Kriminālprocesa likuma (KPL) 95. panta pirmā daļa paredz personai tiesības kļūt par cietušo kriminālprocesā, ja tai ar noziedzīgu nodarījumu radīts fizisks, mantisks vai morāls kaitējums. 

Savukārt cietušā statusa piešķiršana rada personai tiesības pieteikt kaitējuma kompensāciju tādā apmērā, kādā tā uzskata par atbilstošu, lai ar nodarīto kaitējumu samierinātos. 

Personai, kura kriminālprocesā ir atzīta par cietušo, ir tiesības saņemt vismaz daļu no pieprasītās kompensācijas, arī pirms lieta ir izskatīta tiesā un galējais nolēmums par personas atzīšanu par vainīgu ir stājies spēkā. 

Proti, “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (turpmāk – likums) 3. pantā noteikts, ka tiesības uz valsts kompensāciju ir cietušajam. 

Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu (KL) nav saucams pie kriminālatbildības. 

Ja noziedzīga nodarījuma dēļ iestājusies personas nāve vai cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, tad valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā. 

Tiesības uz valsts kompensāciju ir tad, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā: 

1) iestājusies personas nāve; 

2) cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi; 

3) aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība; 

4) cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris; 

5) cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. 

Minētā likuma 7. pants paredz, ka vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo. 

Vienlaikus norādām, ka kompensācija tiek izmaksāta: 

1) 100 procentu apmērā, ja iestājusies personas nāve; 

2) 90 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris; 

3) 70 procentu apmērā, ja nepilngadīgam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu; 

4) 50 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu, izņemot šīs daļas 2. un 3. punktā minētos gadījumus. 

Savukārt personai, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 120., 121., 122., 127., 128. vai 129. panta, valsts kompensācija tiek izmaksāta 50 procentu apmērā no šā panta otrajā daļā noteiktā valsts kompensācijas apmēra. 

Atbilstoši likuma 9. pantam valsts kompensācijas pieprasījums Tiesu administrācijai jāiesniedz triju gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt. 

Ņemot vērā piešķiramās kompensācijas visai nelielo apmēru, likumā atsevišķi uzsvērts, ka šādas kompensācijas saņemšana neierobežo cietušās personas tiesības pieprasīt kompensāciju pilnā apmērā no vainīgās personas kriminālprocesa ietvaros vai celt pret atbildīgo personu civiltiesisku prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. 

Proti, likuma 2. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts kompensācijas pieprasīšana un izmaksāšana, pamatojoties uz šo likumu, neierobežo cietušā tiesības pieprasīt kompensāciju saskaņā ar KPL un Civilprocesa likumu (CPL). 

Līdz ar to kompensācija, kas paredzēta aplūkotajā likumā, būtu uztverama kā valsts mēģinājums sniegt nelielu, bet tūlītēju atbalstu cietušajai personai, vienlaikus neliekot šķēršļus vēlākiem prasījumiem pret vainīgo personu, kas jārealizē pašam cietušajam. 

Turpinājumā norādām, ka KPL 350. pantā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. 

Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata. 

Vienlaikus, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu CPL noteiktajā kārtībā. Vienlaikus, nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. 

Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas, savukārt nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā. 

Turklāt, vēršoties tiesā, cietusī persona lielā mērā ir atbrīvota no savu tiesību aizskāruma pierādīšanas, jo saskaņā ar CPL 96. panta trešo daļu tiesai, lemjot par celto prasību, ir obligāti jāņem vērā kriminālprocesā konstatētie un pierādītie fakti, tai skaitā tie, kas attiecas uz cietušajam radīto kaitējumu. 

Norādām, ka tiesu praksē ir nostiprinājies kompensācijas apmērs (40 000 eiro), kuru persona var saņemt tuvinieka nāves gadījumā (skatīt, piemēram, Senāta 2022. gada 30. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-41/2022; 2022. gada 26. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-646/2022).