Ilustratīvs attēls, kurā redzams, kā tiek filmēta ēdiena gatavošana virtuvē.
FOTO: Magnific.com.
Lai nodrošinātu Satversmē nostiprinātā vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principa ievērošanu, tiesību akti priekšvēlēšanu laikā paredz ierobežojumus aģitācijas veikšanai. Augstākā tiesa nesenā lietā, kurā tika vērtēta robeža starp kādas pašvaldības vadītāja pienākumu informēt sabiedrību un netiešu priekšvēlēšanu aģitāciju, skaidroja, ka netiešas priekšvēlēšanu aģitācijas konstatēšanai nav nepieciešams tiešs aicinājums balsot vai norādes uz konkrētu deputāta kandidātu vai politisko partiju, bet ir pietiekami ar tādu informācijas saturu vai izplatīšanas kontekstu, kas objektīvi var veicināt vēlētāju atbalstu attiecīgajai personai vai politiskajai partijai. Tādēļ priekšvēlēšanu periodā izteikti pozitīvi raksturoti pašvaldības sasniegumi var ietekmēt vēlētāju izvēli un tikt atzīti par priekšvēlēšanu aģitāciju.
|
Priekšvēlēšanu laikā pašvaldības vadītāja, vienlaikus būdama deputāta kandidāte, pašvaldības sociālo mediju kontos iedzīvotājus informēja par viņas vadībā sasniegtajiem panākumiem pašvaldībā un iecerētajiem plāniem nākotnē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura kompetencē ietilpst priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanas kontrole,1 pārbaudot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto ierobežojumu ievērošanu pirms pašvaldību vēlēšanām 2021. gada 5. jūnijā, konstatēja, ka novada domes priekšsēdētāja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ievietoja pašvaldības sociālā medija lapā videomateriālus, kuros uzrunāja iedzīvotājus un informēja par pašvaldības aktualitātēm un sasniegumiem (izceļot pašvaldības sasniegto viņas vadībā un pastāstot par plānotajiem darbiem nākotnē). Videomateriālu izveidei tika izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi 1105 eiro apmērā.
Ievērojot, ka novada domes priekšsēdētāja bija arī nākamo pašvaldību vēlēšanu deputāta kandidāte, KNAB ieskatā videomateriāli saturēja netiešu aicinājumu balsot par viņu un tās pārstāvēto politisko partiju, un šāda priekšvēlēšanu aģitācija notikusi, izmantojot pašvaldības finanšu līdzekļus,2 kurus ar KNAB lēmumu uzdots atmaksāt valsts budžetā.
Novada domes priekšsēdētāja KNAB lēmumu pārsūdzēja tiesā. Pirmās instances tiesa pieteikumu noraidīja,3 savukārt apelācijas instances tiesa apmierināja,4 norādot, ka novada domes priekšsēdētājas pienākumos ietilpst piedalīšanās iedzīvotāju informēšanas pasākumos, tāpēc tas, ka persona ar pašvaldības sociālā medija lapā ievietotu videomateriālu starpniecību uzrunā iedzīvotājus, vēl neliecina par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju.
Apelācijas instances tiesas ieskatā publiski izskanējušās ziņas par konkrētās personas pievienošanos politiskajai partijai nenozīmē, ka vietējie iedzīvotāji ikvienu pieteicējas kā domes priekšsēdētājas publisko uzstāšanos turpmāk uztvers kā deputāta kandidāta sniegumu. Turklāt pašvaldības sociālo mediju kontos izvietotajos videomateriālos netiek pieminētas vēlēšanas un konkrēta partija, personu nesauc par deputāta kandidāti, videomateriālu vizuālais noformējums atbilst novada oficiāli apstiprinātajam zīmolam un nav saskatāmi partijas izmantotie logo un krāsu toņi. Tādēļ novada domes priekšsēdētājas paustā pozitīva rakstura informācija par pašvaldības darbu nav uzskatāma par netiešu aicinājumu balsot par viņu vai tās pārstāvēto politisko spēku.
KNAB par apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību.
Priekšvēlēšanu aģitācija aptver ne tikai jebkādā formā izteiktus tiešus aicinājumus balsot, bet arī tādu darbību kopumu, kas vērstas uz vēlētāju politiskās izvēles ietekmēšanu.
Senāts, izskatot kasācijas sūdzību,5 skaidroja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka aģitācijas ierobežojumus, lai mazinātu naudas lomu un negodīgu priekšrocību īstenošanu priekšvēlēšanu kampaņās un kandidātiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas vēlētāju uzrunāšanā. Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā lietotais jēdziens “reklamēšana” interpretējams, ņemot vērā reklāmas jēdziena vispārējo saturu, proti, kā jebkura darbība vai paziņojums, kura nolūks ir veicināt noteikta objekta popularitāti vai pieprasījumu pēc tā, ciktāl tas palīdz noskaidrot attiecīgā termina saturu priekšvēlēšanu aģitācijas kontekstā.
No minētā izriet, ka priekšvēlēšanu aģitācija aptver ne tikai jebkādā formā izteiktus tiešus aicinājumus balsot, bet arī tādu darbību kopumu, kas vērstas uz vēlētāju politiskās izvēles ietekmēšanu, popularizējot vai diskreditējot konkrētu politisko spēku vai deputāta kandidātu.
|
UZZIŅAI*Priekšvēlēšanu aģitācija ir jebkāda veida reklāma (piemēram, raksti, publikācijas, intervijas, minējumi un norādes rakstos, plakāti, video un audio klipi internetā vai sociālajos medijos utt.). Priekšvēlēšanu aģitācija parasti satur:
* Saskaņā ar KNAB prezentāciju “Priekšvēlēšanu aģitācija pirms 2026. gada Saeimas vēlēšanām”. |
Lai konstatētu, vai ir notikusi netieša priekšvēlēšanu aģitācija, informācijas saturs jāvērtē kopsakarā ar tā izplatīšanas laiku un to, kā šo informāciju uztver vidusmēra iedzīvotājs.
Senāts uzsvēra: lai noskaidrotu, vai konkrēts pasākums ir atzīstams par priekšvēlēšanu aģitāciju, jāvērtē ne vien pasākuma saturs, bet arī tā konteksts, izplatīšanas laiks un veids, adresātu loks, iesaistīto personu statuss, izmantotie resursi, pasākuma kopējais iespaids, objektīvais mērķis un rezultāts.
Netiešas priekšvēlēšanu aģitācijas konstatēšanai nav nepieciešams tiešs aicinājums balsot vai norādes uz konkrētu deputāta kandidātu vai politisko partiju, bet ir pietiekami ar tādu informācijas saturu vai izplatīšanas kontekstu, kas objektīvi var veicināt vēlētāju atbalstu attiecīgajai personai vai politiskajai partijai. Proti, nozīme ir nevis atsevišķu izteikumu lingvistiskajai analīzei, bet vēstījuma kopējai iedarbībai uz vēlētāju.
Netieša aicinājuma konstatēšanā īpaši svarīgi ņemt vērā, kā šo publikāciju saturu uztver vidusmēra novada iedzīvotājs.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums neparedz vispārēju aizliegumu valsts vai pašvaldību institūcijām priekšvēlēšanu aģitācijas periodā informēt sabiedrību par savu darbību, tomēr priekšvēlēšanu aģitācijas periodā jebkura publiska komunikācija vērtējama pēc tās iespējamās ietekmes uz vēlētāju politisko izvēli.
Attiecībā uz apelācijas instances tiesas pausto, ka videomateriālu veidošana iedzīvotāju informēšanai ir ierasta pašvaldības prakse un ka pašvaldības vadītāja amata pienākumos ietilpst iedzīvotāju informēšana par pašvaldības aktivitātēm, Senāts norādīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums neparedz vispārēju aizliegumu valsts vai pašvaldību institūcijām priekšvēlēšanu aģitācijas periodā sabiedrību informēt par savu darbību.
Taču no minētā likuma izriet, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā jebkura publiska komunikācija ir vērtējama pēc tās satura, konteksta un iespējamās ietekmes uz vēlētāju politisko izvēli. Līdz ar to, ja priekšvēlēšanu periodā tiek īstenota šāda komunikācija un tās saturs ir izteikti pozitīvs, akcentējot pašvaldības, tātad netieši arī domes priekšsēdētājas sasniegumus, tiesai jāvērtē, vai informācijas sniegšana ierastās prakses aizsegā objektīvi neiegūst citu, no iedzīvotāju informēšanas atšķirīgu mērķi – ietekmēt vēlētāju politisko izvēli.
Ņemot vērā, ka Senāta ieskatā apelācijas instances tiesa nebija pilnvērtīgi izvērtējusi, vai konkrētajā gadījumā kopējais vēstījums un izplatīšanas veids (izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus) objektīvi varēja veicināt esošās domes priekšsēdētājas un potenciālās deputāta kandidātes pozitīvo tēlu vēlētāju vidū, Senāts apelācijas instances spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
|
1 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2. pants.
2 Atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 33. pantam administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta. Par administratīvo resursu izmantošanu šā panta izpratnē uzskatāma valsts un atvasinātu publisku personu institūciju un kapitālsabiedrību, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder kapitāla daļas (akcijas), kā arī kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām piederošās daļas (akcijas) atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, finanšu līdzekļu, kustamas un nekustamas mantas izmantošana vai pakalpojumu sniegšana priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai, kā arī šo institūciju reklamēšana par samaksu 30 dienu periodā pirms vēlēšanām, ja attiecīgā reklāma ir saturiski saistīta ar deputāta kandidāta, politiskās partijas, politisko partiju apvienības, kā arī politiskās partijas vai politisko partiju apvienības pārvaldes institūciju izvirzīto kandidātu Ministru prezidenta vai ministra amatam vai ar politisko partiju vai politisko partiju apvienību saistītas personas atspoguļojumu vai šāda kandidāta vai personas darbības atainojumu.
3 Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. A420237122.
4 Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 31. janvāra spriedums lietā Nr. A420237122.
5 Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2026. gada 6. maija spriedums lietā Nr. SKA-35/2026.
Tavs ceļvedis Satversmē
Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku.
Tā nosaka:
Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.
Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris.
To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.
Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums.
Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.
Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna.
Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.
Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!
Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!
