Turpmāk valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesā varēs saņemt arī sūdzības sagatavošanas stadijā

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (turpmāk – grozījumi) paredz, ka nodrošinātā juridiskā palīdzība turpmāk tiks piešķirta arī konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā.

Vienlaikus grozījumi nosaka skaidrus un stingrus nosacījumus par to, kādai informācijai jābūt ietvertai juridiskās palīdzības pieprasījumā.

Proti, atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 9.¹ panta pirmajai daļai valsts nodrošinās juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā personai, kura vēlas iesniegt konstitucionālo sūdzību, ja juridiskās palīdzības pieprasījumā būs iekļauta šāda informācija:

• norādīts apstrīdētais normatīvais akts vai tā daļa un institūcija, kas to izdevusi;
• norādītas Satversmē noteiktās pamattiesības, kuras aizskar apstrīdētais normatīvais akts vai tā daļa;
• aprakstīti pamattiesību aizskāruma apstākļi, kurus pamato pieprasījumam pievienotie dokumenti;
• pievienoti dokumenti, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, ja tādi pastāv;
• norādīts datums, kad personai radies Satversmē noteikto pamattiesību aizskārums.

Kā vēstīts grozījumu anotācijā, līdz šim valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā varēja saņemt tikai pēc lietas ierosināšanas atteikuma, kā rezultātā juridiskās palīdzības pieejamība bija ļoti ierobežota un neatbilda reālajām vajadzībām, īpaši sociāli mazāk aizsargātām personām, kurām nepieciešams atbalsts jau pieteikuma sagatavošanas posmā:

“Kopš 2019. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā regulējums par valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā, šī iespēja izmantota ļoti ierobežoti – sešu gadu laikā tā piešķirta tikai deviņos gadījumos –, kamēr šajā pašā periodā Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodots 1321 pieteikums.

Ne visiem pieteikumu iesniedzējiem bija tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, taču rādītāju nesamērība liecina, ka līdzšinējais regulējums nespēja pietiekami efektīvi nodrošināt aizsardzību sociāli mazāk aizsargātām personām, kurām juridiskā palīdzība ir būtiska kvalitatīva pieteikuma sagatavošanai.”

LV portāls atgādina, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, bezvalstniekiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri tiesiski uzturas Latvijā, kā arī ārzemniekiem, ja viņi tiesiski uzturas Latvijā un ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja:

• tie ir ieguvuši maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu;
• tie pēkšņi nonākuši tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tiem liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Citas izmaiņas

Papildus norādāms, ka ar grozījumiem ieviestas arī stingrākas prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paplašinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.

Respektīvi, Tiesu administrācija nevar slēgt juridiskās palīdzības līgumu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, ja konstatē šādus apstākļus:

• juridiskās palīdzības sniedzējs ir tiesājamais, apsūdzētais vai aizdomās turētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
• juridiskās palīdzības sniedzējs ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• juridiskās palīdzības sniedzējs ir notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvots sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;
• pret juridiskās palīdzības sniedzēju sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
• juridiskās palīdzības sniedzējs ir izslēgts no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaists no prokurora amata vai atcelts no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata.

Vienlaikus grozījumi noteic, ka Tiesu administrācija juridiskās palīdzības līgumu neslēdz arī ar personu, attiecībā uz kuru iepriekš ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu slēgt šo līgumu, pamatojoties uz tās nevainojamās reputācijas trūkumu, ja kopš tāda lēmuma pieņemšanas ir pagājuši mazāk nekā trīs gadi.

Kā paskaidrojusi Tieslietu ministrija, ar grozījumiem ir pilnveidoti kritēriji visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, tostarp advokātiem un biedrībām, nodrošinot Tiesu administrācijai iespēju pārbaudīt informāciju par sodāmību, administratīvajiem pārkāpumiem un profesionālo pieredzi.