Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-188/24 | WebGroup Czech Republic un NKL Associates un C-190/24 | Coyote System.
Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi par saturu un informāciju, kas ir to kontrolē.
Francijā pornogrāfiska satura interneta vietņu uzturētājiem ir pienākums ieviest tehniskus risinājumus, lai novērstu nepilngadīgo piekļuvi šīm vietnēm. Turklāt ar ģeolokācijas palīdzību nodrošinātas vadītāja palīgsistēmas pakalpojumu sniedzējiem var aizliegt izplatīt tālāk šo pakalpojumu lietotāju nosūtīto informāciju par noteiktām pārbaudēm uz ceļiem Francijas teritorijā.
Francijas Valsts padomē ir iesniegtas prasības atcelt divus dekrētus, ar kuriem ieviesti šie pasākumi. Lietā C-188/24 Čehijas sabiedrības WebGroup Czech Republic un NKL Associates apstrīd pienākumus, kas uzlikti pornogrāfiska satura vietņu uzturētājiem. Lietā C-190/24 Francijas sabiedrība Coyote System apstrīd aizliegumu ziņot par noteiktām pārbaudēm uz ceļiem.
Šīs sabiedrības it īpaši apgalvo, ka apstrīdētie pasākumi ir pretrunā “izcelsmes valsts” principam, kurš noteikts Direktīvā par elektronisko tirdzniecību* un kura mērķis ir nodrošināt informācijas sabiedrības pakalpojumu brīvu apriti Eiropas Savienībā. Saskaņā ar šo principu, kas šajā jomā īsteno dalībvalstu savstarpējo atzīšanu, pakalpojumiem, kas ietilpst “koordinētajā jomā”,** piemēro vienīgi reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktus.
Tiesa, saņēmusi Francijas Valsts padomes jautājumus, vispirms norāda, ka strīdīgie pasākumi ietilpst koordinētajā jomā. Šī joma neaprobežojas tikai ar prasībām, ko regulē direktīvas saskaņošanas tiesību normas, bet principā ietver visas prasības, kas attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojuma darbības sākšanu vai veikšanu.
Tālāk Tiesa konstatē – tas, ka Francija apstrīdētos pasākumus piemēro citās dalībvalstīs reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, uzskatāms par attiecīgo pakalpojumu brīvas aprites ierobežojumu. Tomēr direktīva atļauj noteiktos apstākļos piemērot šādus pasākumus arī pakalpojumu sniedzējiem, kas nav reģistrēti tās teritorijā. Šajā gadījumā apstrīdētie pasākumi vērsti uz direktīvā atzītajiem mērķiem, starp kuriem ir it īpaši sabiedriskā kārtība, kas ietver nepilngadīgo aizsardzību, un sabiedrības drošība, ar ko saistīts aizliegums izplatīt tālāk informāciju par noteiktām pārbaudēm uz ceļiem. Turklāt minētie pasākumi šķiet samērīgi ar šiem mērķiem. Papildus – šie pasākumi, šķiet, ir vērsti uz noteiktiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kas faktiski apdraud minētos mērķus, un izpaužas kā individuāli brīdinājumi vai aizliegumi, kas pieņemti, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem.
Tomēr pirms šādu pasākumu veikšanas, pirmkārt, jāpieprasa – izņemot ārkārtas gadījumus – attiecīgā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas dalībvalstij pašai veikt atbilstošus pasākumus un, otrkārt, paziņot Eiropas Komisijai un šai dalībvalstij par nodomu tos pieņemt.
Ja ir ievēroti visi šie nosacījumi, dalībvalsts tādējādi var uzlikt pienākumu citās dalībvalstīs reģistrētiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem ieviest vecuma pārbaudes sistēmu, lai novērstu nepilngadīgo piekļuvi to pornogrāfiska satura vietnēm, vai aizliegt šādiem pakalpojumu sniedzējiem ar ģeolokācijas palīdzību nodrošinātas vadītāja palīgsistēmas pakalpojuma ietvaros izplatīt tālāk informāciju par noteiktām pārbaudēm uz ceļiem. Tas, vai apstrīdētie pasākumi atbilst šiem nosacījumiem, jāpārbauda iesniedzējtiesai.
Visbeidzot Tiesa lemj par to, vai iepriekš minēto pakalpojumu sniedzēju var atbrīvot no atbildības, pamatojoties uz to, ka informāciju, ko tas uzglabā un izplata tālāk, ir snieguši šī pakalpojuma lietotāji. Šajā ziņā Tiesa atgādina: lai pakalpojumu sniedzēju varētu kvalificēt kā “glabāšanas” pakalpojuma sniedzēju, kuram principā var piemērot atbrīvojumu no atbildības par informāciju, kas tiek uzglabāta pēc lietotāja pieprasījuma, šis pakalpojumu sniedzējs nedrīkst nedz pārzināt, nedz kontrolēt šo informāciju. Tomēr pakalpojuma sniedzējs, kurš, izmantojot algoritmu, nosaka, kādos apstākļos, kādā veidā un kādā prioritātes secībā šāda informācija tiek vai netiek izplatīta tālāk, īsteno kontroli pār to, tāpēc viņš nav atbrīvots no atbildības. Tomēr, pat pieņemot, ka šāds atbrīvojums pastāv, attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam var tikt aizliegts izplatīt tālāk informāciju par noteiktām pārbaudēm uz ceļiem sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai drošuma apsvērumu dēļ.
| PIEZĪME. Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanas gaitā var uzdot Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju vai Savienības akta spēkā esību. Pašu pamatlietu Tiesa neiztiesā, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstīgi Tiesas nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma. |
Neoficiāls dokuments plašsaziņas līdzekļu vajadzībām, kas Tiesai nav saistošs.
Sprieduma pilnteksts un rezumējums (ja tāds ir) tiek publicēts CURIA tīmekļvietnē sprieduma pasludināšanas dienā.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību).
** “Koordinēta joma” attiecas uz prasībām, kas noteiktas dalībvalstu juridiskajās sistēmās un kas piemērojamas informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem vai informācijas sabiedrības pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir vispārējas vai arī īpaši izveidotas šiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.
