SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Mājoklis

Jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošana kopīpašumā nebūs jāsaskaņo ar visiem kopīpašniekiem

Stājas spēkā 02.04.2026.

FOTO: Freepik.

Ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas stājas spēkā 2. aprīlī, paredzēts, ka jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošana kopīpašumā nebūs jāsaskaņo ar visiem kopīpašniekiem, kā arī precizētas elektronisko sakaru komersanta piekļuves tiesības dzīvojamo ēku infrastruktūrai. 

Sakaru nozarē viena no būtiskākajām problēmām, kas rada nopietnu risku Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, ir grūtības saskaņot elektronisko sakaru ierīkošanas un būvniecības projektus kopīpašumos, norādīts likumprojekta anotācijā.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu kopīpašumam, kurā izdalīti dzīvokļa īpašumi, ir piemērojama Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa, kas paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pieņemts tad, ja “par” nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem. Taču attiecībā uz tām daudzdzīvokļu mājām, kuras nav sadalītas dzīvokļa īpašumos (nedalīts kopīpašums), joprojām vajadzīga visu kopīpašnieku piekrišana – to nosaka Civillikuma 1068. pants.

Lai atvieglotu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, ar grozījumiem Elektronisko sakaru likuma 28. panta pirmajā daļā noteikts, ka kopīpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi kopīpašnieku.

Informēs 30 dienas iepriekš

Ir grozīta 28. panta sestā daļa, un tai pievienoti divi papildu nosacījumi. Atbilstoši 1. punktam, nosakot jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, saskaņošanas procedūru var aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu ne mazāk kā 30 darbdienas pirms darbu uzsākšanas, proti, ja publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā.

Tāpat 28. panta sestā daļa tiek papildināta ar piekto un sesto punktu. Īpašnieka informēšana notiek arī tad, ja publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkotas vai būvētas (arī pārbūvētas) valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, līdz kuram par publiskajiem līdzekļiem ir izbūvēts un pieslēgts publiskais elektronisko sakaru tīkls, kā arī tiek modernizēts elektronisko sakaru tīkls, nomainot kabeli, bet saglabājot līdzšinējo kabeļa izvietošanas trasi.

No likuma izslēgta 28. panta 7. daļa, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā aprēķināma un izmaksājama vienreizēja atlīdzība nekustamā īpašuma īpašniekam gadījumos, kad elektronisko sakaru ierīkošanai, būvēšanai (arī pārbūvei) saskaņošanas procedūra nav vajadzīga.

Būvprojektā elektronisko sakaru pārklājums arī iekštelpās

Likuma 28. pants ir papildināts ar 9. daļu, kas nosaka: no jauna būvējot vai novietojot daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, publiskas ēkas, rūpniecības objektus vai tuneļus, kas atbilst vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā būvju iedalījuma II vai III grupai, kā arī būtiski pārbūvējot šādas būves, būvprojektā jāparedz risinājumi, kas nodrošina mobilo elektronisko sakaru pārklājumu iekštelpās (izņemot tehniskās telpas bez uzturēšanās funkcijas).

Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz mobilo elektronisko sakaru pārklājuma radiosignāla līmeni un tā nodrošināšanu minētajās iekštelpās, radiosakaru līmeņa mērīšanas metodiku, kā arī šo prasību piemērošanas izņēmumus.

Grozījums šā likuma 28. pantā par tā papildināšanu ar devīto daļu stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

Piemēro regulas prasības

No 2025. gada 12. novembra ES dalībvalstīm ir tieši jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1309 (2024. gada 29. aprīlis) par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts) ietvertās prasības, tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru komersanta tiesībām pieprasīt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, lai ierīkotu vai būvētu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.

Atbilstoši regulas prasībām tiek precizēta likuma 3. pantā ietvertā 30. panta trešā daļa. Tā nosaka: ievērojot īpašumtiesības reglamentējošos normatīvos aktus, elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai un nodrošināšanai bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata ir pieejami:

  • dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievadi, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās;
  • publiskas personas nekustamā īpašuma ārējie konstruktīvie elementi (piemēram, ārsienas, jumti un citas ārējās konstrukcijas).

Likuma 30. panta sestajā un septītajā daļā precizēts, ko nedrīkst darīt nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai pārvaldītājs.

Pants papildināts ar astoto daļu, kas paredz: ja puses nevienojas citādi, tad pēc tāda šā panta trešās daļas 2. punktā minētā nekustamā īpašuma īpašnieka pieprasījuma, kuram noteikts lietošanas tiesību aprobežojums, uz ēkas ārējās konstrukcijas uzstādīto mobilo sakaru bāzes staciju par elektronisko sakaru komersanta līdzekļiem:

  • nojauc, ja nekustamā īpašuma īpašnieks saskaņojis nekustamā īpašuma nojaukšanas projektu;
  • pārvieto, ja ēkas ārējās konstrukcijas turpmākai ekspluatācijai nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana un saskaņā ar skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri to nevar veikt, kamēr mobilo sakaru bāzes stacija ir izvietota uz ēkas ārējās konstrukcijas.

Vienreizēja atlīdzība

Elektronisko sakaru likuma 31. panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt vienreizēju atlīdzību. Pirmā daļa papildināta ar trešo gadījumu, kad var prasīt atlīdzību, t. i., mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanai vai būvniecībai, tai skaitā pārbūvei vai atjaunošanai, izmanto šā likuma 30. panta trešās daļas 2. punktā minētos publiskas personas nekustamā īpašuma ārējos konstruktīvos elementus.

Līgumi, kas noslēgti starp elektronisko sakaru komersantu un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kuru attiecas šā likuma 31. panta pirmās daļas 3. punkts, ir spēkā līdz līgumā noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.

31. pants papildināts ar 3.1 daļu, kas nosaka: elektronisko sakaru komersantam un nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības vienoties, ka atlīdzība par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu netiek piemērota.

Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. decembrim uzdots izdot šā likuma 31. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus, t. i., metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Likums papildināts ar 32.1 pantu, kas nosaka tiesības un pienākumus citām personām, kuras elektronisko sakaru komersanta uzdevumā ierīko, būvē un uztur elektronisko sakaru tīklus.

Šā likuma 28. panta sestās daļas 5. punkts, 31. panta pirmās daļas 3. punkts, kā arī grozījumi 31. pantā par trešās un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI