Attēlā: Eiropas Parlamenta ēka Strasburgā.
FOTO: Philipp von Ditfurth (dpa/picture-alliance/ScanPix).
9. maijā atzīmējam Eiropas dienu, kas simbolizē ideju par vienotu kontinentu, kurā valstis izvēlas nevis karot, bet sadarboties, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un mērķiem. Taču Eiropas Savienība (ES) nav tikai politiska vai ekonomiska vienošanās starp valstīm. Daudz ikdienā jau pierastu lietu, bez kurām vairs pat nevaram iedomāties savu dzīvi, nosaka atrašanās vienotā Eiropas tiesiskajā telpā. Vienlaikus ne mazums noteikumu mums liek šķendēties par pārlieku birokrātiju vai politikām, kuras reizēm nav visiem saprotamas. Ko mums katram nozīmē būt daļai no Eiropas, LV portāls vaicāja dažādu nozaru pārstāvjiem.
“Būdama politiska sistēma, kurai ir pašai savs parlaments, valūta un likumi, ES ietekmē ne tikai gandrīz 500 miljonu eiropiešu ikdienas dzīvi. Tās īstenotā politika atstāj tādu vai citādu iespaidu visā pasaulē,”1 secina Lafboro Universitātes politiskās ekonomikas profesors un grāmatas “Zvaigžņu aplis: ES vēsture un cilvēki, kas to veidoja” autors Dermots Hodsons. Tomēr šīs organizācijas pamats bija gluži praktiska un arī vitāla nepieciešamība tolaik un arī patlaban, kad Eiropas diena nozīmē pāreju no sašķeltas un karojošas Eiropas uz sadarbībā balstītu un mierīgu kontinentu.
|
Ko Latvijai un katram tās iedzīvotājam nozīmē valsts atrašanās Eiropas Savienībā un tās tiesību telpā?
Kristīne Zonberga
biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore
Publicitātes foto
ES Latvijā bieži vien tiek izprasta kontekstā ar “Eiropas naudu”, “Eiropas noteikumiem”. Taču, atskatoties ES izveides vēsturē, tā sākās kā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, kur, apvienojoties vairākām valstīm, tās vienojās par iekšējiem noteikumiem un resursiem ar mērķi saglabāt ilgstošu mieru. Miers kā vērtība panāca, ka kopienai tika izveidots jauns tiesiskais ietvars, iekšējās sadarbības modelis un ekonomika. Šodien, raugoties uz ES, vēlētos, ka tā tiek uztverta pamatā kā vērtību savienība, jo ES sevī glabā vēsturiski dziļas, vēl mūsdienās saistošas vērtības un no tām izrietošus darbības principus. Vērtībām un principiem jābūt augstāk stāvošiem pār praktiskiem apsvērumiem, tai skaitā nozīmīgu lēmumu pieņemšanā Briselē.
ES vērtības ir nostiprinātas Līgumā par Eiropas Savienību, nosakot, ka tās ir: cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības. Būtiski, ka šīs vērtības ir priekšnoteikums dalībai ES. Tātad bez apņemšanās tās stingri ievērot valstīs un sadarbībā ar pārējām dalībvalstīm nav iespējams būt daļai no ES. Praksē vispārināti tas nozīmē, ka cilvēki var brīvi paust savu viedokli, veidot organizācijas, piedalīties sabiedriskajos procesos un paļauties, ka valsts vara darbojas saskaņā ar likumu. Līdz ar to vērtības savā būtībā nav tikai deklaratīvas idejas, tās ir garantētas brīvības, kas ietekmē ikviena cilvēka ikdienu. Taču, iespējams, vairums par to pat nav iedomājušies, pieņemot lietu kārtību kā pašsaprotamu.
Vienlaikus būtu naivi apgalvot, ka realitāte pilnībā atbilst vēlamajiem ideāliem, kas iekļauti dokumentos. Mēdz būt situācijas, kad ES dalībvalstīm tiek pārmests par tiesiskuma, mediju brīvības vai pilsoniskās telpas ierobežošanu. Turpretī ES institūcijām ne vienmēr ir pa spēkam panākt, lai visas valstis konsekventi ievērotu kopīgi pieņemtās normas. Tādējādi ES nepārtraukti balansē starp vērtību savienību un politisko un ekonomisko interešu savienību.
Tomēr vērojams, ka ES strādā, lai noteiktās vērtības stiprinātu un aizsargātu. Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta demokrātijas noturībai, informācijas telpai un sabiedrības drošībai, piemēram, attīstot tādas iniciatīvas kā Eiropas demokrātijas vairogs un ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģija.
Eiropas demokrātijas vairogs paredz aktivitāšu kopumu, lai ES dalībvalstu iedzīvotāji būtu zinoši, kā atšķirt dezinformāciju, kur meklēt palīdzību, kā rīkoties, ja iestājas X stunda. Taču, vērtējot no pilsoniskās sabiedrības perspektīvas, šajā labi iecerētajā plānā redzamas nepilnības, proti, pilsoniskajai sabiedrībai kā vienam no drošības garantiem netiek piešķirta pienācīga loma demokrātijas aizsardzībā. Sabiedriskās organizācijas, aktīvi iedzīvotāji un kopienas savās darbībās ne tikai iemieso ES vērtības, bet arī tās sargā, tāpēc tālredzīgi būtu paredzēt sadarbību un atbalstu. Pieredze rāda, ka pilsoniskā telpa var saskarties ar izaicinājumiem – ierobežojumiem, uzbrukumiem, vēlmi to pieklusināt. Tomēr līdz šim nav izstrādāts efektīvs aizsardzības un ātrās reaģēšanas mehānisms. Situācijās, kad tiek ierobežota pilsoniskā līdzdalība, izdarīts politiskais spiediens uz organizācijām vai izmantotas stratēģiskas tiesvedības, pilsoniskajai sabiedrībai jābūt iespējai tieši un droši sevi aizsargāt.
Demokrātiskā līdzdalība ir vēl viens ES konstitucionālais princips. Līguma par Eiropas Savienību 11. pants formalizē pilsonisko dialogu ES politiku plānošanā un īstenošanā. Patlaban ES piedāvā dažādus līdzdalības instrumentus – pilsoņu paneļus, konsultācijas un digitālās platformas –, taču tie nereti paliek fragmentēti. Pie šāda modeļa, kur neparedz vietu arī strukturētam dialogam, pastāv risks, ka līdzdalība kļūst simboliska, nevis ietekmīga. Tādēļ arī šeit ES sper soli uz priekšu, ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģijā apņemoties ieviest pilsonisko dialogu, kas praksē nozīmētu iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām daudz efektīvāk lemt par ES politikām. Plānots, ka 2026. gadā tiks izveidota pilsoniskā dialoga platforma, kurā ES lēmumu pieņēmēji regulāri konsultēsies ar organizācijām, kas pārstāv dažādas jomas un mērķa grupas.
Eiropas diena ir piemērots brīdis atgādināt, ka ES nav tikai institūcijas vai politiskie lēmumi. Tā ir kopīga telpa, kurā tiek aizsargātas cilvēku tiesības un iespējas līdzdarboties. Šīm vērtībām jābūt ne tikai ideāliem, bet arī praksei ikdienā. Tās prasa pastāvīgu uzmanību un attīstību, tomēr tieši tas ES padara par vietu, kur demokrātija un brīvība ir ne vien mērķis, bet arī darbības vārds un dzīvesstils.
Ineta Ziemele
PhD, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, LZA akadēmiķe
FOTO: Zane Bitere, LETA
Latvijas atrašanās ES pilnībā atbilst Satversmes ievadā definētajai valsts konstitucionālajai identitātei, proti, Latvija ir piederīga Eiropas kultūrtelpai un aktīvi veicina tās ilgtspēju. Eiropas Savienības tiesības nostiprina augstus standartus iekšējā tirgus darbībai – brīvai preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustībai –, kā arī sekmē brīvu un godīgu konkurenci, autortiesību un zinātnes izgudrojumu aizsardzību šajā kopējā telpā bez robežām. Tā ir iespēja godīgam un uz inovācijām virzītam biznesam, ko Latvijas uzņēmēji nešaubīgi jau ir izmantojuši, tomēr vēl esam lielu izdevību priekšā. Piemēram, Rail Baltica ir vēsturiski lielākais infrastruktūras projekts, kas Baltijas valstis savieno ar Eiropu. Tas ir galīgais nepieciešamais solis, lai ekonomiski pilnībā iekļautos Eiropas telpā. Tā īstenošana ir imperatīva, lai atgrieztos arī to vērtību telpā, kurai atbilstoši Satversmei lēmām piederēt, atjaunojot neatkarību.
Atrašanās ES tiesību telpā nozīmē, ka mums ir kopīgas vērtības ar pārējām 26 dalībvalstīm, kā to nosaka Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 2. pants. Nepastāv pretrunas starp Satversmē ietvertajām vērtībām un LES 2. pantā minēto. Gluži otrādi – dalība ES ir palīdzējusi aizsargāt Satversmē iekļautās vērtības. Proti, Eiropas Savienības Tiesa (EST) lietā C-391/20 (Boriss Cilevičs un citi) atzina, ka valsts valodas aizsardzība ir leģitīms mērķis arī ES tiesībās, uz kura pamata pieļaujams ierobežot uzņēmējdarbības brīvību, izsverot šāda ierobežojuma atbilstību, nepieciešamību un samērību. Tādējādi ES tiesības aizsargā latviešu valodu. Tā kā ikviens Latvijas tiesnesis ir arī ES tiesnesis, jo ir tādas ES tiesību normas, kuras raksturo tiešā piemērojamība un citreiz arī tieša horizontāla iedarbība divu privātpersonu tiesiskajās attiecībās, tad pašreiz ES tiesības ir dziļi iesakņojušās Latvijas tiesiskajā realitātē. Vienlaikus ES tiesības sargā dalībvalstu tiesu un tiesnešu neatkarību, jo, ja tā nebūtu, ES tiesības un tās darbība nebūtu iespējama. ES tiesības darbina tās pilsoņi, aizstāvot savas Savienības tiesības valstu tiesās; tiesneši tās piemēro. Tādēļ dalībvalstu tiesu varai jābūt neatkarīgai, objektīvai un kompetentai sarežģītākajos ES tiesību aktos. Tiesību definīcijas un to aizsardzība ir kļuvusi sarežģītāka daudzu iemeslu dēļ, bet pamatā tāpēc, ka cilvēce attīstās. Dalība ES tiesību telpā palīdz Latvijai nepazust cilvēces attīstības procesā un būt daļai no spēlētāja, kas norisēs pasaulē kaut ko var ietekmēt. Kā ataino pasaules procesi, vienai nelielai valstij nebūtu viegli tajos nepazust.
ES likumdošanas process ir izteikti deliberatīvs, proti, katram Eiropas Parlamenta deputātam ir nozīme un loma darbā pie likumdošanas iniciatīvām, savukārt katras valsts ministram ir loma ES Padomes darbā, kas rezultējas tiesību aktu pieņemšanā. Citiem vārdiem, Eiropas Savienības konstitucionālajā uzbūvē ir daudz demokrātijas elementu, kas ir svarīgi arī nelielām un mazām ES dalībvalstīm, lai to viedoklis tiktu sadzirdēts. Demokrātija ir viena no ES kopējām vērtībām, un tās aizsardzību Eiropas Savienības Tiesa savā judikatūrā uztver ļoti nopietni.
Visbeidzot – katrs Latvijas pilsonis ir arī ES pilsonis. EST definējusi ES pilsonību kā īpašu konstitucionālu statusu. Līdz ar to mums kā Latvijas pilsoņiem ir divi būtiski konstitucionāli statusi, respektīvi, Latvijas pilsonība un ES pilsoņa statuss. Tas ir unikāli, un tā ir bagātība, jo attiecīgo statusu sniedz gan Satversmē noteiktās pamattiesības, gan ES līgumos un ES Pamattiesību hartā paredzētās ES pilsoņa tiesības. Piemēram, EST lietās C-808/21 un C-814/21 lēma – katram ES pilsonim ir tiesības piederēt politiskajai partijai tajā valstī, kurā tas pastāvīgi dzīvo, kas nav viņa pilsonības valsts. ES pilsoņa statuss sekmē brīvu pārvietošanos, tiesības mācīties Eiropas skolās un universitātēs, strādāt rezidences valstī. Tādējādi veidojas kopējā eiropiešu kultūra, kuras vadmotīvs ir “Vienoti dažādībā”. Tas nozīmē, ka arī Latvijas vēsturi, kultūru un tradīcijas citviet Eiropā iepazīst arvien vairāk. ES ir unikāls projekts. Pasaulē cita tāda nav. Milzu ieguvums ir tajā, ka mums katram ir dota iespēja tajā piedalīties un veidot kopā ar citiem eiropiešiem.
Andris Gobiņš
biedrības “Eiropas kustība Latvijā” prezidents
FOTO: Zane Bitere, LETA
Valsts dalība ES telpā sniedz virkni ieguvumu, kurus redz un uzsver visbiežāk, – brīvu ceļošanu, kopīgu tirgu, mācības un darbu ārzemēs, viesabonēšanu. Arī tik ikdienišķas lietas, kā, piemēram, viena veida lādētāji, kas der visiem mobilajiem tālruņiem un citām ierīcēm.
Taču ir arī daudz mazāk redzamas, bet nozīmīgas lietas, ko ES normatīvi mums nodrošina, piemēram, patērētāju tiesības, preču un pakalpojumu drošuma standarti, datu aizsardzība, mākslīgā intelekta uzraudzība.
Iespējams, vēl retāk ikdienā aizdomājamies par Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu – tiesu institūcijām, kas ļauj katram vajadzības gadījumā aizstāvēt savas tiesības atbilstoši ES pieņemtajiem standartiem.
Valstīs, kurās nav Latvijas vēstniecību, pēc nepieciešamības varam vērsties jebkuras citas ES dalībvalsts vēstniecībā.
Tas kopā veido tiesiskuma un vērtību telpu, kura nodrošina funkcionējošu demokrātiju, uzņēmējdarbību un ekonomiku, ļauj mums justies droši un prognozējami faktiski visās dzīves jomās. Lielākoties minēto uztveram kā pašsaprotamu un ikdienā par to pat nedomājam. Tiklīdz tā visa vairs nebūtu, mēs to uzreiz sajustu.
Luīze Monta Remese
biedrības “Latvijas Studentu apvienība” prezidente
FOTO: Zane Bitere, LETA
Eiropas diena nav tikai simbolisks datums. Tā ir iespēja atgādināt, ko Eiropa nozīmē studējošajiem ikdienā un nākotnē.
Studējošajiem tā nozīmē konkrētas iespējas – mobilitāti, Erasmus+, piekļuvi kvalitatīvākai izglītībai, iesaisti pētniecībā un brīvību veidot savu akadēmisko vai profesionālo ceļu plašākā Eiropas telpā. Jaunietim no Latvijas tas nozīmē daudz vairāk nekā tikai iespēju kādu laiku pavadīt ārvalstīs ceļojumā. Tā ir piekļuve starptautiskajai pieredzei, jaunām zināšanām, sadarbības tīkliem un plašākām iespējām nākotnē.
ES studējošajiem ir arī kvalitātes un uzticamības telpa. Kopīgi standarti, diplomu atzīšana un sadarbība starp valstīm stiprina pārliecību, ka iegūtā izglītība ir konkurētspējīga un atbilstoša mūsdienu prasībām. Taču Eiropas nozīme neaprobežojas ar studijām un karjeru vien. Tā ir arī vērtību telpa, kur būtiska ir demokrātija, vārda brīvība, vienlīdzīgas iespējas un studējošo iesaiste lēmumu pieņemšanā. Tieši tas jaunajiem cilvēkiem dod sajūtu, ka viņu balss ir svarīga un ka viņi var ietekmēt procesus, kas skar to nākotni.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas nozīme kļūst vēl skaidrāka. Tā nozīmē stabilitāti, drošību un pārliecību par kopīgu nākotni. Latvijas jauniešiem un studējošajiem Eiropas nākotne nav attāls jautājums – tā ir cieši saistīta ar viņu iespējām studēt, attīstīties un veidot savu nākotni. Tā ietekmē gan stipendiju pieejamību un mājokļu jautājumus, gan darba tirgus iespējas un konkurētspēju plašākā mērogā. Tādai mazai valstij kā Latvijai dalība Eiropas telpā nozīmē izdevību būt daļai no lielāka zināšanu, inovāciju un attīstības kopuma.
Eiropa studējošajiem nav tikai karogs vai institūcijas Briselē – tā ir iespēja brīvi mācīties, augt un veidot savu nākotni bez robežām. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka studējošie nav tikai nākotne. Viņi jau šodien ir daļa no Eiropas attīstības, ar savu līdzdalību, idejām un darbu stiprinot sabiedrību, kurā dzīvojam.
Elīza Ilze Malceniece
biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle
Publicitātes foto
Dalība Eiropas Savienībā sniedz konkrētas iespējas – studēt un strādāt citās dalībvalstīs ar līdzvērtīgām tiesībām. Piemēram, studējot Nīderlandē, mana studiju maksa bija tāda pati kā šīs valsts pilsoņiem, kamēr studentiem, kuri nebija ES pilsoņi, tā bija aptuveni astoņas reizes augstāka. ES būtiski atvieglo arī starptautiskā kontaktu tīkla veidošanu – caur pētniecības projektiem, konferencēm un sadarbības iniciatīvām, kur iespējams dalīties pieredzē un kopīgi risināt līdzīgus izaicinājumus.
Dalība ES nozīmē piekļuvi vienotajam tirgum un finansējumam, kas vairāk nekā 20 gadus ir bijis nozīmīgs atbalsts saimniecību attīstībai un modernizācijai. Vienotais tirgus arī pastiprina konkurenci, piemēram, Latvijas dārzeņu audzētājiem jāsacenšas ar tādām dārzeņu audzēšanas mekām kā Polija un Nīderlande, kur attīstītāka tehnoloģiju bāze un labvēlīgāki apstākļi mēdz samazināt dārzeņu pašizmaksu. Turklāt ziemeļu reģionos, tostarp Latvijā, ražošanas izmaksas ir augstākas klimata dēļ.
Lēmumu pieņemšana ES nereti ir lēna un birokrātiska, un bieži vien prasības nav pilnībā pielāgotas realitātei Latvijas lauksaimniecībā. Dažkārt tās šķiet pat agronomiski nejēdzīgas.
ES ir augsti pārtikas kvalitātes un drošības standarti, kas ir ieguvums patērētājiem, taču tie var mazināt konkurētspēju, ja importētā produkcija no valstīm, kuras ir ārpus ES, netiek tikpat stingri kontrolēta. Tāpēc, manuprāt, svarīgi ir nodrošināt līdzvērtīgu prasību ievērošanu un kontroli attiecībā uz importu. Tāpat joprojām aktuāla ir tiešmaksājumu nevienlīdzība – Latvijas lauksaimnieki saņem vienus no zemākajiem maksājumiem ES, kas mazina to konkurētspēju jau noklusējuma režīmā.
Kopumā jūtos pateicīga, ka esmu ES pilsone. To īpaši spilgti apzinājos, kad nozares pārstāvis Brazīlijā atzina, ka viņu lielie cukurniedru un liellopu audzētāji nereti sūdzas par to, cik ļoti ES aizsargā savu tirgu un “mazākos” lauksaimniekus. Šāds skatījums no malas ļāva man novērtēt ES nozīmi plašākā kontekstā.
1 Hodsons, D. Zvaigžņu aplis. Rīga: izdevniecība “Jānis Roze”, 2024, 22. lpp.
