FOTO: Evija Trifanova, LETA.
4. decembrī stājas spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā, ar kuriem tiek precizēti termiņi, kādā dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, ja tā ir nobalsojusi “pret” pārvaldīšanas uzdevuma došanu personai, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēma no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Likumā cita starpā noteikts, ka neatkarīgi no privatizēto dzīvokļu īpašnieku lēmuma pašvaldības tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju izbeidzas 2026. gada 30. jūnijā.
2025. gada 1. maijā stājās spēkā Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums, kas regulē valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu noteiktā termiņā.
|
|
Jaunais regulējums cita starpā nosaka privatizēto dzīvojamo māju turpmākos pārvaldīšanas nosacījumus.
Likuma 11. panta pirmā daļa paredz valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības) pienākumu līdz 2025. gada 31. decembrim sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīkot dzīvokļu īpašnieku aptauju, kurā ierosina dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Šāda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas mērķis ir pārņemt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.
Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, ja attiecīgais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiek pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības.
Kā skaidrots anotācijā, ja kopsapulcē vai aptaujā pieņemts lēmums “par” izvirzīto jautājumu, tiek noslēgts pārvaldīšanas līgums:
“Savukārt, ja lēmums netiek pieņemts, jo kopsapulce vai aptauja nav bijusi lemttiesīga, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības.
Abos minētajos gadījumos notiek jauna pārvaldnieka izvēle, līdz ar to izbeidzas valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju.”
Vienlaikus anotācijā norādīts, ka iespējama situācija, kad dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai aptauja ir lemttiesīga, taču dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nobalso “pret” izvirzītajiem jautājumiem, kā rezultātā netiek pieņemts lēmums par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.
Par likuma grozījumiem atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 25. novembrī izskanēja informācija, ka tāda situācija, piemēram, Rīgā bija izveidojusies 99 dzīvojamās mājās, un, iespējams, ne visas dzīvokļu īpašnieku kopības pagūs noteiktajā laikā – līdz 31. decembrim – pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas turpmāko pārvaldīšanu.
Grozījumi likumā nosaka pārejas regulējumu situācijā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība balsojusi “pret” pārvaldīšanas uzdevuma došanu personai, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēma no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības.
Tādā gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopībai ir pienākums triju mēnešu laikā no attiecīgā balsojuma pieņemšanas dienas pārvaldīšanas uzdevuma došanai izvēlēties pārvaldnieku vai nodibināt biedrību dzīvojamās mājas pārvaldīšanai, vai arī pilnvarot personu.
Līdz tam dzīvojamo māju pārvalda tā persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēma no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Konkrētajā situācijā pārvaldīšanas darbības tiek veiktas, nodrošinot tikai nepieciešamos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesus, un netiks veikti, piemēram, plānveida remontdarbi.
Turpretī, ja minētajā termiņā dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi par pārvaldīšanas uzdevuma došanu, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības.
Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju izbeidzas ar dienu, kad dzīvokļu īpašnieku kopība ir devusi vai arī ir uzskatāms, ka tā devusi pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldniekam, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nodibinātai biedrībai vai pilnvarotai personai, noslēdzot pārvaldīšanas līgumu.
Ja pašvaldība pati šā likuma spēkā stāšanās dienā nodrošināja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tās tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju izbeidzas 2026. gada 30. jūnijā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 25. novembrī pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka minētais jautājums ir aktuāls dažās pašvaldībās, kur šim nolūkam nav izveidotas kapitālsabiedrības un dzīvojamo māju apsaimniekošanu veic pašvaldības īpašumu pārvalde.
