ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā (CPL) noteiktajā kārtībā.

Kaitējuma atlīdzināšanu CPL kārtībā var prasīt 10 gadu laikā no brīža, kad stājies spēkā galīgais tiesas spriedums kriminālprocesā.

Papildu informācija pieejama LV portālā >>

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 139 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas