Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskuma situāciju Latvijā: nav būtiska progresa iepriekš sniegtajās rekomendācijās

EK gada ziņojumā par tiesiskumu, izmantojot vienu metodiku, tiek aplūkota situācija visās ES dalībvalstīs (arī četrās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs) un novērtēts iepriekšējā gadā sniegto ieteikumu progress.

Ziņojuma mērķis ir preventīvs, proti, tas kalpo, lai veicinātu tiesiskumu un nepieļautu problēmu rašanos vai saasināšanos. Pamatojoties uz ziņojumu un tajā sniegtajiem ieteikumiem, EK aicina dalībvalstis novērst konstatētās problēmas, nepieciešamības gadījumā arī sniedzot atbalstu.

Turpinājumā apskatīts, kādas atziņas par tiesiskumu Latvijā ietvertas 2025. gada ziņojumā.

Tiesu sistēma darbojas efektīvi, bet pastāv izaicinājumi attiecībā uz personālu

2025. gada ziņojumā konstatēts, ka Latvijas tiesu sistēma darbojas efektīvi, uzsverot, ka tiesas procesu un vēl neizskatīto lietu (civillietu, komerclietu, administratīvo lietu) izskatīšanas ilgums Latvijā ir viens no īsākajiem ES.1 Neraugoties uz lietu skaita pieaugumu, arī Ekonomisko lietu tiesas (ELT) darbība būtiski uzlabo tiesu sistēmas produktivitāti, piemēram, lietu izskatīšanas laiks ELT ir 6,9 mēneši salīdzinājumā ar 30 mēnešiem pārējās tiesu iestādēs.

Ziņojumā pozitīvi novērtēta Tieslietu akadēmijas kā vienota mācību centra tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem un izmeklētājiem izveide un darbības uzsākšana 2025. gada 1. janvārī.2

Vienlaikus ziņojumā vērsta uzmanība tam, ka Latvijas tiesās pastāv sarežģījumi attiecībā uz personālu:

• liela tiesnešu palīgu mainība. Piemēram, Rīgā katru gadu darbu pamet līdz 41% palīgu. Iemesli tiesnešu palīgu mainībai ir zemas algas (tiesnešu palīgu atalgojums Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir vidējs – ap 70% no vidējās algas, bet, piemēram, Igaunijā tas ir virs vidējās algas), priekšstats par karjeras izaugsmes izredžu trūkumu tiesu iestādēs, kā arī privātā sektora pievilcību;
• grūtības aizpildīt visas tiesnešu vakances, jo nav pietiekams skaits kvalificētu kandidātu;
• nav pienācīga darba slodzes sadalījuma starp tiesnešiem;
• ELT lietu skaita pieaugums un aktīvo tiesnešu skaita īslaicīgs samazinājums.

Atkārtoti aicina veikt pasākumus neatļautas politiskās ietekmes novēršanai Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas kārtībā

Ziņojumā akcentēts – Latvijā joprojām nav panākts progress saistībā ar ieteikumu ieviest atbilstošus aizsardzības pasākumus Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procedūrā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā. EK ieteikums attiecībā uz neatļautas politiskās ietekmes novēršanu tiesnešu iecelšanas kārtībā pastāv jau vairākus gadus, un arī šī gada ziņojumā tas ir saglabāts.

Pirmsākums konkrētajai rekomendācijai meklējams 2022. gadā, kad Saeima politisku pretrunu dēļ sākotnēji noraidīja kandidāti Augstākās tiesas tiesneses amatam (Saeimai savs lēmums nav jāpamato, un to nevar pārskatīt tiesā). Kaut arī minētais tiek uzskatīts par atsevišķu gadījumu, EK ieskatā tas liecināja par konsekvences trūkumu Eiropas standartu ievērošanā.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – “Delna” ” (“Delna”), vērtējot EK ziņojumā pausto, norāda, ka tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšana ir pamats tiesiskumam Latvijā un ka tiesnešu iecelšanas un apstiprināšanas amatā kārtībai jābūt atklātai un sabiedrībai saprotamai, izslēdzot jebkādu politiskās iejaukšanās risku.

Turpretī Tieslietu padomes ieskatā jautājums par politisko apsvērumu nozīmi tiesnešu atlases procesā bija aktuāls 2022. gadā, kad Saeima atteicās apstiprināt Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneša amatā, tomēr situācija tika atrisināta 2023. gadā, kad Saeima attiecīgo jautājumu izskatīja atkārtoti un savu nostāju mainīja. “Notikumi 2022. gadā galvenokārt saistās ar nepilnībām politisko diskusiju kultūrā. Politiska rakstura kritika par tiesneša iepriekš izskatīto lietu iznākumu var norādīt uz tiesu varas neatkarības apdraudējumu. Vienlaikus personu tiesneša amatā var iecelt tikai Saeima, tādēļ pēc būtības vienīgais situācijas risinājums ir izpratnes stiprināšana par valsts varas atzaru savstarpējām attiecībām un starpinstitūciju dialoga kultūras attīstība,” skaidro Tieslietu padome.

Tiesu iestāžu neatkarības līmenis Latvijā vērtēts kā vidējs

Saskaņā ar ziņojumā apkopotajiem datiem secināts, ka priekšstats par tiesu iestāžu neatkarības līmeni Latvijā joprojām ir vidējs gan sabiedrībā, gan uzņēmumu vidū. 42% iedzīvotāju un 41% uzņēmumu 2025. gadā tiesu un tiesnešu neatkarības līmeni uzskata par “diezgan augstu vai ļoti augstu”. Taču konkrētais rādītājs salīdzinājumā ar 2021. gadu ir ievērojami zemāks, kad tiesu neatkarības līmeni par “diezgan augstu vai ļoti augstu” uzskatīja 56% sabiedrības un 53% uzņēmumu.

LV portāla infografika.

Tieslietu ministrija pauž, ka tiesu sistēmas caurskatāmība un iedzīvotāju uzticēšanās tiek veicināta ar tiesu sistēmas digitalizāciju, kur Latvijai ir augsti rādītāji3, piemēram, piedāvājot iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju elektroniski ierosināt lietas, sekot līdzi tiesvedībai, kā arī nodrošinot mašīnlasāmu tiesu spriedumu pieejamību. Arī biedrība “Delna” uzsver, ka ir svarīgi turpināt darbu pie digitālo rīku ieviešanas tiesu darbībā, jo tas nodrošinātu lielāku efektivitāti un sabiedrības uzticību tiesu sistēmai.

Pretkorupcijas jomā plašs darāmo darbu saraksts

“Runājot par pretkorupcijas jomu un politisko godprātību, Eiropas Komisija norāda uz plašu darāmo darbu sarakstu,” teic “Delna”, vēršot uzmanību, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijas rezultāts Korupcijas uztveres indeksā4 svārstījies robežās no 57 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi. Latvijas rādītājs 2024. gadā bija 59 punkti no 100, un tas liecina par izplatītu korupciju publiskajā sektorā. “Pretkorupcijas jomā Eiropas Komisijas un “Delnas” ieskatā viens no lielākajiem trūkumiem ir kavēšanās ar Interešu pārstāvības atklātības likuma iedzīvināšanu. Kopš 2024. gada ir veikts tikai neliels progress šajā sfērā, respektīvi, uzsāktas diskusijas par interešu pārstāvju reģistra izstrādi. Kavēšanās ar likuma ieviešanu norāda uz vāju politisko gribu atklāti runāt par to, kādas intereses tiek pārstāvētas pieņemtajos lēmumos,” klāsta “Delna”.

EK ziņojumā minēts, ka darbs interešu pārstāvības reģistra5 pilnīgai ieviešanai ir pavirzījies uz priekšu, – panākts progress 2024. gada ziņojuma par tiesiskumu ieteikuma izpildē. Taču vēl jāveic daudz uzdevumu attiecībā uz efektivitāti, piemēram, nav skaidrs informācijas apjoms, kas jāsniedz pagaidu sistēmā, nav paredzēta ziņošanas sistēma par interešu pārstāvības darbībām vai obligāta ziņošana valsts iestāžu tīmekļvietnēs par tikšanās reizēm ar interešu pārstāvjiem, tāpat nav pietiekami ņemti vērā starptautiskie pārredzamības standarti.

Tāpat EK aicina Saeimu atjaunot tās ētikas kodeksu un valsts pārvaldes iestādes vadīties pēc vienotas izpratnes ētikas normu piemērošanā. Savukārt no pretkorupcijas perspektīvas būtiski ir turpināt stiprināt preventīvos mehānismus, tai skaitā valsts amatpersonu interešu konfliktu pārvaldību un caurskatāmību publiskajos iepirkumos, apsverot iepirkumu jomas centralizāciju6.

“Delna” aicina EK sniegtos ieteikumus neuztvert tikai kā formālu Latvijas tiesiskuma novērtējumu: “Tam vajadzētu kalpot kā pamatam praktiskai rīcībai, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu Latvijā, stiprinātu uzticību valsts institūcijām un sekmētu godīgu, atklātu un demokrātisku valsts pārvaldi. EK ieteikumi sakrīt ar “Delnas” rekomendācijām 2024. gada Korupcijas uztveres indeksa rezultāta uzlabošanai, un to ieviešana var uzlabot Latvijas Korupcijas uztveres indeksa rādītāju.”

2025. gada ziņojumā atzinīgi novērtēts:

• likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” grozījumi 2024. gadā7, ar kuriem noteikts aizliegums valsts amatpersonām pieņemt lēmumus vai izdot jebkādu citu administratīvu aktu attiecībā uz laulāto divus gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri – divus gadus pēc partnerības izbeigšanas;
• automātiskā valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes rīka izstrāde, lai Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu un soda piemērošanu, pamatojoties tikai uz datu automātisku apstrādi (taču arvien nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā);
• Krimināllikuma grozījumi 2024. gadā, ar kuriem kriminālatbildības slieksnis par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu samazināts no 50 līdz 10 valsts minimālajām mēnešalgām.8

Mediju neatkarība Latvijā novērtēta kā stabila

Vērtējot mediju vidi Latvijā, EK ziņojumā secinājusi:

• mediju regulatoru un sabiedrisko mediju neatkarības apdraudējums ir zems;
• 2025. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta (MPM) rezultāti ataino, ka mediju īpašumtiesību pārredzamība Latvijā  ir ar vidēju risku (40%), bet ir iecerēti grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas par obligātu padarītu plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un informācijas sniegšanu par patiesajiem labuma guvējiem;9
• neraugoties uz pētījumos konstatētajām atsevišķām situācijām, kad valsts iestādes nav sniegušas informāciju,10 Informācijas atklātības likums un arī likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” garantē žurnālistu tiesības piekļūt valsts iestāžu rīcībā esošajai informācijai;
• žurnālistu profesionālā vide Latvijā kopumā tiek vērtēta kā droša (2025. gada MPM rādītājs attiecībā uz žurnālistikas standartiem, profesiju un aizsardzību ir vidēja līdz zema riska), bet vērojama pasliktināšanās tiešsaistes vidē, un tiešsaistes vietņu sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm problēmu risināšanā ne vienmēr ir efektīva;
• 2025. gada maijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasīja Latvijas ziņu aģentūrai “LETA” un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica” sniegt paskaidrojumus par saturu, kas publicēts saistībā ar pašvaldību vēlēšanām 7. jūnijā, proti, pieprasīja precīzu informāciju par redakcionālajiem procesiem, piemēram, minēto politisko partiju, intervējamo personu un pilsētu atlases kritērijiem, redakcionālo un publicēšanas darbu koordinējošās personas vārdu un uzvārdu, satura finansējuma avotu. “Re:Baltica” tika jautāts arī par tā turpmāko publikāciju plāniem. Šo gadījumu Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma reģistrējusi kā darbību kategorijā, kurām ir ierobežojoša ietekme uz mediju brīvību.

Par secinājumiem līdzsvara un atsvara sistēmas jomā

Ziņojumā kā līdzsvara un atsvara sistēma tiek apskatīta investīciju aizsardzības joma, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu izpilde un pilsoniskās sabiedrības apstākļi, par kuriem Latvijas kontekstā secināts:

• pārāk biežas izmaiņas normatīvajos aktos vai bažas par likumdošanas procesa kvalitāti mazina uzņēmēju pārliecību par investīciju aizsardzības efektivitāti;
• vidējais ECT spriedumu neizpildes laiks bija viens gads un trīs mēneši. Senākais ECT spriedums pamatlietā, kas Latvijā nav izpildīts jau trīs gadus11, attiecas uz prasītāju tiesību uz īpašuma netraucētu izmantošanu neievērošanu saistībā ar nespēju izmantot savu īpašumu vai piekļūt tam kopš 2005. gada beigām, kad to patvaļīgi noteica par ūdensapgādes aizsardzības zonu bez jebkādas kompensācijas vai cita zemesgabala piešķiršanas prasītājiem;
• pilsoniskās sabiedrības darbības apstākļi joprojām ir atvērti un stabili, taču pilsoniskās sabiedrības organizācijas Latvijā nav pilnībā apmierinātas ar valsts noteikumiem, kas reglamentē valsts līdzekļu, t. sk. ES struktūrfondu līdzekļu, pārvaldību.

1 Civillietu un komerclietu izskatīšanas (visās tiesu instancēs) termiņā Latvija ieņem 7. vietu starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem. Administratīvo lietu izskatīšanas termiņā pirmajā tiesu instancē Latvija ierindojas 7. vietā starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem (piemēram, Latvijā tās ir 200 dienas, bet Lietuvā – 80). Izteikti ilgi lietu izskatīšanas termiņi Latvijā konstatējami korupcijas lietās (1000 dienas; ilgāks minēto lietu izskatīšanas termiņš konstatēts tikai Francijā, kur tas sasniedz 1100 dienas).

2 Tieslietu akadēmija izveidota ar EK tehniskā atbalsta instrumentu un pēc reformas saskaņā ar Latvijas atveseļošanas un noturības plānu.

3 Dati pieejami šeit: 2025 EU Justice Scoreboard.

4 Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International, un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs.

5 Interešu pārstāvības atklātības likums noteic, ka interešu pārstāvības reģistram jāsāk darboties 2028. gada 1. septembrī, savukārt no 2025. gada 1. septembra līdz interešu pārstāvības reģistra izveidei tiek veidots interešu pārstāvju saraksts jeb EK definētā “pagaidu sistēma”, kas darbojas kopš 2023. gada rudens. Pieejams šeit.

6 Uzņēmumu attieksme pret korupciju ES liecina, ka 27% uzņēmumu Latvijā (ES vidēji  – 25%) uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā korupcija praktiski nav ļāvusi tiem uzvarēt publiskā iepirkuma konkursā vai saņemt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.

7 Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. pants.

8 Grozījumi Krimināllikuma 288.² pantā bija nepieciešami, jo 50 mēnešalgu slieksnis bija pārāk augsts un neļāva atsevišķas personas saukt pie atbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, ja tā notika zemākā apjomā.

9 Likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” Uzņēmumu reģistram ir noteikts pienākums reģistrēt masu informācijas līdzekļus tā uzturētajā Masu informācijas līdzekļu reģistrā. Reģistrācija tiek veikta pēc pieteikuma iesniegšanas, un netiek veikta uzraudzība vai datu pārbaude, tādēļ reģistra dati nav pilnīgi un aktuāli. Turpretī elektronisko masu mediju pakalpojumu sniedzējiem informācija par patiesajiem labuma guvējiem un jebkādām šādu labuma guvēju izmaiņām jāsniedz NEPLP, tomēr padome nav atbildīga par presi un tiešsaistes ziņu portāliem.

10 2025. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments. Latvija. 13. lpp. Pieejams šeit.

11 ECT 2021. gada 21. septembra spriedums lietā “Bērziņš u. c. pret Latviju”.