Jānorāda, ka izvērtēt konkrētas simbolikas nozīmi un izmantošanas pieļaujamību ir vienīgi tiesībsargājošo institūciju (domstarpību gadījumā – tiesas) kompetencē, tādēļ iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi.

Latvijas Republikas Satversmes 100. pants noteic: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Savukārt 116. pants paredz: “Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.”

Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs LV portāla publikācijā “Kas ir vārda brīvība, un vai to var ierobežot?” skaidrojis: “Vārda brīvība aptver dažādas komunikācijas formas. Tā aizsargā ne tikai publikācijas presē, bet arī izteikumus dažādās interneta vietnēs, teātra un filmu sižetus un grāmatu saturu. Turklāt persona var izvēlēties savu attieksmi pret kādu notikumu paust ne tikai vārdiski, bet arī publiski, izmantojot noteikta veida simbolus, ietverot savas idejas karikatūrās, plakātos vai gleznās. Lai gan vārda brīvība primāri vērsta uz sabiedrībai būtiskas informācijas aizsardzību, tā zināmās robežās aizsargā arī reklāmas un citus komerciāla rakstura izpausmes veidus. Neskatoties uz vārda brīvības īpašo lomu demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā, atsevišķos gadījumos ir pieļaujama un nepieciešama vārda brīvības ierobežošana. Valsts institūcijām katrā konkrētā gadījumā jāveic rūpīga izvērtēšana un jāsniedz pārliecinoši argumenti, kādēļ attiecīgajā gadījumā leģitīma mērķa aizsardzības intereses ir pārākas par nepieciešamību garantēt vārda brīvību.”

Tiesiskais regulējums (skat. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 4.¹ pantu) noteic, ka publiska pasākuma norises laikā aizliegts:

• vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus;

• sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju;

• propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

• izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni –, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;

• popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šo pasākumu mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;

• izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt;

• rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

Piemēram, LV portāla publikācijā “Georga lentītes publiskos pasākumos: aizliegta arī to izmantošana stilizētā veidā” Valsts policijas pārstāve norādīja, ka publiskos izklaides un svētku pasākumos, tostarp sapulcēs, gājienos un piketos, dalībniekiem ir aizliegts izmantot Georga lenti arī stilizētā veidā, taču, ja personas nepiedalās publiskā pasākumā un Georga lenti izmanto privātām vajadzībām, proti, pieliek to savam transportlīdzeklim vai apģērbam, – tad šādā veidā tās nav aizliegts izmantot, tā ir cilvēka brīva izvēle.