|
2026. gada EK ziņojumā secināts, ka tiesas Latvijā darbojas efektīvi un tiek veikti pasākumi tiesu sistēmas neatkarības stiprināšanai. Konstatēts, ka arī priekšstats par tiesu varas neatkarības līmeni Latvijā ir nedaudz uzlabojies salīdzinājumā ar 2025. gadu, taču joprojām ir vidējs – gan sabiedrības, gan uzņēmumu vidū. 2026. gadā 50% iedzīvotāju un 52% uzņēmumu uzskata tiesu un tiesnešu neatkarības līmeni par “diezgan augstu vai ļoti augstu” (2025. gadā – 42% iedzīvotāju, 41% uzņēmumu).
Ir uzsākts, taču vēl nav pabeigts process, lai aizsargātu tiesnešus no nepamatotas politiskas ietekmes
2026. gada ziņojumā par tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti pausts:
- ir panākts neliels progress attiecībā uz 2022. gadā sniegto ieteikumu nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus pret nepamatotu politisko ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procedūrā1, jo 2026. gadā izskatīšanai Saeimā iesniegts likumprojekts, kurā paredzēta iespēja pārsūdzēt Satversmes tiesā Saeimas lēmumus par atteikumu apstiprināt kandidātu. Tomēr, ņemot vērā, ka reforma vēl nav pieņemta, ziņojumā Latvijai tiek ieteikts virzīt uz priekšu uzsākto likumdošanas procesu2;
- iecere palielināt Tieslietu padomes lomu tiesu administrēšanā, nododot tās pārvaldībā jautājumus, kas saistīti ar tiesu darba organizāciju, tiesnešu karjeru un rajona tiesu un apgabaltiesu budžeta plānošanu, stiprinās tiesu varas pašnoteikšanos un neatkarību, kā arī samazinās izpildvaras ietekmi3;
- 2025. gadā konstatētie sarežģījumi tiesu personāla jautājumos (liela tiesnešu palīgu mainība, grūtības aizpildīt tiesnešu vakances) tiek risināti, resursus novirzot tiesu palīgpersonāla attīstībai, piemēram, daļu finansējuma, kas piešķirts neaizpildītajiem tiesnešu amatiem, Tieslietu padome nolēma atvēlēt tiesu palīgpersonāla sistēmas attīstībai, kā arī plānots likvidēt tiesneša palīga amatu, ieviešot tiesas jurista amatu, tādējādi paaugstinot tiesnešu palīgu algas kategoriju;
- ir paplašināta piekļuve juridiskajai palīdzībai Satversmes tiesas procesā, nodrošinot, ka tā ir pieejama pieteikuma sagatavošanas posmā un pieteikuma iesniedzējam nav vispirms jāiesniedz pieteikums Satversmes tiesā bez juridiskās palīdzības;
- ir ieviesta maksimālā maksājamā nodeva tiesvedības sākšanai Latvijas tiesās, vienlaikus ziņojumā arī apzinātas bažas, ka pašreizējais tiesvedības izmaksu līmenis un maksimālās kompensācijas summas var ierobežot tiesu iestāžu pieejamību mazākiem uzņēmumiem;
- ņemot vērā, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ietilpst gan civillietu, gan arī krimināllietu izskatīšana un pieaugošais lietu skaits radīja dažādus sarežģījumus tiesas darbā, pozitīvi novērtēta Ekonomisko lietu tiesas jurisdikcijas pārskatīšana, uzlabojot Ekonomisko lietu tiesas specializēto raksturu. Taču zināmas raizes rada tas, vai apelācijas instancēs tiesnešiem ir tāda paša līmeņa specializētas ekonomiskās un komerciālās zināšanas, tādēļ izcelta Tieslietu akadēmijas nozīme un nepieciešamība apmācīt tiesnešus un prokurorus.
Par secinājumiem līdzsvara un atsvara sistēmas jomā
2026. gada ziņojumā kā līdzsvara un atsvara sistēma tiek apskatīta investīciju aizsardzības joma, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu izpilde un pilsoniskās sabiedrības apstākļi. Ziņojumā konstatēts:
- Latvijā 2026. gada 1. janvārī vēl nebija izpildīti septiņi ECT spriedumi pamatlietās (par diviem spriedumiem mazāk nekā 2025. gadā), savukārt 2026. gada 17. jūnijā vēl neizpildīto spriedumu pamatlietās skaits pieauga līdz astoņiem. Vidējais spriedumu neizpildes laiks – viens gads un seši mēneši (salīdzinājumā ar vienu gadu un trīs mēnešiem 2025. gadā). Vecākais spriedums pamatlietās, kas nav izpildīts vairāk nekā trīs gadus, cita starpā attiecas uz to, ka valsts tiesa prasītāja darba strīdā nav ņēmusi vērā arodbiedrības elementu;
- pilsoniskā telpa Latvijā joprojām tiek vērtēta kā atvērta, un arī sadarbība ar valdību ir pozitīva, taču pilsoniskās sabiedrības organizācijas ziņojušas par negatīvu vēstījumu pieaugumu attiecībā uz to lomu, tai skaitā no politisko dalībnieku puses (tas ietvēra publiskās debates par Latvijas iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas, kas izraisīja plašu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, izmantojot protestus un lūgumrakstu iesniegšanu, kā rezultātā Valsts prezidents nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamentam pārskatīšanai). Tāpat ziņots, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas saskaras ar pieaugošu finansiālo spiedienu, ko pastiprina neskaidrība par galvenajiem iekšzemes un starptautiskajiem finansēšanas mehānismiem un pastāvīgās problēmas saistībā ar dalību diskusijās par publisko finansējumu;
- mazāk nekā puse jeb 43% no Latvijā aptaujātajiem uzņēmumiem ir ļoti vai diezgan pārliecināti, ka ieguldījumus aizsargā tiesību akti un tiesas, un šis rādītājs ir palielinājies salīdzinājumā ar 2025. gadu (37%). Galvenie iemesli, kuru dēļ uzņēmumi neuzticas, ir biežās izmaiņas tiesību aktos un bažas par likumdošanas procesa kvalitāti, savukārt ārvalstu investori pauduši raizes par to, ka publiskā iepirkuma prakse un liela mēroga līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības un investīciju vidi, uzsverot līgumu koncentrāciju ierobežota saņēmēju skaita vidū, tādēļ vajadzīgi turpmāki pārredzamības uzlabojumi.
Ziņojumā arī uzsvērtas ieceres:
- grozīt tiesībsarga izvirzīšanas kārtību, kas ļautu tiesībsarga amata kandidātus izvirzīt ne tikai parlamenta deputātiem, bet arī Valsts prezidentam (pavērtu iespējas maksimāli palielināt potenciālo kandidātu skaitu no dažādām sabiedrības grupām un izglītības kvalifikācijām, padarītu procesu pārredzamāku);
- grozīt Satversmes tiesas likumu, lai stiprinātu Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību, nodrošinot, ka viņu pieņemtie nolēmumi nevar radīt viņiem nelabvēlīgas sekas pēc viņu pilnvaru termiņa beigām.
|
|
Publikācijas otrajā daļā aplūkosim EK paustās atziņas par korupcijas apkarošanu un mediju brīvību Latvijā.
1 Pirmsākums konkrētajai rekomendācijai meklējams 2022. gadā, kad Saeima politisku pretrunu dēļ vispirms noraidīja kandidāti Augstākās tiesas tiesneses amatam (Saeimai savs lēmums nav jāpamato, un to nevar pārskatīt tiesā). Kaut arī minētais tiek uzskatīts par atsevišķu gadījumu, EK ieskatā tas liecināja par konsekvences trūkumu Eiropas standartu ievērošanā.
2 Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” Saeimā izskatīts pirmajā lasījumā.
3 Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” anotācijā skaidrots, ka tiesu varas pašnoteikšanās nolūkā Tieslietu padomei paplašināmas pilnvaras lemt par tieslietu nozarei nepieciešamo budžetu, pilnvaras saistībā ar dažādu tiesu administrēšanu un pārvaldību, lai uzlabotu tiesiskuma kvalitāti, vienlaikus sašaurinot Tieslietu ministrijas funkcijas tiesu organizatoriskās vadības un uzraudzības jomā.
